Inked News

recent posts

  • Revolut kļūst draudzīgāks ģimenēm: Divi maksas plāni, viena samazināta cena

    Revolut kļūst draudzīgāks ģimenēm: Divi maksas plāni, viena samazināta cena

    Globālā finanšu lietotne Revolut, kurai Latvijā ir vairāk nekā 400 000 , šodien paziņoja par jaunas programmas – Duo ieviešanu Latvijā. Jaunais piedāvājums ļauj diviem lietotājiem izmantot visas Revolut plāna priekšrocības par samazinātu kopējo cenu, nodrošinot premium līmeņa funkcijas, vienlaikus saglabājot individuālā konta autonomiju.

    Revolut Duo ir paredzēts ģimenes locekļiem vai partneriem, kuri vēlas dalīties ar izdevīgajām plāna priekšrocībām, nedalot kontus vai limitus. Viens galvenais lietotājs pārvalda rēķinus, savukārt abi lietotāji iegūst piekļuvi visām izvēlētā premium līmeņa plāna funkcijām, tostarp ceļojumu priekšrocībām, piemēram, piekļuvei atpūtas zonām, ceļojumu apdrošināšanu, konkurētspējīgas valūtas maiņas likmes un ne tikai, kā arī paaugstinātas uzkrājumu likmes un citas apdrošināšanas priekšrocības. Tas nodrošina ievērojamus ietaupījumus līdz pat 22%* salīdzinājumā ar divu atsevišķu maksas plānu abonēšanu.

    Piemēram abi lietotāji iegūst pilnas premium līmeņa funkcijas – augstākas uzkrājumu likmes, piekļuvi atpūtas zonām, abonementus tādās platformās kā NordVPN, Tinder, FT, Headway, Sleepcycle, Freeletics, kā arī daudzas citas

    Turklāt katrs lietotājs saglabā pilnīgu kontroli un privātumu pār savu Revolut kontu.

    “Mēs zinām, ka mūsu klientiem ir svarīgi, ka priekšrocības saņem arī cita persona neatkarīgi no tā, vai tas ir partneris vai ģimenes loceklis,” teica Tara Massoudi, Revolut Premium ģenerāldirektore. “Revolut Duo diviem cilvēkiem padara vienkāršāku un pieejamāku piekļuvi visam mūsu premium līmeņa funkciju klāstam, sākot no globālām ceļojumu priekšrocībām līdz palielinātiem uzkrājumiem un ekskluzīviem abonementiem, vienlaikus saglabājot viņu finansiālo neatkarību. Svarīgi ir divkāršot vērtību, nedubultojot izmaksas.”

    Lai pārietu uz Duo, klienti var lejupielādēt jaunāko lietotnes Revolut versiju (10.88 vai jaunāku) izpētīt plānus un izvēlēties sev piemērotāko, apskatīt piedāvājumu, pēc tam uzaicināt otru personu pievienoties viņu plānam.

  • Banka Citadele biroju mājas iegādei izsniedz teju 4 miljonus vērtu kredītu: Jaunais īpašnieks nomniekus neizliks

    Banka Citadele biroju mājas iegādei izsniedz teju 4 miljonus vērtu kredītu: Jaunais īpašnieks nomniekus neizliks

    Arhīvu pakalpojumus sniedzošais uzņēmums SIA Unistock no Banka Citadele saņēmis 3,9 miljonu eiro lielu kredītu – vēsturiskās, birojiem pielāgotās ēkas Raiņa bulvārī 11, Rīgā, iegādei.

    Jaunais īpašnieks – Austrālijas pilsonis Pavels Kurilovs – mājas pielietojumu mainīt negrasās. Ēka saglabās savu esošo funkciju – tā arī turpmāk būs nomas ēka dažādiem birojiem un pakalpojumiem. Pašlaik tā ir pilnībā iznomāta, un visas telpas jau tiek izmantotas. Šī pēctecība tiek saglabāta. Ja apstākļi mainīsies, nākotnē daļa telpu var tikt izmantota Unistock vajadzībām. Tiesa, tiek veiktas konsultācijas ar arhitektiem par iespējām atjaunot telpu vēsturisko plānojumu. Pārbūves darbi netiks uzsākti ātrāk kā gada vai divu gadu laikā. Ēkas fasāde paliks nemainīga, saglabājot pilsētas ainavas līdzšinējo izskatu.

    “Citadelei ir svarīgi atbalstīt stabilus un ilgtspējīgus darījumus, kas palīdz saglabāt un attīstīt Rīgas vēsturisko pilsētvidi. Šis finansējums ļaus ēkai Raiņa bulvārī 11 turpināt sekmīgi kalpot nomnieku un pilsētas iedzīvotāju vajadzībām, vienlaikus saglabājot tās vēsturisko nozīmi un arhitektonisko vērtību,” saka bankas valdes loceklis, korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā Vaidas Žagūnis.

    Jāpiebilst, ka par spīti banku postulētajiem cēlajiem mērķiem, ārpus Rīgas un Pierīgas saņemt hipotekāro kredītu ir gandrīz neiespējami. Lai cilvēkiem dotu šādu iespēju iegādāties nekustamo īpašumu reģionos, Latvija vērsās Eiropas Komisijā un lūdza, lai Ekonomikas ministrija varētu izsniegt kredītus. Atļauja tika saņemta un ir jau iezīmēti līdzekļi šim mērķim – 250 miljoni. Tas ļaus vismaz 33000 mājsaimniecībām uz 30 gadiem saņemt kredītā līdz 74 000 eiro.

    Unistock ir dibināts 1991. gadā un darbojas jau vairāk nekā 30 gadus. 2024. gadu uzņēmums beidza ar 2,25 miljonu eiro lielu apgrozījumu un 0,42 miljonu lielu peļņu.  Uzņēmums ir vadošais arhīvu pakalpojumu sniedzējs Latvijā. Uzņēmums piedāvā plašu arhīvu pakalpojumu klāstu, tostarp dokumentu uzglabāšanu, apstrādi, iznīcināšanu un digitalizāciju. Tas arī ir viens no trim privātajiem arhīviem, kuri ir akreditēti Latvijas Nacionālajā arhīvā.

  • Latviešu Codex pārņem norvēģu Visma Consulting: Vajadzēs vairāk darbinieku

    Latviešu Codex pārņem norvēģu Visma Consulting: Vajadzēs vairāk darbinieku

    Latvijas informācijas tehnoloģiju sistēmu programmēšanas uzņēmums SIA Codex noslēdzis apvienošanos ar Norvēģijas uzņēmumam līdz šim piederošo Visma grupas kompāniju SIA Visma Consulting.

    Pēc apvienošanās Codex ieguvis vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Visma Consulting un izveidojis jaunu meitas uzņēmumu SIA Digitex ar jaunu valdi un juridisko adresi. Līdz ar to paplašināts klientu loks, uzņēmuma tirgus daļa augusi par 2 – 3 %, un pievienojušies apmēram 30 darbinieki. Uzņēmums ir pārliecināts, ka tas ļaus īstenot ambiciozus plānus ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā.

    “Skatoties uz uzņēmuma attīstības scenārijiem, bija divas iespējas – organisks, bet lēnāks process vai cita uzņēmuma ar spēcīgām kompetencēm pievienošana. IT nozarē viss mainās ļoti dinamiski, tādēļ mērķtiecīgi virzījāmies uz otro scenāriju. Esmu gandarīts, ka izdevās pievienot Visma Consulting, kas specializējas individuālu informācijas sistēmu pilna cikla izstrādē, uzturēšanā un konsultēšanā. Tieši biznesa inteliģences joma bija tā, kur vēlējāmies attīstīt kompetenci,” skaidro Codex valdes priekšsēdētājs un patiesais labuma guvējs Uldis Semeiks.

    Uzņēmējs stāsta, ka kompānija saglabās individuālo pieeju, paplašinot tehnoloģisko un standarta risinājumu bāzi, kas ļaus klientiem elastīgi un efektīvi īstenot specifiskās vajadzības. “Datu noliktavas, automatizācijas risinājumi, prognozēšanas modeļi un finanšu atskaites reāllaikā kļūs par pamatu jaunajai biznesa inteliģences stratēģijai,” norāda U. Semeiks.

    Runājot par turpmāko, U. Semeiks uzsver: biznesa inteliģence nav tikai tehnoloģija, bet stratēģija, kas apvieno analītiku, datu vizualizāciju un informācijas pārvaldību. “Šobrīd daudzi mazie uzņēmumi vēl nespēj ieraudzīt šo produktu pievienoto vērtību un nav gatavi par to maksāt. Tomēr ilgtermiņā bez šādiem risinājumiem iztikt nebūs iespējams. Tie palīdzēs pieņemt gudrākus lēmumus, analizēt finanšu datus un prognozēt attīstību,” saka Codex vadītājs.

    Lai arī apvienošanās rezultātā darbinieku skaits ir būtiski pieaudzis, arī projektu apjoms turpina strauji augt, tāpēc jaunais uzņēmums tuvākajā nākotnē piesaistīs jaunus analītiķus, programmētājus un citus speciālistus.

    “Mēs esam sava veida Latvijas patrioti – darbaspēka piesaistē izvēlamies vietējos. Turklāt apzināmies, ka līdzās pieredzējušajiem speciālistiem jāattīsta arī jaunie. Viņiem jāsniedz zināšanas, jāintegrē komandās un jāļauj īstenot savas ambīcijas,” uzsver U. Semeiks, piebilstot, ka gan Codex, gan jaunizveidotais Digitex atradīsies vienās telpās, bet komandas darbosies autonomi, savstarpējo sinerģiju veidojot tad, kad jāstrādā pie kopīgiem vai stratēģiskiem projektiem.

    Codex 2024.gadu beidza ar 6,7 miljonu eiro lielu apgrozījumu un 1,5 miljoniem peļņas. Savukārt Visma Consulting ar 3,5 miljoniem eiro apgrozījumu un 0,35 miljoniem peļņas.

    Konkurences padome (KP) SIA Codex iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA Visma Consulting atļāva 7. augustā. Izvērtējot darījuma ietekmi, KP secināja, ka individuālu informācijas sistēmu izstrādes un ar tām saistīto konsultāciju pakalpojumu tirgos joprojām darbojas vairāki aktīvi un konkurētspējīgi uzņēmumi, kas nodrošinās efektīvu konkurenci. Līdz ar to KP konstatēja, ka apvienošanās būtiski nemainīs tirgus struktūru, nemazinās konkurenci un neveidos dominējošo stāvokli, tādēļ darījums ir atļaujams.

  • Agresorvalstīm blakus dzīvojošie vēlas sev speciālu likumu: Bez tā pierobeža izmiršot

    Agresorvalstīm blakus dzīvojošie vēlas sev speciālu likumu: Bez tā pierobeža izmiršot

    Īpašs likums austrumu pierobežas pašvaldību darbības nodrošināšanai ir ne tikai atbalstāms, bet nepieciešams. Tā uzskata pierobežas novadu pašvaldību vadītāji.

    Ar ideju par šāda likuma nepieciešamību klajā nāca Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Viņš atzina, ka cilvēki, protams, dzīvo visā Latvijā, bet pierobežā nākas saskarties ar milzīgiem izaicinājumiem pakalpojumu nodrošināšanā. Papildus vēl jāņem vērā reģionam raksturīgie drošības riski saistībā ar nedraudzīgo kaimiņvalstu izpausmēm. Ņemot vērā minēto, pret pierobežas teritorijām ir jābūt īpašai attieksmei no valsts, ko varētu panākt, izstrādājot speciālu likumu, pauda G. Kaminskis.

    “Vajag šādu likumu! Mēs uzskatām, ka tajā jābūt nostiprinātam, kas tad ir pierobeža un atrunāt to, kā mums kompensē saimnieciskās darbības traucējumus.. Likumā vajadzētu paredzēt bonusus, pretējā gadījumā pierobeža paliks bez cilvēkiem,” saka Augšdaugavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts. Viņš uzsver, ka pierobežas pašvaldībām desmit un vairāk procenti budžeta tiek tērēti dažādiem sociāliem pabalstiem, kamēr Rīgā un citās lielajās pilsētās tam tiek atvēlēts tikai procents. “Tas nav godīgi, ja mēs gribam, lai attīstās visa valsts,” piebilst  pašvaldības vadītājs.

    Arī Krāslavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Gunārs Upenieks norāda, ka joprojām nav skaidri definēts, kas ir pierobeža un tas būtu viens no jautājumiem, kas būtu jāatrisina likumam.

    Viņš arī atgādina, ka agresīvo kaimiņu dēļ pierobežā ir apgrūtināta uzņēmējdarbība, jo bankas nevēlas sniegt kredītus. “Robežas klātbūtne nerosina uzsākt uzņēmējdarbību, bankas nedod kredītus, arī apdrošināšanai ir savādāka attieksme, ir arī tehniskie ierobežojumi dažādi, to visu vajadzētu atrisināt,” saka G. Upenieks, kas bažījas, ka bez īpašā likuma pierobežā drīz vien nedzīvos neviens cilvēks.

    “Likums ir vajadzīgs, te ir īpaša vieta, tā ir Austrumu robeža, tas ir īpašs reģions un ir svarīgi, lai cilvēki nejustos apdalīti,” saka Balvu novada pašvaldības vadītājs Jānis Trupovnieks. Viņaprāt, likums ir nepieciešams ne tikai tādēļ, lai atrisinātu ar drošības pasākumiem saistītās iedzīvotāju neērtības, bet lai noteiktu arī dažādus sadzīviskus izņēmumus. Piemēram, viņa vadītajai pašvaldībai nepieciešami autobusi, lai pārvadātu skolēnus. Taču saskaņā ar spēkā esošo kārtību pašvaldībai jāpērk dārgākie elektor autobusi. “Tur ir atvieglojumi un atbalsts, bet ar visu to mums ir jāņem kredīts, mums nepietiek naudas un tas rada sociālo spriedzi, jo mums liela daļa budžeta tiek novirzīta uz sociālajiem pabalstiem. Varbūt Rīgā tas strādā, bet te pie mums tas nestrādā,” saka J. Trupovnieks.

    Visi aptaujātie pašvaldību vadītāji īpaši uzsver, ka bez nevienlīdzības starp valsts centru un pierobežu likvidēšanas pierobežā pavisam drīz vairs nebūs iedzīvotāju, jo biznesa veidošana ir apgrūtināta, mobilitāte ierobežota un citas problēmas, kuru dēļ līdz pat 80 % skolu beigušie jaunieši pamet savus dzimtos novadus uz neatgriešanos.

  • Tet piecos gados vēlas kļūt par “vienradzi”: attīstīs datu centru infrastruktūru

    Tet piecos gados vēlas kļūt par “vienradzi”: attīstīs datu centru infrastruktūru

    Tuvāko piecu gadu laikā Latvijas telekomunikācijas kompānija Tet plāno kļūt par “vienradzi” jeb sasniegt miljarda eiro uzņēmuma novērtējumu, par to “Tet vīzija 2030” prezentācijas pasākumā pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

    “Tet ir Latvijas digitālā sirds, kas pukst ar vērtībām, atbildību un vēlmi palīdzēt. Mēs apvienojam cilvēcīgumu ar tehnoloģijām, lai radītu risinājumus, kas ir dzīvi un cilvēkiem draudzīgi. Mūsu mērķis – kļūt par digitālo inovāciju un drošības līderi Baltijā līdz 2030. gadam – nav tikai ambīcija, bet reāls solis, balstīts mūsu zināšanās un pieredzē,” teica Tatarčuks.

    Plānots, ka īpašu uzmanību uzņēmums pievērsīs nākotnes datu centru infrastruktūras attīstībai, kiberdrošības risinājumiem un kvantu drošo tehnoloģiju attīstībai, kļūstot par vadošo digitālās drošības, mākoņpakalpojumu un mākslīgā intelekta risinājumu sniedzēju Baltijā.

    Uzņēmumam jau tagad ir liels bizness datu centru jomā ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā un Ukrainā. Tas ietver sešus datu centrus ar 450 statnēm, turklāt 62% no datu centru biznesa veido eksports, pastāstīja Tet komercdirektors Edgars Grandāns. Latvijā Tet saglabā spēcīgas pozīcijas ar 41% tirgus daļu un stabilu izaugsmi – vidēji 15% gadā.

    Jaunākais uzņēmuma projekts šajā jomā ir datu centrs DC7 Salaspilī, kurā kopumā tiks investēti  30 miljoni eiro, nodrošinot modernākos energoefektivitātes risinājumus un siltuma pārizmantošanu sadarbībā ar “Salaspils Siltums”. Pavisam drīz uzņēmums svinēs spāru svētkus šim datu centram.

    Palielinātu uzmanību Tet nākamajos piecos gados veltīs arī kiberdrošībai un kvantu drošajām tehnoloģijām, kuru izpētē trīs gadu laikā iecerēts ieguldīt vairāk nekā piecus miljonus eiro. Kompānijas galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins pastāstīja, ka kopš ChatGPT parādīšanās, pikšķerēšanas e-pastu skaits ir pieaudzis par 4151%, kas nozīmē, ka darbs pie mākslīgā intelekta risinājumiem un drošību ir viena no galvenajām prioritātēm. 

    Lai stiprinātu datu savienojumu ar Baltijas valstīm, paaugstinot valsts kritiskās infrastruktūras noturību pret ārējiem apdraudējumiem, Tet konsorcijā ar Tallinas Tehnoloģiju Universitāti un citiem partneriem Baltijas valstīs projekta 5G Baltics ietvaros nodrošinās 5G pārklājumu gar automaģistrāli Via Baltica. “Tet nodrošina, lai Latvija būtu neatņemama Eiropas sastāvdaļa, nevis nomaļš punkts, kas krīzes brīdī var palikt bez sakariem. Mūsu mērķis līdz 2030. gadam ir saglabāt savu pozīciju kā noturīgākajam tīklam Latvijā, kas var izturēt jebkuru ārējo apdraudējumu, arī hibrīdkara apstākļos,” uzsver U. Tatarčuks. 

    Ik dienu Tet tehnoloģiju sistēmas saskaras ar vidēji trim DDoS uzbrukumiem, un reizi divās nedēļās – ar izspiedējprogrammatūras incidentiem, kuros tiek pieprasīti izpirkuma maksājumi kriptovalūtā. Lai stiprinātu valsts un privāto uzņēmumu kiberdrošību, Tet strādā pie nacionālo kvantu tīkla izveides, kas nodrošina augstākos datu pārraides drošības standartus. Darbs turpinās pie kvantu sakaru infrastruktūras izveides ar Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju. Nākotnē šāda mēroga drošības tīkls ļaus nodrošināt nepieciešamo digitālo drošību finanšu, veselības aprūpes, telekomunikāciju un aizsardzības sektoros.

  • Pierobežā satraukums par robežas iekārtošanai vajadzīgo īpašumu atpirkšanas cenām: Jāatpērk būs tūkstošiem hektāri

    Pierobežā satraukums par robežas iekārtošanai vajadzīgo īpašumu atpirkšanas cenām: Jāatpērk būs tūkstošiem hektāri

    Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ierosinājums paplašināt Austrumu robežjoslu par 30 metriem nozīmē vismaz 1344 hektāru pielāgošanu šim mērķim – privātīpašumu atpirkšanu, mežu izciršanu, augsnes uzaršanu. Lai padarītu pierobežu drošāku, būs nepieciešams no īpašniekiem atpirkt arī citus īpašumus. Pierobežā informācijas trūkuma dēļ tas jau satraucis iedzīvotājus, kas cer uz godīgām kompensācijām, taču informācijas par tām nav.

    “Pagājušajā nedēļā runājām ar Aizsardzības ministru pavisam par citām lietām, un tad parādās ziņas par prezidenta teikto un, ja to saka prezidents, tad tas visticamāk jau ir nolemts. Nav dialoga, un cilvēki jau ir sašūmējušies,” saka ar Baltkrieviju robežojošā Krāslavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

    Robežjoslas paplašināšana tieši skars arī viņu, jo tajā teritorijā atrodas viņam piederoša lauku tūrismam pielāgota māja – viesnīca ar tai pieguļošo zemu. “Es tagad nesaprotu, man vajadzēs to taisīt ciet, vai man atpirks visu īpašumu,” saka novada priekšsēdētājs, un piebilst, ka viņa īpašums novadā nav vienīgais, kuru ietekmēs robežjoslas paplašināšana. “Kompensāciju jautājums i ļoti svarīgs, cilvēki uzdod šo jautājumu.”

    Arī Krievijai blakus esošā Balvu novada iedzīvotājus satrauc šis jautājums, apliecina tā pašvaldības vadītājs Jānis Trupovnieks, kura vadītajā pašvaldībā pierobežā pārliecinoši lielākā daļa zemes ir lauksaimniecībā izmantojamā.

    “Cilvēki nezina, cik lielas platības būs vajadzīgas un kādas būs kompensācijas. Runājot ar Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru, viņš sola, ka kompensācijas būs godīgas, ka īpašumus godīgi novērtēs, bet tiem vērtētājiem ir savi kritēriji. Un, ja viņi vērtēs Austrumu pierobežu, kas Krievijas dēļ pašlaik ir toksiska zeme, viņi to zemi nenovērtēs godīgi,” bažījas J. Trupovnieks, kurš domā, ka Ministru kabinetam vajadzētu pieņemt lēmumu, kas noteiks kārtību, kā un kādā apmērā jāizmaksā kompensācijas.

    Arī Augšdaugavas novada pašvaldības vadītājs Vitālijs Aizbalts norāda, ka viņa vadītā novada iedzīvotājus satrauc vai kompensācijas patiešām būs taisnīgas. “Topošā pretmobilitātes likuma anotācijā teikts, ka kompensācijas būs taisnīgas, bet neviens nevar pateikt, kas tad ir taisnīga samaksa. Vai tajā būs iekļauta negūtā peļņa? Vai kompensēs cilvēkiem biznesa attīstīšanai ņemtos kredītus, kas jāatmaksā, bet viņam atņem zemi, kurā viņš bija plānojis gūt to peļņu, jābūt arī kaut kādiem bonusiem par to, ka tiek traucēta saimnieciskā darbība,” saka V. Aizbalts. “Mēs esam par to, ka mūsu zeme ir jāaizstāv no pirmā centimetra un milimetra, bet tad ir arī jāatbalsta uzņēmēji un iedzīvotāji, kas ar to visu sadzīvos.”

    Austrumu robežu, lai klātienē izvērtētu progresu robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, Rinkēvičs apmeklēja 19. augustā. Viņš atzinīgi novērtēja progresu robežapsardzības infrastruktūras izbūvē un pretmobilitātes materiāltehnisko līdzekļu izvēršanā.

    Apmeklējuma laikā viņš uzsvēra, ka Latvijas austrumu robežjosla būtu jāpaplašina. “Žogs nedaudz attur, taču tā nav panaceja, ir vajadzīgas sistēmas un robežsargi. Tas ir jautājums par personālu. Prieks pa NBS un Valsts robežsardzes sadarbību (VRS). Paldies gan VRS, gan NBS personālam, kas jau patrulē un atvaira hibrīduzbrukumus,” teica E. Rinkēvičs.

    Lai robežas aizsardzības pasākumu veikšana notiktu raiti un likumīgi Saeimai nepieciešams pieņemt Pretmobilitātes infrastruktūras likumu. 20. augustā notikušajā Nacionālās drošības padomes sēdē valsts augstākās amatpersonas vienojās par nepieciešamību šo likumu pieņemt pēc iespējas ātrāk.

    Latvijas robeža ar Baltkrieviju un Krieviju ir 448 kilometrus gara.

  • Militārās industrijas īpašniekus pagaidām vēl neanonimizē: Valdības lēmumam vajadzēja 17 mēnešus

    Militārās industrijas īpašniekus pagaidām vēl neanonimizē: Valdības lēmumam vajadzēja 17 mēnešus

    Pēc 17 mēnešu ilgušas birokrātiskās rosības Ministru kabinets nokritizējis un noraidījis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iniciatīvu anonimizēt Aizsardzības ministrijas stratēģisko partneru valdes locekļus un patiesos labuma guvējus, bet savu risinājumu to aizsardzībai tā arī nepiedāvā.

    Atbildīgās komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis uzskata, ka militārās industrijas uzņēmēju, kas noslēguši piegādes līgumus ar Aizsardzības ministriju, noslepenošana ir pašsaprotama. Valdības lēmumu noraidīt komisijas iniciatīvu, un piedāvātos risinājumus viņš pieņem, bet nesaprot, kāpēc valdība nepiedāvā savu risinājumu.

    “Nevajag visiem visu redzēt, ir lietas, kur cilvēki ir ļoti svarīgi mūsu valstij,” saka R. Bergmanis (Apvienotais saraksts) un piebilst, “tad kāpēc valdība nesniedz savus priekšlikumus”.

    Atbildīgā komisija jau 2024. gada 27. martā vērsās pie Ministru kabineta ar ierosinājumu izstrādāt regulējumu, kas ļautu Uzņēmumu reģistrā neuzrādīt Aizsardzības ministrijas stratēģisko partneru, piemēram, vieglā taktiskā transportlīdzekļa VR Fox ražotāja, valdes locekļus un patiesos labuma guvējus un ierobežot to brīvību ceļot. Šodien, 2025. gada 19.augustā valdība apstiprinās komisijai nosūtāmo vēstuli.

    Vēstulē norādīts, ka Ministru kabinets atbalsta priekšlikumos pausto mērķi, taču neatbalsta šī mērķa sasniegšanai piedāvāto risinājumu, taču savu nepiedāvā.

    Piemēram, Saeimas komisija rosināja Uzņēmumu reģistrā anonimizēt valdes, padomes locekļus un īpašniekus. Valdība uzskata, ka tas apgrūtinātu stratēģisko partneru ikdienas darbību, jo “Iespēja viegli pārliecināties par pārstāvību un īpašniekiem ir būtiska ātrai un drošai darījumu slēgšanai”.

    “[..] jābūt iespējai ātri pārbaudīt informāciju komercreģistrā. Sevišķi, ja kāds cits uzdodas par kapitālsabiedrības pārstāvi. Ja šī informācija pieejama tikai pēc pieprasījuma, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs šo pieprasījumu nevarēs apstrādāt minūšu vai stundu laikā, kas atsevišķos gadījumos var būt izšķiroši darījuma noslēgšanai. Samazinātos ne tikai komerctiesiskās apgrozības ātrums, bet tas apgrūtinātu arī citus procesus, kuros stratēģiskie partneri mijiedarbojas ar trešajām personām,” atteikuma iemeslu plašāk skaidro valdība.

    Tāpat valdība arī uzskata, ka  šādā veidā netiktu sasniegts regulējuma mērķis panākt lielāku drošību, jo informācija, uzrakstot pieteikumu Uzņēmumu reģistram, tā pat būtu pieejama, jo Uzņēmumu reģistram nebūtu pienākuma pārbaudīt, vai pieprasītājam patiešām ir nopietni nolūki noslēgt darījumu ar militārās industrijas pārstāvi. Turklāt potenciālais naidnieks, pamanot uzņēmumu, kuram nav identificēti īpašnieki un patiesie labuma guvēji, noteikti šādam uzņēmumam pievērstu lielāku uzmanību.

    “Sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā nav jānorāda to darbības veids, arī statūtos var būt ierakstīta jebkāda darbība, kas to neasociē ar aizsardzības industriju. Turpretim, ja par stratēģiskajiem partneriem nebūtu pieejama informācija par valdi, padomi un īpašniekiem, šie subjekti tiktu vairāk izgaismoti, tiem varētu tikt pievērsta žurnālistu uzmanība, būtu skaidrs, ka šāda izņēmuma prasība attiecināma tikai uz stratēģiskajiem partneriem, jo par pārējām kapitālsabiedrībām informācija ir brīvi un nepastarpināti pieejama,” atteikumu pamato valdība.

    Valdību arī satrauc tas, ka anonimizējot patiesos labuma guvējus Latvija pārkāptu Naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvu prasības. 

    Savukārt, izvērtējot ceļošanas brīvības ierobežošanas lietderību, Ministru kabinets atgādina, ka Ārlietu ministrija regulāri atjauno rekomendācijas ceļošanai ārpus Latvijas saistībā ar Krievijas Izmeklēšanas komitejas uzsāktajām darbībām. Ir uzsvērts, ka pastāv riski Latvijas amatpersonām, jo īpaši privāti ceļojot ārpus Latvijas, Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu teritorijām. Tādēļ stratēģisko partneru valdes, padomes locekļiem un īpašniekiem pašiem ir jāapzinās šie riski un jāizvairās no privātas ceļošanas uz minētajām valstīm.

  • Darbinieks varēs aiziet bez brīdinājuma, ja alga kavējas par divām nedēļām: būs jāizmaksā atlaišanas pabalsts

    Darbinieks varēs aiziet bez brīdinājuma, ja alga kavējas par divām nedēļām: būs jāizmaksā atlaišanas pabalsts

    Darbinieks, kuram algas izmaksa kavējas vismaz par divām nedēļām, varēs uzteikt darba līgumu nekavējoties ar tiesībām saņemt atlaišanas pabalstu, liecina grozījumi Darba likumā, kas ir nonākuši Ministru kabinetā. 

    Lai arī grozījumus vēl jāskata Saeimai, šī ir viena no paredzētajām izmaiņām, par kuru pastāv nosacīta vienprātība, proti, par to izdevies vienoties gan arodbiedrību pārstāvjiem, gan darba devēju organizācijām. 

    Šobrīd likums nosaka, ka pat tad, ja darba devējs darbiniekam neizmaksā algu laikā, darbinieks var pamest darbu, taču tādā gadījumā darba devējam nav jāizmaksā atlaišanas pabalsts. 

    Tomēr dažkārt darba devēji neizmaksā darbiniekiem algu tad, ja starp abām pusēm pastāv kāds strīds. Piemēram, ja darbinieks ir nodarījis uzņēmumam zaudējumus, taču abas puses nevar vienoties par nodarīto zaudējumu apmēru. “Izmantojot savas varas pozīcijas, darba devēji dažkārt, piemēram, neizmaksā algu pilnā apmērā, veicot ieturējumus vai arī neizmaksā to vispār, vienlaicīgi darbinieks neko nevar izdarīt,” norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja, piebilstot, ka šobrīd vairums strīdu, kas skar darba attiecības, ir par algas vai atlaišanas pabalsta neizmaksāšanu.

    Valsts darba inspekcijas (VDI) dati liecina, ka 2024.gadā iestāde saņēmusi 788 iesniegumus, kas saistīti ar darba samaksu, un vēl vairāk nekā 1150 sūdzības par darbiniekam pienākošos naudas summu izmaksu.

    Kopumā VDI izskatīto iesniegumu skaits pērn, salīdzinot ar 2023.gadu ir pieaudzis par 35%. VDI norāda, ka liela daļa iesniegumu bija saistīti ar valsts valodas zināšanām, jo Ukrainā notiekošais karš Latvijā pamatoti ir raisījis trauksmes un apdraudējuma sajūtu, tāpēc ir aktualizējies jautājums par latviešu valodas kā valsts valodas stiprināšanu, t. sk. darba vidē, līdz ar to iesniegumu skaits saistībā darba devēju publicētajiem darba sludinājumiem, kuros, iespējams, nepamatoti norādīta nepieciešamība zināt kādu svešvalodu, trīs gadu laikā ir vairāk kā desmitkāršojies un sasniedz 1221 iesniegumus. Tas gan joprojām ir daudz mazāk, nekā sūdzības par darba samaksu un citām darbiniekam izmaksājamām summām.

  • Process pāri visam: pēc gadu ilgām diskusijām ministrija iesniedz skatīšanai citu likumprojekta redakciju

    Process pāri visam: pēc gadu ilgām diskusijām ministrija iesniedz skatīšanai citu likumprojekta redakciju

    Ministrijas un sociālie partneri gandrīz gadu sprieda par grozījumiem Darba likumā, taču Labklājības ministrija uz valdības sēdi virza iepriekš neredzētu likumprojekta redakciju. 

    Ministrijas un sociālie partneri gandrīz gadu pulcējās Cilvēkkapitāla attīstības padomē (CAP), lai vienotos par Darba likuma grozījumiem. Kompromisa vienošanās panākta, taču labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) skatīšanai Ministru kabinetā (MK) iesniedzis pavisam citu, iepriekš neredzētu redakciju, kura tagad neapmierina gandrīz nevienu. 

    Informācija tiesību aktu portālā liecina, ka Darba likumu koleģiāli saskaņojušas tikai pašas ministrijas, tomēr nav saskaņojuši partneri, turklāt, kas īpatnēji, mierā nav ne darba devēju pārstāvji, ne arī darbinieku pārstāvji. “Noklusējuma saskaņojums”, kas būtu līdzvērtīgs vārdam “neiebilst”, nāk no Iekšlietu ministrijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS). “Protams, varētu labāk, taču savienības ieskatā šis ir daudz maz mērens kompromiss,” saka LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja. Tikmēr iebildumus iesniegušas gan citas arodbiedrības, gan sociālie partneri, ar kuriem gandrīz gadu spriests par izmaiņām Darba likumā. 

    “Mums ir gan procesuālas dabas iebildumi, gan pēc būtības. Ilgstoši tika diskutēts par grozījumiem, notika neskaitāmas tikšanās, bet galā MK skaņošanā parādās vispār cita redakcija, kurā nav ietverts ne izrunātais regulējums par virsstundu apmaksu, ne arī ņemts vērā viedoklis par koplīgumu termiņu un citiem būtiskiem jautājumiem, piemēram, vienlīdzīgām iespējām uzteikt darba līgumu, neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir vai nav arodbiedrībā,” norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

    Viņš arī saka, ka grozījumi Darba likumā būtu jāskata valsts budžeta likuma paketē kopā ar citiem likumiem un budžeta izdevumu kontekstā. “Ja piemaksa par virsstundām būtu nevis 100%, bet 50%, valsts budžetā varētu ietaupīt vismaz 18 miljonus gadā,” saka Gorkšs.

    Jāpiebilst, ka bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš tagad ir apsūdzēts bijušā premjera Krišjāņa Kariņa “lidojumu lietā”, augusta vidū intervijā TV24 teica, ka amatpersonas, kuras jau tā valsts pārvaldē ieņem vairākus labi apmaksātus amatus, nekaunas sev aprēķināt virsstundas.

    Interesanti arī tas, ka laikā, kad LBAS, kas apvieno gan privātā sektora arodbiedrības, gan publiskā sektora darbiniekus, atzīmē likumprojekta mērenību un izklausās saprotoši arī attiecībā uz darba devēju interesēm, Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrība (RRPDA) diezgan nepārprotami norāda uz vēlmi ilgtermiņā iesakņoties valsts pārvaldē, likvidējot pat teorētiskas iespējas samazināt valsts pārvaldē nodarbināto skaitu. RRPDA savos iebildumos norāda, ka neesot pieļaujams, ka, izbeidzoties koplīgumam ar darba devēju, tas būtu spēkā vēl tikai divus gadus, bet pēc tam, ja nav panākta vienošanās, darba devējs varētu vienpusēji no tā atkāpties, brīdinot vēl sešus mēnešus iepriekš.

    Grozījumus Darba likumā otrdien, 19.augustā skatīs MK, bet pēc tam tie vēl jāskata Saeimai.

  • Nacionālajai aviokompānijai būs pieejams jauns galamērķis – Rijāda: Arī stratēģiskais investors atjauno reisus

    Nacionālajai aviokompānijai būs pieejams jauns galamērķis – Rijāda: Arī stratēģiskais investors atjauno reisus

    Nacionālās aviokompānijas airBaltic stratēģiskajam investoram – Lufthansa atjaunojot tiešo lidojumu satiksmi ar Saūda Arābijas galvaspilsētu Rijādu, arī Latvija ir gatava atklāt šādus reisus. Rudenī Satiksmes ministrijas pārstāvis parakstīs nolīgumu, kas šādiem reisiem izveidos tiesisku pamatu.

    Par to, ka Lufthansa atjauno 2017. gadā pārtraukto tiešo gaisa satiksmi ar Rijādu, kompānija paziņoja 11. augustā.

    Savukārt rīt, 19. augustā, Ministru kabinets apstiprinās likumprojektu, kas Latvijai ar Saūda Arābiju ļaus parakstīt nolīgumu par gaisa satiksmi. Satiksmes ministrija skaidro, ka bez šāda nolīguma nav tiesiska pamata regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai. Nolīgums arī paredzēs nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus ar regulāras gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus.

    Paredzēts, ka nolīgumu, kuru par labu atzinusi arī Eiropas Komisija, parakstīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) 42. Asamblejas ietvaros, kas notiks 2025. gada 23. septembrī – 3. oktobrī Monreālā. Latvijas Republikas vārdā to parakstīs Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa – Neverovska.

    Saūda Arābijas pieaugošā nozīme globālajā arēnā, īpaši tāpēc, ka tā turpina dažādot savu ekonomiku, īstenojot savu Vision 2030 iniciatīvu, ir izraisījusi starptautisko gaisa pārvadājumu pieprasījuma pieaugumu. Ar lieliem infrastruktūras projektiem, tostarp lidostu paplašināšanu un jaunām attīstības tendencēm tūrisma nozarē, Saūda Arābija sevi pozicionē kā globālu biznesa, kultūras un atpūtas centru.

    Nesen Saūda Arābijas valdība arī apstiprināja jaunu regulējumu, kas no nākamā gada atvieglos kārtību, kādā nekustamo īpašumu var iegādāties ārvalstu pilsoņi. Pašlaik, lai ārvalstnieks varētu iegādāties zemi Saūda Arābijā, ir nepieciešama speciāla valdības atļauja, bet īpašumu var iegādāties tikai noteiktās valsts teritorijās.

    Lēmums atjaunot lidojumus uz Rijādu ir daļa no Lufthansa plašākas paplašināšanās stratēģijas Tuvajos Austrumos – reģionā, kurā strauji attīstās gan tūrisma, gan biznesa sektors.