Apkures sezona ir pāris mēnešu attālumā un “Rīgas Siltums” jau jūnijā iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) izvērtēšanai jaunu siltuma tarifu – 88,10 eiro par megavatstundu (MWh), kas sadārdzinās siltuma cenu rīdziniekiem par apmēram 22%. Kamēr Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) sācis cilāt jautājumu par siltuma tarifiem Rīgā un sniedzis interviju jaunākajā žurnāla “Klubs” numurā, tikmēr nozares spēlētāji ir sašutuši. “Kulbergs manipulē ar informāciju un melo teju katrā teikumā. Es pat nevaru īsti saprast vai viņš kaut ko lobē un apzināti manipulē, vai vienkārši neko nesaprot,” saka intervijā pieminētā uzņēmumu SIA “Eco Energy Riga”, SIA “Juglas Jauda” līdzīpašnieks un “Rīgas Ilgtspējīgas Siltumapgādes Asociācijas” iniciatīvas autors Jānis Timma.
Jūs sakāt, ka Kulbergs melo un manipulē. Kā tā?
Esmu gatavs veikt šai intervijai “kļūdu labojumu” sadaļā, kur Saeimas deputāts stāsta par situāciju siltuma tirgū, tur katrā teikumā ir kaut kāds absurds…
Tiksim līdz konkrētiem apgalvojumiem, bet pastāstiet īsumā, par ko būtu galvenie pārmetumi?
Tas ir ļoti vienkārši. Andris Kulbergs saka un acīmredzot tā tiešām uzskata, ka dažas mazās katlu mājas esot piezīdušās brīvajam tirgum, un neviens mazās katlu mājas neesot aicinājis. Viņam nav skaidrs, priekš kam tādas vispār uzradušās un tie esot kampēji. Viņš apgalvo, ka, rupji sakot, pirms desmit gadiem Rīgā bijis lētākais siltuma tarifs Baltijā, bet tagad tā vairs nav un pie šīs situācijas esot vainīgas mazās katlu mājas, kuras te sabūvētas.
Realitātē situācija ir tieši pretēja – Rīgā šobrīd ir dārgākais tarifs, jo gan Viļņā, gan Tallinā un arī citās lielajās pilsētās kaimiņvalstīs šajā laikā ir sabūvēts daudz vairāk mazo katlu māju, bet šķeldas kurināmais ir lētāks, nekā gāze. Mēs joprojām esam saglabājuši savu atkarību no gāzes, kamēr kaimiņi ir pārgājuši uz vietējiem atjaunojamiem resursiem. Turklāt abās kaimiņvalstīs siltumu iegūst arī no atkritumu dedzināšanas, pret ko Latvijā ir liela pretestība. Un tad, protams, Kulberga kungs vēl dzied veco dziesmu par atlikumsiltumu, ko it kā rada Latvenergo, bet kas nav taisnība – Eiropas Komisija jau ir ļoti sen ir precizējusi, ka siltums, kas tiek radīts koģenerācijā, nav nekāds atlikumsiltums. Tāpēc jau tā ir koģenerācija, jo tajā apzināti tiek ražota gan elektrība, gan situms.
Kulberga kungs nav kautrējies izmantot dažādus epitetus. Kas, jūsuprāt, ir noticis – kāpēc tad pirms desmit gadiem Rīgā bija zemākais siltuma tarifs, bet tagad ir augstākais?
Sāksim ar to, ka pirms desmit gadiem mēs dzīvojām vispār citā energo tirgū. Gāze desmit gadus atpakaļ bija lēta, 18-20 eiro par MWh. Šodien gāzes komponente maksā 35-40 eiro, ziemā ap 50 eiro. Atceramies, ka cena bija uzkāpusi pat līdz 200 eiro, kad sākās karš, bet neņemsim šos pīķus, skaidrs, ka šis cenu līmenis nevar tik saukts par normālām svārstībām. Tātad gāzes komponente ir ap 40 eiro, klāt vēl nāk sadales un pārvades pakalpojumi, kas ir ap 6-8 eiro, akcīzes nodoklis vēl 2 eiro, un tad vēl jāmaksā par CO2 kvotām, ko gan pats siltuma ražotājs maksā, bet tie ir ap 10 eiro uz MWh. Tur ir mehānisms, kā iegūt līdz 3 eiro atlaidi, bet tāpat vidēji tie ir 10 eiro. Rupji sakot, viena gāzes megavata izmaksas ir 55-60 eiro, lētāk nekādi nesanāk.
Šķelda maksā vasarā 18-20 eiro, ziemā uzkāpj līdz 25 eiro. Ir taču jūtama atšķirība.
Tas, ko Rīga, būtībā Latvija, ir izdarījusi – par katru cenu vēlējusies saglabāt atkarību no gāzes. Tagad tā vairs nav Krievijas gāze, bet tāpat tas ir visdārgākais resurss.
Tallinā un Viļņa ir sabūvētas mazās katlu mājas, kuras ir mazinājušas atkarību no gāzes, un vēl ir arī atkritumu dedzinātavas. Lietuvā, piemēram, Klaipēdā, uzņēmums Gren dedzina atkritumus jau 12 gadus un tas ir vēl lētāks kurināmais resurss. Lietuvā ir atkritumu dedzinātavas Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Akmenē, cementa rūpnīcā.
Par cik lētāks?
Teiksim tā – Latvijā šobrīd ir viens uzņēmums, kurš dedzina atkritumus – Schwenk Brocēnos, taču tā enerģija, protams, nenonāk Rīgas centrālajā siltumapgādē. Tas drīzāk ir pakalpojums citiem – atkritumu apsaimniekotāji vēl piemaksā par to, ka kāds tos pieņem un sadedzina. Resurss, par kuru vēl piemaksā… Bet Latvijā ir liela pretestība, īsti pat nav skaidrs, kādēļ. Tas jau nav tā, ka miskastes mašīnas brauc un gāž pamperus kopā ar ledusskapjiem un banānu mizām un tad to visu dedzina. Tā ir jau sašķiroto atkritumu degošā frakcija. Protams, ir arī advancētākas tehnoloģijas, kuras tik tiešām dedzina nešķirotus atkritumus, bet pamatā dedzināmajos atkritumos ir ļoti daudz būvniecības koksnes. Šķirotāji jau arī nav muļķi, viņi kvalitatīvu plastmasu vai gumiju sašķiros atsevišķi un tālāk pārdos dārgāk, jo tam ir lielāka pievienotā vērtība.
Mums dedzinātavu nav, mazo katlu māju ir maz, Latvija, līdzīgi kā Ungārija un Slovākija ir palikusi atkarīga no gāzes, 70% no nepieciešamā siltuma Rīgā joprojām ražo no gāzes, kamēr Viļņā 70-80% nepieciešamā siltuma ražo, izmantojot atjaunojamos resursus, bet gāze nodrošina atlikumu.
Kur vēl Kulberga kungs ir paudis nepatiesību?
Par tarifiem. Es nesaprotu, kā var melot tik atklāti, vai kauns vispār nav? Kulbergs saka, citēju: “…veidojot nedēļas tirgu, šīs piecas katlu mājas iesniedz 100% vienādu tarifu, pāris centus zem Latvenergo noteiktā augstākā regulētā tarifa.” Pirmkārt, nekad tāda situācija nav bijusi, kad piecas katlu mājas būtu iesniegušas vienādus tarifus. Otrkārt, mazo katlu māju tarifi vidēji ir par 20-30% zemāki, nekā Latvenergo tarifi. Esmu apkopojis to informāciju, gada griezumā, kā ir atšķīrušies mazo katlu māju tarifi no Latvenergo tarifiem (sk.tabulu zemāk vai plašāku apkopojumu te). Tā informācija Kulberga kungam noteikti ir pieejama. Cenu atšķirība ir no 12 līdz 20 eiro par MWh, un tie nav nekādi daži centi. Un treškārt, vai tad Kulbergam bijis tik grūti pārbaudīt, ka arī Juglas Jaudai, tāpat kā Latvenergo ir regulēts tarifs, kas ir pieejams SPRK mājaslapā un arī uzņēmuma mājaslapā. Tātad, Latvenergo regulētais tarifs šogad ir 78,92 EUR/MWh, kamēr Juglas Jaudas apstiprinātais, arī regulētais tarifs, ir 58,48 EUR/MWh, tā ir 26% atšķirība. Gren vispār nodrošināja 44,55 EUR/MWh tarifu, kas ir par 32% zemāks, nekā Latvenergo. Pērn, kad Latvenergo regulētais tarifs bija 65,33 eiro, Juglas Jaudas tarifs bija par 23% lētāks. Par kādiem dažiem centiem un vienādiem tarifiem runā Kulbergs, nudien ir jautājums.
Vēl būtiskāks ir cits fakts, proti, tas, ka Juglas Jaudai arī ir koģenerācijas stacija, tā tāpat kā Latvenergo izmanto gāzi. Tad ir jautājums – abi divi izmanto gāzi, kā tas nākas, ka mazā, privātā stacija var nodrošināt par 25% zemāku tarifu?
Kādas versijas?
Strādā neefektīvi. Mazās stacijas, arī Gren, kas arī elektrības tirgū “sēž”, seko līdzi elektrības cenām, notikumiem, tendencēm, monitorē, plāno. Kāpēc Juglas Jauda ir spējīga monitorēt un plānot, un galā iedot zemāku cenu, bet Latvenergo nevar? Viss tirgus var, vienīgi Latvenergo nevar.
Es uzskatu, ka viņi varētu samazināt tarifu. Nevaru pateikt vai līdz 53, 58 vai 61 eiro, bet tomēr varētu. Būsim godīgi, privātie uzņēmumi strādā efektīvāk, valsts parasti saimnieko kā māk…
Vai pārskatāmā pagātnē, 3 – 5 gadu laikā ir bijis kāds brīdis, kad jūsu, mazo staciju enerģija būtu bijusi dārgāka?
Nekad! Mums pat līgumā ar Rīgas siltumu ir atrunāts, ka viņi no mums automātiski nepirks, ja mūsu cena būs kaut 1 centu dārgāka. Viņi to nepirks pat tad, ja cena būs tāda pati kā Latvenergo.
Bet tā ir bijusi līdzīga vai ar nelielu starpību, vai arī vienmēr ir bijusi 15 eiro atšķirība?
Protams, ka ir nedēļas, kad cena ir ļoti tuvu, bet ir arī tādas, kad atšķirība ir liela.
Jo aukstāks periods, jo zemāka ārā gaisa temperatūra un lielāks pieprasījums, tad tā delta ir mazāka. Ar katru jaunu uzbūvēto katlu māju, tas moments, kad cena ir līdzīga, kļūtu arvien retāks. Bet tas pat nav būtiski, vai tā nedēļu bija līdzīga vai mēnesi.
Ir būtiski, lietotājam, lasītājam, jo liela daļa cilvēku visas nianses nezina un nesaprot, tāpēc galā ir tikai viens jautājums – tas ir lētāk vai nav lētāk?
Ja mēs matemātiski skatāmies – lai gada griezumā izveidotos vidēji 20% cenas starpība, tad tai jābūt vai nu gandrīz visu gadu par šiem 20% zemākai, vai arī lielu daļu mēnešu cena būs līdzīga un tad dažus mēnešus cenas starpībai ir jābūt 80%.Dzīvē, protams, ka ir pirmais variants. Cena būtiski atšķiras visu gadu, izņemot īsos brīžus, kad ārā ir ilgstošs, liels sals.
Šķiet, kad runājām pirms kādiem pāris gadiem, teicāt, ka Rīgas Siltuma iepirkums nemaz nav katru nedēļu, bet katru dienu…
Ir dažādi. Ir gan iknedēļas, gan ikdienas. Tas atšķirās no apkures sezonas un vasaras. Bet es domāju, ka dienas izsoles arī ir nepareizi rīkot un tas ir kārtējais Latvenergo lobijs. Kā vispār biomasas katlumāja var piedalīties izsolē ik dienu? Tas taču nav motors vai gāzes plīts, ko var ieslēgt un izslēgt pēc vajadzības. Rupji sakot, katlu māja ir liels kamīns, kas ilgi silst un ilgi dziest. Gāzes stacija ir motors/turbīna, ko var ieslēgt ar vienu pogu.
Pilētas centralizētajā siltumapgādē biomasas katlumājām ir jābūt par pamatu, bet gāzei būtu jābūt tam resursam, ar kura palīdzību var nosegt pieprasījuma “pīķus”. Un tā jau sen ir gan Lietuvā, gan Skandināvijā, arī Igaunija tam strauji tuvojas.
Izskanēja informācija, ka Latvenergo ir rezervēts konkrēts apjoms, ko no viņiem Rīgas Siltums pērk, bet ir arī iespēja startēt mazo katlu māju iepirkumā, piedāvājot zemāku cenu, nekā jūs, vienlaikus jūsu lētākais siltums tāpat tiek izpūsts gaisā. Vai situācija ir mainījusies?
Nē, nekas nav mainījies. Mazās biomasas stacijas šobrīd var nodrošināt 178 MWh siltuma, tāda ir jauda, vairāk nevar. Ziemā Latvenergo ražo enerģiju par 78 EUR/MWh, bet mēs, mazie ražotāji, teiksim, par 60 eiro. Un tad kādā brīdī Latvenergo paziņo, ka viņiem ir atlikumsiltums, ko viņi pēkšņi pārdod, teiksim, par 25 EUR/MWh un Rīgas Siltums no viņiem nopērk. Taču Latvenergo šo cenu nodrošina, nevis daļai no savas jaudas, bet gan startē mazajām stacijām atvēlētajā 178 MWh iepirkumā, kamēr mazajām stacijām nav iespējas startēt Latvenergo iepirkumā. Tādējādi valsts garantēti nopērk lielu apjomu par 78 eiro, pēc tam nopēk par 25 eiro, bet ražotāji, kas piedāvā par 60 eiro paliek “aiz borta”. Loģiski būtu vispirms pirkt par 25 eiro, pēc tam par 60 un tad atlikušo vajadzīgo – par dārgāko cenu. Lai samazinātu tarifu pilsētas iedzīvotājiem, ir jānopērk visi lētākie megavati (jeb siltumenerģija), kas tirgū ir pieejama. Nevis selektīvi jāpērk siltums no sava akcionāra dārgāk.
Vēl loģiskāk Latvenergo būtu ierēķināt šo “lēto” siltumu kopējā cenā, izlīdzināt cenu un pārdot, teiksim, par 75, nevis par 78…
Nu, protams! Diemžēl, viņi tā nedara. Trūkst plānošanas, tirgus monitorēšanas un optimizācijas vēlme. Vienkāršāk ir uzturēt kopā ar Rīgas Siltumu šo kroplību iepirkuma procedūrā, sakot, ka tas ir atlikumsiltums.
Jā, Kulberga kungs arī piemin atlikumsiltumu diezgan krāšņi, pārmetot pat Konkurences padomei, turklāt uzturot ideju, ka siltums ir blakusprodukts…
Tieši tā. Viņš norāda, ka Eiropas direktīva nosaka – atlikuma siltums obligāti jāņem kā prioritārs ārpus kārtas, jo tas ir zaļi. Bet viņš ir aizmirsis pieminēt, ka Eiropas Komisija ir noteikusi, ka koģenerācijā saražotais siltums nav atlikumsiltums, tas ir rakstīts melns uz balta. Tā ir manipulācija. Eiropas Komisija ir skaidri norādījusi dokumentā par atlikumsiltuma uzskaiti – siltums, kas tiek saražots koģenerācijas režīmā, nav uzskatāms par atlikumsiltumu, jo koģenerācija ir process, kurā speciāli vienlaicīgi ražo siltumu un elektrību. Nevar pateikt koģenerācijas stacijā, ka tā speciāli ražojusi tikai elektrību, bet nav gribējusi ražot siltumu. Vislabākais piemērs atlikumsiltumam, ir datu centrs, kuram ir jāatdzesē iekārtas, tāpēc rodas siltums. Taču tie ir mazi apjomi…
Vai ir reālas iespējas, ka kāds vēl uzbūvēs mazās stacijas?
Iespējas ir, bet kamēr Rīgas Siltums ar Latvenergo uztur šo tirgus kroplību, iespējas ir mazas.
Personīgi man ir divas, varētu pat teikt trīs adreses, vienā jau ir būvatļauja 52 MW katlu mājai, citā šobrīd notiek projektēšana vēl 45 MW. Pat, ja šie divi objekti tiktu uzbūvēti un mēs dotu siltumu par 60 eiro, bet Latvenergo savus 78 eiro tarifu nesamazinātu, Rīga jau būtu ļoti tuvu tam, lai rudenī nebūtu jāceļ tarifs.
Kamēr ir tirgū šī kroplība ar kaut kādu garantētu iepirkumu no Latvenergo, bankas ir piesardzīgas. Es varu atnākt ar projektu, palūgt finansējumu, bet banka saka: pagaidi, tu dod lētāku siltumenerģiju, bet no tevis nepērk, bet pērk dārgāku no Latvenergo? Kā tad mēs varam prognozēt? Šodien nepērk nedaudz, rīt nepirks nemaz… un rīdzinieki maksās.
Ko darīsiet tālāk?
Siltumenerģijas cenai, ko Rīgas Siltumam ir jānopēr no visiem ražotājiem, lai nepalielinātu tarifu iedzīvotājiem, ir ap 53 eiro par megavatstundu. Katlumājas, kuras pārstāvu es, sniegsim Rīgas Siltumam un arī Rīgas domes vadībai šādu piedāvājumu. Mēs esam gatavi piedāvāt fiksēt cenu uz nākamo apkures sezonu 53 eur līmenī mūsu piegādātajai enerģijai. Ja pārējie tirgus dalībnieki (precizēšu – “dalībnieks”) tam sekos, tad tarifu palielināšanas problēma Rīgā ir atrisināta.
Un ja jūsu piedāvājumu noraidīs un nepirks?
Ziniet, nevaru atbildēt uzreiz. Skaidrs, ka normatīvie akti ir mūsu pusē, jo tie viennozīmīgi, teiksim tā, atbalsta mūsu nodomu pārdot preci lētāk pašvaldības iestādei, nekā citi. Šis ir ļoti nopietns jautājums. Beigu beigās mēs nerunājam tikai par siltuma cenu Rīgas iedzīvotājiem, mēs runājam patiesībā arī par nacionālajām interesēm un nacionālo drošību. Kas nodrošinās siltumenerģiju Rīgai, un elektroenerģiju reģionam starptautisku politisku vai militāru konfliktu gadījumā, ja gāze nebūs pieejama?
Inked News 