Inked News

recent posts

  • Valmiermuižas alus padodas: pārdosies Cēsu alum

    Valmiermuižas alus padodas: pārdosies Cēsu alum

    Augusta nogalē Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis izplatīja paziņojumu, kurā, sūdzoties par nelabvēlīgiem apstākļiem mazo alusdarītavu biznesam, apšaubīja investēšanas attīstībā lietderību. Nu saimnieks paziņo, ka ir gatavs pievienoties somiem piederošajam Cēsu alus.

    Augusta nogalē Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis izplatīja paziņojumu, kurā, sūdzoties par nelabvēlīgiem apstākļiem mazo alusdarītavu biznesam, apšaubīja investēšanas attīstībā lietderību. Nu saimnieks paziņo, ka ir gatavs pievienoties somiem piederošajam Cēsu alus.

    “Šis ir stratēģisks un pārdomāts lēmums, kas darītavas saimei ļaus turpināt un attīstīt amata alus darināšanu Valmiermuižā un klientiem baudīt nemainīgi augstas kvalitātes brūvējumus. Lai arī “Valmiermuižas alum” šis ir labākais gads vēsturē, vienlaikus apzināmies, ka darbojamies mazajiem un neatkarīgajiem aldariem nedraudzīgā uzņēmējdarbības vidē Eiropā, kā rezultātā Latvija pērn ierindojās jau pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc saražotā alus apjoma. Tas būtiski apgrūtina Latvijas aldaru spēju augt, ieguldīt un konkurēt Eiropas mērogā. Esmu pārliecināts, ka Valmiermuižas alus darītavu sagaida lieliska nākotne, apvienojot spēkus sinerģijā ar kaimiņu novadā esošo Cēsu alu, lai iesāktais darbs turpinātos ar vēl lielāku spēku un Valmiermuižas alu arvien brūvētu Valmiermuižā,” skaidro Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

    Cēsu alus sola, ka pārņemot Valmiermuižas ražotni, noteikti tiks saglabātas receptes un alus darīšanas tradīcijas.

    “Mēs ļoti augstu vērtējam Aigara Ruņģa un Valmiermuižas alus komandas ieguldījumu gan izcilas kvalitātes un iecienītu alus zīmolu radīšanā, gan alus baudīšanas kultūras attīstībā Latvijā. Prieks, ka varēsim apvienot spēkus un, cienot kopīgās vērtības un tradīcijas, turpināsim alus darītavas attīstību un stiprināsim spēkus eksporta tirgu iekarošanā. Valmiermuižas alus turpinās darboties Valmiermuižā, saglabājot augstos standartus alus kvalitātei, mēs turēsim godā receptes un citus dzērienu radīšanas noslēpumus, kas padara Valmiermuižas alu tik īpašu. Mēs esam patrioti, un mums rūp Vidzemes reģiona un Latvijas attīstība, ekonomiskā izaugsme un spēja nodrošināt stabilas darba vietas vietējiem cilvēkiem, tāpēc ir svarīgi Valmiermuižas alu turpināt brūvēt Valmiermuižā,” tā Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga.

    Alus darītava Valmiermuižas alus pērn un šī gada septiņos mēnešos sasniegusi visveiksmīgākos darbības rezultātus pastāvēšanas vēsturē: pagājušajā gadā apgrozījums pirmo reizi sasniedza 10 miljonus eiro, bet šī gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, tas audzis vēl par 5 % – līdz 6,7 miljoniem eiro. Operatīvā peļņa palielinājusies vairāk nekā 4 reizes, un audzis gan zeltera (+20 %), gan bezalkoholiskā alus (+40 %) pārdošanas apjoms, ko veicinājis eksports un jaunu garšu parādīšanās Valmiermuižas piedāvājumā. Veiksmīgs bijis arī eksportēto litru apjoma pieaugums – 20 %, savukārt restorānos un bāros eksporta tirgos lejamais alus pārdots par 50 % vairāk nekā iepriekš. Valmiermuižas alus pieejams Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā.

    Uzņēmumi informē, ka Konkurences padomei tiks iesniegts ziņojums, un darījuma noslēgšana plānota pēc ziņojuma izskatīšanas un apstiprināšanas. Cēsu alus un Valmiermuižas alus apvienošanās tiks pabeigta, kad būs saņemta Konkurences padomes atļauja apvienoties. Tikmēr Valmiermuižas alus turpina dzērienu brūvēšanu un piegādi klientiem Aigara Ruņģa vadībā.

    Valmiermuižas alus ir mazā muižas alus darītava, kas 100 % pieder  Valmiermuižas ieguldījumu fonds. 60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % ‒ Austrijas ieguldījumu fondam “Industrieliegenschaftenverwaltung AG” (ILAG) un 16 % ‒ Austrijas uzņēmumam MVF40.

    Cēsu alus ir lielākais alus darītājs un viens no vadošajiem citu dzērienu ražotājiem Latvijā. Cēsu alus uzņēmumu grupā ietilpst arī Piebalgas alus darītava, kas pievienojās 2021. gadā un turpina patstāvīgu darbību Jaunpiebalgā. Cēsu alus 2024.gadu pabeidza ar 101,133 miljonu eiro apgrozījumu, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 4,4% un sasniedza 3,564 miljonu eiro.

  • Budžetu vēlas lāpīt noplicinot Latvenergo: Rosina atstāt vien 10 % peļņas

    Budžetu vēlas lāpīt noplicinot Latvenergo: Rosina atstāt vien 10 % peļņas

    Pretēji 2025. gada budžeta tapšanas laikā plānotajam un Saeimā apstiprinātajam, ka līdz pat 2027. gadam valsts kapitālsabiedrībām valsts budžetā dividendēs būs jāieskaita 70 % no gada peļņas, valdība tagad nākusi klajā ar iniciatīvu, kas nosaka, ka jau no nākamā gada dividendēs maksājamajai summai jābūt vismaz 90 %.

    Par to liecina Ministru kabineta 2. septembra sēdes darba kārtība. “Attiecībā uz atsevišķām lielajām valsts kapitālsabiedrībām Valsts kanceleja kopā ar kapitāla daļu turētājiem, iesaistot Finanšu ministriju, līdz 2025. gada 15. septembrim izvērtē un sagatavo priekšlikumu dividenžu apmēra noteikšanai 2026.–2028. gadā vismaz 90 procenti no pārskata gada peļņas akciju sabiedrībai Latvenergo, akciju sabiedrībai Latvijas Valsts meži, akciju sabiedrībai Augstsprieguma tīkls, akciju sabiedrībai Latvijas Loto, valsts akciju sabiedrībai Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs,” teikts ziņojumā “Par valsts kapitālsabiedrību iespējamajiem ienākumu palielinājumiem”. Finanšu ministrijā uzsver, ka šis ir tikai ierosinājums.

    Latvenergo par pērn nopelnītajiem vairāk nekā 273 miljoniem eiro šogad valsts budžetā ieskaitīja vairāk nekā 191 miljonu eiro jeb likumā noteiktos 70 %. Starpība starp 70 % un 90 % dividenžu maksas būtu 54.7 miljoni eiro.

    Jautāts, kā uz šo ierosinājumu lūkojas Latvenergo vadība, uzņēmuma komunikācijas direktors Andris Siksnis atzina, ka Latvenergo maksājamās dividendes īpašniekiem “ir krietni augstākas nekā kaimiņvalstīs”. “Līdz ar to mēs varam mazāk investēt, kas var atsaukties nākotnē, bet mēs pildām akcionāru lēmumus, tikai ir jāsaprot sekas,” saka A. Siksnis.

    Skarbāks ir Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas, kuras biedrs ir arī Latvenergo, izpilddirektors Ivars Zariņš. “Diemžēl šī situācija atgādina skumjo anekdoti par čigānu, kurš radināja savu zirgu pie neēšanas, un būtu pieradinājis, lai zirgs arī nedzertu, bet tas “maita” nosprāga! Mēs esam ceļā uz to – mūsu jaudīgākos uzņēmumus mēs badinām. Atņemot tiem gandrīz visu nopelnīto – tiem tiek apgrieztas attīstības iespējas, jo sevišķi iespējas radīt kaut ko jaunu, vērtīgu, attīstīt jaunus perspektīvus darbības virzienus, kas ir jo īpaši aktuāli to sekmīgai, ilgtspējīgai attīstībai šajos lielajos pārmaiņu laikos, kad ir jātver šis jauno tehnoloģiju attīstības vilnis. Bet mēs tos nolemjam veģetēt esošajā biznesa ietvarā, ar saviem tuvredzīgajiem lēmumiem, sagādājot  lielus izaicinājumus to konkurētspējai nākotnē, kas rezultātā mazinās mūsu ekonomikas izaugsmi, budžeta ienākumus un radīs papildus nepieciešamību iegūt naudu kaut kam to atņemot vai aizņemoties, lai pēc tam par to mums atņemtu šos uzņēmumus, jo atdot to nespēsim. Manuprāt, mūsu vara pārvērtē savas spējas jāt uz beigta zirga,” saka I. Zariņš.

    Arī Latvijas Valsts meži šogad par pērn gūto peļņu valstij dividendēs samaksāja 70 % peļņas – 111 miljonus eiro, un iespējams, cerēja, ka likumā ierakstītā kārtība paliks negrozīta, jo 2024. gads uzņēmumam nebija tas veiksmīgākais – tā peļņa, salīdzinot ar 2023. gadu, saruka par 35 %.

    Pieņemot, ka visiem šiem uzņēmumiem šogad peļņa paliek tāda pati kā 2024.gadā, valdībai palielinot budžetā maksājamās dividendes, valsts iegūtu par 90,8 miljoniem eiro vairāk, nekā saglabājot 70 % likmi.

  • Rīgā jārēķinās ar vieniem no augstākajiem auto stāvvietu tarifiem Baltijā: apsteidzam pat Tallinu

    Rīgā jārēķinās ar vieniem no augstākajiem auto stāvvietu tarifiem Baltijā: apsteidzam pat Tallinu

    Lai arī Tallina bieži tiek uzskatīta par dārgāko galvaspilsētu stāvvietu ziņā, salīdzinājumā ar Rīgas pašvaldības noteiktajiem tarifiem redzams, ka mūsu galvaspilsēta šo latiņu ir pārspējusi.

    Stāvvietas Rīgas centrā un Vecrīgā ir kļuvušas par būtisku tēriņu pozīciju autovadītājiem. Piemēram, pirmā stunda Vecrīgā maksā 5 eiro, bet katra nākamā – jau 8 eiro, kas nozīmē, ka par pilnu darba dienu (8 stundas) nāksies šķirties no 61 eiro. Salīdzinājumam, Tallinas Vecpilsētā šāda summa būtu 48 eiro, bet Viļņā – 28 eiro.

    “Pieaugot transportlīdzekļu skaitam un satiksmes blīvumam pilsētās, stāvvietu cenas kļūst par vienu no rīkiem, kā regulēt auto plūsmu. Vienlaikus tās izgaismo arī neredzamās un nepārtraukti augošās auto īpašumtiesību izmaksas,” skaidro Europcar vadītājs Latvijā Vilis Bērziņš.

    Līdz ar izmaksu kāpumu mainās arī sabiedrības attieksme – īpaši Rīgā un tās apkārtnē. Auto vairs netiek uztverts kā obligāts mājsaimniecības elements, bet gan kā izvēle, kurai jābūt ekonomiski pamatotai. “Stāvvietu maksa ir tikai viena daļa. Pieaug arī izmaksas par apkopēm, riepām, apdrošināšanu. Mēs redzam, ka gan privātpersonas, gan uzņēmumi arvien vairāk meklē paredzamus, caurspīdīgus risinājumus, kuros precīzi zināmas izmaksas par auto lietošanu nākamos 6-12 mēnešus,” piebilst uzņēmuma pārstāvis.

    Arī Viļņā pilsētas centrs ir sadalīts zonās, un zilajā zonā stāvvieta maksā 3,50 € par pirmo stundu, bet, sākot ar otro stundu, maksa pieaug līdz 4 € stundā. Jāņem vērā, ka zilajā zonā maksa tiek piemērota 24 stundas diennaktī – atšķirībā no citām zonām, kur naktīs stāvvieta ir bez maksas. Maksimālais naudas sods par neatļautu stāvēšanu zilajā zonā Viļņā šobrīd ir 96 eiro (iepriekš – 40 eiro). Savukārt Tallinā minimālais sods ir 40 eiro, un tas var dubultoties atkarībā no pārkāpuma smaguma.

    Rīgā naudas sodi bieži nepārsniedz 70 eiro, tomēr par būtiskiem pārkāpumiem tie var būt krietni augstāki. Jāatzīmē, ka atšķirībā no Tallinas Vecrīgā no pusnakts līdz plkst.6.00 rītā autostāvvieta ir bez maksas.

  • Neskatoties uz pasludināto uzvarētāju, trīs Rīgas skolās bez konkursa bērnus ēdinās “Baltic Restaurants Latvia”

    Neskatoties uz pasludināto uzvarētāju, trīs Rīgas skolās bez konkursa bērnus ēdinās “Baltic Restaurants Latvia”

    “Noslēgti līgumi ar ēdinātājiem visās Rīgas skolās” – ar šādu paziņojumu ceturtdien, 28.augustā, klajā nāca Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis un Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis. Taču neprecizēja, vai līgumi noslēgti ar iepirkuma uzvarētājiem vai kādu citu.

    Inc. augusta sākumā jau rakstīja, ka Rīgas domes lēnīguma dēļ pastāvēja risks, ka vairāku skolu bērni var palikt bez pusdienām, jo tika vilcināta līgumu slēgšana ar uzņēmumiem, kuri pavasarī notikušajā izlozē ieguva tiesības ēdināt bērnus 35 skolās. Tiesa rekomendēja līgumus pagaidām neslēgt, tomēr piebilda, ka šāda rekomendācija nav juridiski saistoša.

    Četras dienas pirms jaunā mācību gada domes pārstāvji mierināja sabiedrību, ka problēma atrisināta un atsevišķās skolās pēc ēdinātāju maiņas jaunie pakalpojuma sniedzēji steidz iekārtot virtuves. Taču domes pārstāvji patiesību teica tikai daļēji. 

    Tajā pašā dienā, kad tika ziņots, ka viss ir kārtībā un līgumi noslēgti, tika izlozēts ēdinātājs Rīgas Valsts vācu ģimnāzijai. Tiesības sniegt pakalpojumu tika SIA Marniko. Uzņēmuma vadītāja Nataļja Bogdanova Inc. stāsta, ka līgums procedūras dēļ netiks noslēgts vēl vismaz 12 dienas – vispirms par uzvaru jāsagaida oficiāls dokuments no pašvaldības, tad desmit dienas jāgaida vai līdzšinējais ģimnāzistu ēdinātājs (SIA Baltic Restaurants Latvia) šo lēmumu nepārsūdzēs. 

    Tāpēc N.Bogdanova neņemas prognozēt, kad varētu sākt ēdināšanu, jo nav arī skaidrs, kādā stāvoklī iepriekšējais ēdinātājs būs atstājis virtuvi. “Tas ir atkarīgs no tā, kādā stāvoklī ir virtuve un kāda tehnika ir atstāta,” saka N.Bogdanova un piebilst, “ja mums vēl jāpērk jauna tehnika, tad tam nepieciešamais laiks nav prognozējams”.

    Jautāta, vai viņai ir zināms, kas RVVĢ nākamajā nedēļā ēdinās skolniekus, viņa atbildēja noliedzoši, bet pieļāva, ka to, iespējams, varētu turpināt darīt iepriekšējais ēdinātājs. Viņa gan nav informēta, ka pāris dienas pirms izlozes Rīgas dome uzrīkoja formālu ārkārtas sarunu procedūru un noslēdza ar Baltic Restaurants Latvia jaunu līgumu. Par to liecina Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktores teiktais un informācija Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS).

    “Mums ir līgums, mums ir ēdinātājs par jūsu nosaukto uzņēmumu [SIA Marniko] neko nezinu,” tā par situāciju saka RVVĢ direktore Gundega Muceniece.

    Pārbaudot Mucenieces teikto EIS sistēmā, redzams, ka Tā Rīgas pašvaldība tik tiešām augustā bija izsludinājusi ārkārtas sarunu procedūru par ēdināšanu trīs Rīgas skolās – Rīgas 66.vidusskolā, Rīgas 13.vidusskolā un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā. Piedalīties sarunu procedūrā tika uzaicināts tikai viens pretendents – SIA Baltic Restaurants Latvia, ar kuru arī noslēgti attiecīgi trīs līgumi par kopējo summu 601,35 tūkstoši eiro. Līguma darbības termiņš ir norādīts 2026. gada 31. maijs vai līdz brīdim, kad noslēgsies strīds, vai līdz brīdim, kad jauna iepirkuma rezultātā tiks pieņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un jauna līguma noslēgšanu. Līgumā nekas nav teikts par jaunu izsoli pēc dažām dienām, un kādēļ tāda bija nepieciešama – nav skaits.

    Tātad faktiski, noslēdzoties pavasara iepirkumam, izlozē trīs skolās, kurās iepriekš darbojās Baltic Restaurants Latvia, tika izraudzīts cits uzvarētājs. Tomēr bijušais ēdinātājs to pārsūdzēja un tādēļ tam šobrīd bez iepirkuma ir piešķirta iespēja vēl apmēram gadu ēdināt konkrēto skolu bērnus par 600 tūkstošiem eiro tikai tāpēc, ka šim uzņēmumam skolās jau ir palikušas virtuves iekārtas. 

    V. Ķirsis un I. Balamovskis uz zvaniem un īsziņām neatsaucās. Taču pēc īsziņas nosūtīšanas I. Balamovskim ar Inc. sazinājās Rīgas Domes ārējās komunikācijas vadītāja Sindija Grāvere. Viņa ēdināšanas jautājumā nebija iedziļinājusies, bet zināja stāstīt, ka vismaz divi līgumi ar pakalpojuma sniedzējiem parakstīti paātrinātā procedūrā, lai skolniekiem būtu iespējas saņemt maltīti jau nākamajā nedēļā. It kā esot arī kaut kādi “pagaidu līgumi”, taču viņa nezināja, ar kādām skolām. Detalizētu atbildi Rīgas dome sola nosūtīt pirmdienas laikā, jo piezvanījām piektdienā ap 15:00, un “darba laiks beigsies pēc stundas”.

  • Viada kļūs pievilcīgāka autobraucējiem: Varēs uzlādēt arī elektroauto

    Viada kļūs pievilcīgāka autobraucējiem: Varēs uzlādēt arī elektroauto

    Latvijā finansiāli neveiksmīgākajam degvielas uzpildes staciju īpašniekam – Viada akciju sabiedrība Latvenergo devusi iespēju uzrāvienam. Uzņēmumi vienojušies, ka līdz 2030. gadam 55 no 101 Viada DUS tiks izveidoti 134 Elektrum Drive pieslēguma vietas elektroauto uzlādei.

    Ar šādu paziņojumu uzņēmumu pārstāvji nāca klajā, atklājot pirmo elektrouzlādes staciju Jēkabpilī, Varoņu ielā 6. Tur jau šobrīd pieejamas četras pieslēgvietas ar maksimālo pieejamo jaudu līdz 150 kW.

    Latvenergo norāda, ka sadarbība ar Viada ļauj Elektrum Drive ne tikai paplašināt uzlādes tīklu reģionālā līmenī, bet arī strādāt ar partneri, kura degvielas uzpildes staciju lokācijas un infrastruktūra jau ir optimāli piemērotas elektroauto uzlādei. Šī partnerība ir daļa no koordinēta Baltijas mēroga attīstības modeļa, kas jau šobrīd aptver sadarbību ar Viada Lietuvā, stiprinot vienotu pieeju ilgtspējīgai mobilitātei.

    Latvijā Viada šī sadarbība varētu pavērt papildu iespējas ieņēmumiem, jo kaut arī tai patiešām ir lielākais DUS skaits tās finanšu rādītāji ievērojami atpaliek no konkurentiem. Proti, 2024. gadu uzņēmums pabeidza ar 291,224 miljonu eiro apgrozījumu un 160,27 tūkstošu eiro peļņu. Tikmēr 82 DUS īpašnieks Virši A pagājušo gadu pabeidza ar 353,479 miljoniem eiro apgrozījumu un 6,12 miljonu eiro lielu peļņu. Tiesa, Virši tirgo arī elektrību, taču uzņēmums pērn veicis arī vērienīgas investīcijas – 23,3 miljonus eiro. Arī Neste (76 DUS) un Circle K (85 DUS) apgrozījuma peļņas rādītāji ir ievērojami lielāki.

    Strauji pieaugot elektroauto skaitam, Viada varētu piesaistīt vairāk klientu, kas ne tikai uzlādēs savu elektroauto, bet arī nopirks kādu našķi uzpildes stacijas veikaliņā. Publiskie pieejamie dati (uz 01.07.25.) rāda, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos elektroauto skaits Latvijā pieaudzis par 19% jeb 1400 spēkratiem un sasniedzis 7798 atzīmi.

    Sadarbībā ar Viada tiek veidotas uzlādes pieslēgvietas ar dažādu jaudu – no 100 kW līdz 300 kW. 11 Viada degvielas uzpildes staciju jauda būs ar 600 kW. Sadarbība ar Viada nodrošinās jaunas uzlādes iespējas visā Latvijas teritorijā. Jaunas stacijas tiks izbūvētas Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā, Valmierā, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Ludzā un daudzās citās Latvijas pilsētās, kopā 55 adresēs tiks izbūvētas 134 pieslēgvietas.

    “Mūsu uzlādes filosofija ir cienīt klienta laiku – tādēļ veidojam jaunas stacijas, piedāvājam ātrāko uzlādi, nodrošinām modernas lietotnes ērtības, un, galvenais – esam par paradumu maiņu,” Elektrum Drive paplašināšanos komentē Ansis Valdovskis, AS Latvenergo Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors.

    Viņš arī paskaidro, kā sadarbības projektiemm tiek izraudzīti partneri: “Elektrum Drive piedāvā un izvērtē sadarbības iespējas ar dažādiem partneriem, tomēr kopumā galvenie vispārējie kritēriji ir atrašanās vieta un tās potenciāls (piem., lielo pilsētu un apdzīvoto vietu pārklājums), partnera profils – tie var būt dažādi, sākot ar DUS tīkliem, lielveikaliem, biroju centriem un beidzot ar pašvaldību īpašumiem, izvērtējot praktiskas tehniskās iespējas (piem., piemērota elektrības infrastruktūra, stāvvietu pieejamība, lieljaudas uzlādes iespējas) un ilgtermiņa sadarbību un nosacījumiem, kā arī izaugsmes iespējas Baltijas mērogā, jo Elektrum Drive tīklam ir ievērojams pārklājums arī ārpus Latvijas robežām.

    Tādējādi arī DUS segmentā mums ir vairāki partneri, ar ko veicam sadarbību, un kā viens no tiem ir arī Viada DUS tīkls, ar kuru tieši tāpat ir izvērtētas vietas, to potenciāls un sadarbības nosacījumi. Kopumā Elektrum Drive partneru loks DUS segmentā ir gana plašs – sadarbojamies ar vairākiem tirgus dalībniekiem, tostarp mūsu uzlādes pakalpojumi ir Circle K, Neste, Olerex un Kool, ar dažādiem sadarbības modeļiem. Līdzīgi ir mazumtirdzniecības segmentā, kur arī sadarbojamies ar vairākiem partneriem – Rimi, Elvi tīkliem, tirdzniecības centriem (Spice, SKY u.c.)”.

    “Viada Baltija vienmēr ir bijis orientēts uz klientu ērtību nodrošināšanu un mūsdienīgiem risinājumiem. Sadarbība ar Latvenergo un Elektrum Drive ļauj mums saviem klientiem piedāvāt vēl plašākas mobilitātes iespējas – līdzās tradicionālajai degvielas uzpildei tagad nodrošinām arī ātru un uzticamu elektroauto uzlādi. Mūsu degvielas uzpildes stacijas atrodas stratēģiski ērtās vietās visā Latvijā, tāpēc šis solis ir nozīmīgs ieguldījums ilgtspējīgas pārvietošanās attīstībā un jaunu paradumu veidošanā sabiedrībā,” par sadarbību saka VIADA Baltija komercdirektors Mindaugs Daknis (Mindaugas Daknys).

    Elektrum Drive pusgada laikā ir paplašinājis savu tīklu ar vairāk nekā 100 jaunām pieslēgvietām ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Līdz ar to tīklā šobrīd ir pieejamas vairāk nekā 1000 pieslēgvietas, kas ievērojami pietuvina uzņēmumu mērķim paplašināt uzlādes tīklu līdz vairāk nekā 1200 pieslēgvietām šī gada laikā.

  • Banku atraidītajiem jaunas iespējas: Flow saņēmis atļauju kolektīvajai finansēšanai

    Banku atraidītajiem jaunas iespējas: Flow saņēmis atļauju kolektīvajai finansēšanai

    Jaunajiem uzņēmējiem, kuriem bankas nereti atsaka biznesa uzsākšanai nepieciešamo līdzekļu aizdevumu, nu ir vēl viena iespēja – Latvijas Bankas uzraudzības komiteja SIA Flow devusi atļauju sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu. Tagad šādu pakalpojumu sniedz jau pieci uzņēmumi.

    Flow ir reģistrēta kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā ar tiesībām sniegt aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu un piedāvāt ar kolektīvo finansēšanu saistītos papildpakalpojumus: kredītspējas novērtējumu piemērošanu kolektīvās finansēšanas projektiem, kolektīvās finansēšanas piedāvājumu cenas un/vai procentu likmes ierosinājumu un ziņojumdēļa izmantošanu.

    Fintech Latvia skaidro: Daudzi topošie uzņēmēji saskaras ar situāciju, kad savas biznesa idejas īstenošanai ir sarežģīti saņemt finansējumu tradicionālā bankas aizdevuma veidā. Papildus citiem jau pastāvošiem finansējuma piesaistes veidiem arvien lielāku popularitāti iegūst alternatīvs finansējuma veids – kolektīvā finansēšana (crowdfunding). Pretstatā tradicionālajiem banku aizdevumiem viena aizdevēja (bankas) vietā finansējumu parasti veido liels skaits ieguldītāju, kuri katrs atsevišķi var ieguldīt arī pavisam nelielas summas, taču kopā ir iespējams nodrošināt arī ļoti ievērojama apjoma finansējuma piesaisti.

    Kolektīvā finansēšana ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties saistības, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu. Šāds finansējums izpaužas kā aizdevumi vai ieguldījumi uzņēmumu kapitālā.

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā ir iesaistīti trīs veidu dalībnieki: projekta īpašnieks, kas ierosina finansējamo projektu, ieguldītāji, kas finansē ierosināto projektu un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas tiešsaistes platformā saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus.

    Latvijas Banka savā tīmekļvietnē uztur nacionālo reģistru, kurā ir iekļauti Latvijā darbības atļauju saņēmušie kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt visaptverošu Eiropas Savienības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistru uztur un savā tīmekļvietnē publisko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

    Uzņēmējiem, kas vēlas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju saņemt Latvijā, jāvēršas Latvijas Bankā. Plašāka informācija par darbības atļaujas saņemšanu atrodama licencēšanas ceļvedī Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Latvijas Banka nodrošina uzņēmējiem gan bezmaksas konsultatīvo atbalstu pirms pieteikšanās darbības atļaujas saņemšanai, gan konsultācijas un atbalstu visā darbības atļaujas saņemšanas procesā.

    Flow ir jauns uzņēmums, kuru 2025. gada sākumā dibinājis nebanku kreditētājs Erst Finance, kura apgrozījums 2024. gadā bija 20,22 miljoni eiro, bet peļņa 116,78 tūkstoši eiro, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Artūrs Miglinieks un Olafs Berķis.

  • Valsts budžets: desmit gadu laikā ne reizi nav bijis pat plānots budžeta izdevumu samazinājums

    Valsts budžets: desmit gadu laikā ne reizi nav bijis pat plānots budžeta izdevumu samazinājums

    Pēdējo desmit gadu laikā valsts budžetā ne reizi nav bijis ieplānots izdevumu samazinājums, turklāt valdība ne reizi nav spējusi saplānot budžetu reālistiski. Ik gadu valsts ir tērējusi par 1,5 līdz 3,6 miljardiem eiro vairāk, nekā bijis plānots, gatavojot un pieņemot valsts budžetu, liecina Saeimas, Finanšu ministrijas un Valsts kases dati. 

    Ministru kabinets nu jau atkal gatavojas nodot Saeimai Latvijas valsts budžetu 2026.gadam. Sociālie partneri jau burtiski kliedz par nepieciešamību samazināt izdevumus, bet netiek sadzirdēti. Valdība kā allaž sola atrast iespējas ietaupīt, taču pagaidām vien lielās, ka atrastas iespējas ietaupīt vidēji 150 miljonus eiro gadā nākamo trīs gadu laikā. Kāpēc tas neko nedos? Inc. ieskatījās desmit gadu vēsturē – kad ir bijušas gan krīzes, gan stabilāki periodi, kuros “naudas ir tik daudz kā nekad”. Secinājumi nav iepriecinoši – pie varas esošie politiķi joprojām vēlas turpināt dzīvot pāri saviem līdzekļiem.

    Dati liecina, ka ne vienu reizi valdība nemaz nav plānojusi samazināt izdevumus – tie vienmēr ir plānoti ar palielinājumu vidēji par 200 līdz 700 miljoniem eiro gadā. Piemēram, 2015.gadā, attiecībā pret 2014.gadu valsts budžeta izdevumi ir bijuši 200 miljoni eiro, bet jau pēc gada ieplānotais pieaugums bijis 700 miljoni eiro. Vēl pēc gada – 600 miljonu pieaugums, bet kad 2018.gadā pienākušas vēlēšanas, tad iecerēto izdevumu pieauguma temps ir mazinājies un tie ieplānoti vien par 400 miljoniem lielāki, nekā pirms gada. Ņemot vērā inflāciju, nepieciešamību tērēt naudu infrastruktūrai, iecerētie izdevumu pieaugumi neizklausās nemaz tik lieli: no 2015. līdz 2019.gadam procentuāli tie pieauguši par 5 – 9 %. Tomēr nelaime ir kur citur – valdība ne reizi nav pieturējusies pie saviem plāniem un ik gadu ir pārtērējusi ieplānoto par vidēji 1.5 – 2 miljardiem eiro, spītīgi atturoties no plānošanas pārskatīšanas (skat.grafiku)

    Pienākot 2020. gadam, kad pasaulē sāka plosīties Covid-19 pandēmija, izdevumi pieauguši vēl krietni vairāk. Piemēram, plānojot 2021.gadu valdība bija ieplānojusi, ka valsts izdevumi palielināsies par 2 miljardiem eiro vienā gadā, par 2,2 miljardiem eiro 2022.gadā un par 1,8 miljardiem eiro 2023.gadā. Tomēr plāni atkal neīstenojās. Jau tā lielie izdevumu pieauguma plāni rezultējās ar faktiskiem izdevumu pieaugumiem par attiecīgi 3,6, 3,3 un 2,2 miljardiem eiro gadā.

    Pandēmijai noplokot, arī izdevumu pieaugumi it kā samazinājušies: 2024.gadā, plānojot 2025.gada budžetu, tika ieplānots “vien” 800 miljonu izdevumu pieaugums, kurš gan faktiski ir divkārt pārtērēts, izlietojot nevis par 800 miljoniem eiro vairāk, nekā pirms gada, bet gan par 1,68 miljardiem vairāk, nekā pirms gada. Kur valsts šo naudu ņem? Aizņemas, protams, kā mēs to redzam valsts parāda skaitļos. 

    Tagad, piedāvājot budžetu nākamajam gadam, tajā iecerētie izdevumi (jau pēc valdības “ietaupījuma) tāpat ir iecerēti par 600 miljoniem lielāki nekā pirms gada. Ja finanšu ministrija norāda, ka katru gadu ietaupīs 150 miljonus eiro, tas nozīmē, ka plānos bija izdevumus palielināt par 750 miljoniem, bet nu palielinājums būšot tikai 600 miljoni eiro. Cik iztērēsim faktiski – redzēsim 2027.gadā, taču, ņemot vērā desmit gadu tendenci, visticamāk nekādi ietaupījumi nav gaidāmi.

  • Rīgas dome kavē ražas nogādi ostā: Ierēdņi neņem vērā arī Valsts prezidenta aicinājumu

    Rīgas dome kavē ražas nogādi ostā: Ierēdņi neņem vērā arī Valsts prezidenta aicinājumu

    Par spīti tam, ka Ministru kabinets izsludinājis ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, Rīgas dome pretēji līdz šim ierastajai kārtībai noraidījusi Zemnieku saeimas lūgumu atļaut smagajam transportam ar graudiem un rapsi uz Rīgas ostu pārvietoties noteiktos maršrutos visu diennakti. Arī dažādas kontroles funkcijas veicošie ierēdņi nav ieklausījušies Valsts prezidenta aicinājumā pašlaik lauksaimniekus netraucēt ar savu klātbūtni.

    Zemnieku saeima lūdza, lai satiksmes ierobežojumi tiktu atcelti no 22. jūlija līdz 1. novembrim. Uz to asi reaģējis organizācijas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Ja Rīgas Brīvostai lauksaimnieki nav vajadzīgi, acīmredzot mums jādomā par kravu pārvirzīšanu uz citām Latvijas ostām.” Jautāts, vai domes lēmumu nav iespējams pārsūdzēt, viņš atbild: “Teorētiski ir iespēja pārsūdzēt, bet tas ir bezjēdzīgi, jo Rīga ir atrauta no realitātes”.

    Rīgas pašvaldība zemnieku lūgumu noraidījusi, aizbildinoties ar pilsētā notiekošajiem būvdarbiem un satiksmes ierobežojumiem. Lauksaimnieki norāda, ka iepriekšējos gados dome ir spējusi atbalstīt lauksaimniekus un ar īslaicīgiem izņēmumiem nodrošinājusi iespēju nogādāt izaudzēto ražu uz ostu arī ārpus noteiktā laika ierobežojumiem.

    “Esam pārsteigti par šādu Rīgas domes lēmumu. Lauksaimniecība šobrīd saskaras ar pēdējo gadu laikā lielāko krīzi. Lauki Latvijā grimst ūdenī, ražas novākšana ir apgrūtināta, un sliktie laikapstākļi atstās negatīvu ietekmi uz tās apjomiem un kvalitāti. Brīdī, kad jebkuras institūcijas atbalsts ir vitāli svarīgs, mūsu valsts galvaspilsētas vadība ir nostājusies pret lauksaimniekiem un atteikusies sniegt palīdzību, kādu šajā gada posmā allaž esam saņēmuši no iepriekšējām domes administrācijām. Mēs cienām pilsētas vajadzības, bet sagaidām cieņu arī pret valsts stratēģiski nozīmīgāko nozari – lauksaimniecību,” šķendējas J. Lazdiņš.

    Biedrība arī norāda, ka lauksaimnieki respektē ierobežojošas ceļa zīmes Rīgas ostā, kas attiecas uz kravas automašīnām. Diemžēl problēmas rada papildzīmes, kas aizliedz iebraukt ostā visiem transportlīdzekļiem, tostarp tiem, kas ved produktu uz ostu noteiktos laikos no rīta un vakarā.

    J. Lazdiņš skaidro – pašlaik Latvijas zemnieks burtiski “ķer” minūtes, lai novāktu ražu, un daudzas saimniecības ir uz izdzīvošanas robežas, transports spiests gaidīt pie Rīgas, radot ļoti būtiskas problēmas ar plānošanu, nevajadzīgas dīkstāves un papildu izmaksas. Piemēram, kuģa dīkstāve ostā izmaksājot 20 tūkstošus eiro.

    Turklāt Rīgas pašvaldība nav vienīgā, kas liek šķēršļus ražas novākšanai. “Tagad daudzi iestāžu darbinieki atgriežas no atvaļinājumiem, un nu zvana lauksaimniekiem, ka plāno veikt kontroles. Kad mēs strādājam 16 stundas dienā, mums nav laika nekādām kontrolēm. Šis gads ir pierādījums tam, ka izpratnes par šo nav,” saka J. Lazdiņš.

    Trešdien, 27.augusta pēcpusdienā Rīgas dome nāca klajā ar paziņojumu, ka pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts) nākamajā nedēļā sasauks sanāksmi ar Rīgas pilsētas izpilddirektoruJāni Langi, Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvjiem, Zemnieku saeimas pārstāvjiem un Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu. Sanāksmē tikšot meklēts risinājums, kā apmierināt lauksaimnieku vajadzības. 

    Aicinājumu ražas novākšanas laikā lauksaimniekus netraucēt ar dažādām kontrolēm, apmeklējot plūdos un lietavās cietušos lauksaimniekus Latgalē, aicināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. “Viena lieta, protams, laikapstākļi, ko mēs nevaram ietekmēt, bet otra lieta [..] ir tas, ka, pirmkārt, mēs varam mazliet, varbūt pat radikāli netraucēt šobrīd zemniekiem. Netraucēt lauksaimniekiem ar dažādām pārbaudēm, būt iecietīgākiem, nākt pretī,” teica valsts prezidents.

    “Prezidenta teiktais nav nostrādājis. Ne pārāk biezi, bet reizēm viņš kaut ko ļoti prātīgu un precīzu pasaka, bet šis nestrādā,” saka Zemnieku saeimas priekšsēdētājs.

    Viņš atklāj, ka bijis plāns realizēt kontrolējošajiem ierēdņiem ēnu dienu pie lauksaimniekiem, taču tas nav izdevies. “Noēnojam tos lauksaimniekus uz vienu vai divām dienām, un tad mēs sapratīsim, ko viņi dara un kāpēc ir neapmierināti par kontrolēm ražas novākšanas laikā,” saka J. Lazdiņš.

  • LINEN saņem MIGA politisko un finanšu risku apdrošināšanas garantiju darbam Kenijā: tā nodrošina investīciju drošību

    LINEN saņem MIGA politisko un finanšu risku apdrošināšanas garantiju darbam Kenijā: tā nodrošina investīciju drošību

    Latvijas uzņēmums LINEN ir kļuvis par pirmo Latvijas uzņēmumu, kam piešķirta Pasaules Bankas struktūrvienības – Daudzpusējās Investīciju un garantiju aģentūras (MIGA) – politisko un finanšu risku apdrošināšanas garantija starptautiska mēroga investīciju projektam Kenijā.

    MIGA atbalsts tiks izmantots, lai īstenotu 9 miljonus ASV dolāru vērtu investīciju projektu Kenijā, paplašinot uzņēmuma darbību dzīvnieku barības izejvielu loģistikas un apstrādes jomā vienā no nozīmīgākajām Āfrikas valstīm. MIGA garantija nodrošina drošību pret naudas pārvedumu ierobežojumiem, atsavināšanas risku un pilsoņu kara riskiem. Tā darbosies desmit gadus. 

    Garantijas nodrošinātā drošība ļauj uzņēmumam uzņemties lielākus un ambiciozākus projektus, kas ilgtermiņā var palielināt arī Latvijas iekšzemes kopproduktu, nodokļu ieņēmumus un radīt papildu darba vietas gan Latvijā, gan partneru valstīs. Šī ir Latvijas investīcija globālajā pārtikas drošībā – nozīmīgs solis, kas ar Pasaules Bankas atbalstu veido reālu ieguldījumu pārtikas pieejamības uzlabošanā un lauksaimniecības izaugsmes stiprināšanā Āfrikā. 

    Linen struktūrvienības Kenijā Lionpro projekts paredz izveidot modernu un ilgtspējīgu infrastruktūru, kas nodrošinās piegādes ķēdes efektivitāti, kvalitāti un atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem, vienlaikus padarot lopbarību pieejamāku attālākajos reģionos par iespējami zemāko cenu. 

    “Šis ir Latvijas uzņēmēju triumfs – mēs neesam vairs tikai atbalsta saņēmēji, bet gan drosmīgi investori un attīstības virzītāji. Tas ir piemērs tam, kā ar neatlaidību, kompetenci un skaidru vīziju iespējams piesaistīt vienus no sarežģītākajiem pasaules finanšu instrumentiem. Projekts vienlaikus ir arī jauns tilts starp Latviju un Āfriku – sadarbības platforma, kas veicina reģionālo attīstību, zināšanu pārnesi, stiprina vietējo lauksaimnieku kapacitāti un sekmē ilgtspējīgu attīstību,” saka Linen un Lionpro Group valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Jānis Kuļikovskis.

    “Prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam Āfrikas lejpus Sahāras iedzīvotāju skaits dubultosies, tādēļ ir īpaši svarīgi nodrošināt pieejamu pārtiku par pieņemamu cenu šī reģiona iedzīvotājiem. Kenijā lauksaimniecība ir valsts ekonomikas pamats, taču mazajiem zemniekiem joprojām nākas saskarties ar būtiskiem izaicinājumiem,  kas ierobežo produktivitāti un paaugstina izmaksas. Šī projekta mērķis ir mazināt šos šķēršļus, stiprināt lauksaimniecības vērtību ķēdi un ilgtermiņā veicināt pārtikas drošību,” norāda MIGA izpildviceprezidents Hirosi Matano. 

    Saskaņā ar 2023. gada Africa Agriculture Trade Monitor (AATM) pārskatu, pārtikas produktu eksports no Āfrikas uz Eiropu varētu pieaugt par 20 – 26%, ja tiktu uzlabotas netarifālās prasības, tostarp sanitārie un fitosanitārie standarti. Lionpro veidotais projekts Kenijā tieši vērsts uz šo prasību ieviešanu, kas ilgtermiņā veicinās Āfrikas spēju palielināt pārtikas ražošanu un uzlabot tās atbilstību starptautiskajām prasībām. Projekts, kas tika uzsākts 2024. gada vasarā, ir rezultāts ciešai sadarbībai starp Lionpro un MIGA speciālistiem, ievērojot augstus labas pārvaldības principus, tostarp sociālo atbildību, vides aizsardzību un darbinieku tiesību ievērošanu. Šī iniciatīva kalpo kā pamats nākotnes attīstībai. Lionpro jau plāno līdzīgus projektus Rietumāfrikā, kā arī paplašināšanos Āzijas un Dienvidamerikas tirgos, izveidojot globālu lopbarības piegādes platformu, kas veicina pārtikas drošību un ilgtspējību. 

    MIGA paziņojumā norādīts, ka Kenijā 75% lauksaimniecībā nodarbināto ir sievietes. Lionpro izstrādātais dzimumu līdztiesības rīcības plāns kopā ar uz sievietēm orientētu lauksaimniecības tīklu uzlabos sievietēm piekļuvi kvalitatīviem resursiem, apmācībai, labākajai praksei, tādējādi veicinot mazo lauksaimnieku produktivitāti.

    LINEN ir Latvijā dibināts inovatīvs ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē. Uzņēmums, kas ietilpst Lionpro Group, darbojas vairāk nekā 50 valstīs Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā, nodrošinot ilgtspējīgus risinājumus dzīvnieku un mājdzīvnieku barības, kā arī organiskā mēslojuma un higiēnas preču sastāvdaļu, biodegvielas un rūpnieciskās ražošanas nozarēs. Ar 44 darbiniekiem Rīgā un 21 ārpus Eiropas Savienības uzņēmums 2024. gadā piegādāja vairāk nekā 132 000 tonnu pārstrādāto produktu, palīdzot samazināt pārtikas atkritumus un oglekļa emisijas. 

    LINEN 2024. gadā apgrozījis 60 miljonus dolāru un, kā liecina Lursoft datu bāze, tā māteskompānija LIONPRO ir reģistrēta Amsterdamā. 

    Latvijas ģimenes uzņēmums, kas ir kļuvis par globālu līderi, veicina resursu atkārtotu izmantošanu, samazinot pārtikas atkritumus, oglekļa emisijas, atmežošanu. LINEN ir aktīvs biedrs vairākās nozares asociācijās: EFPRA, BNI un NARA, tādējādi veicinot ilgtspējīgas un inovatīvas prakses attīstību dzīvnieku barības ražošanas nozarē.

  • Indexo un DelfinGroup drīkst apvienoties: Ieguvēji būs abi

    Indexo un DelfinGroup drīkst apvienoties: Ieguvēji būs abi

    Konkurences padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut apvienošanos, IPAS Indexo iegūstot izšķirošu ietekmi pār AS DelfinGroup. IPAS Indexo, kas ir mātes uzņēmums Indexo finanšu pakalpojumu grupai, šobrīd gatavojas izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu AS DelfinGroup akcionāriem ar mērķi iegūt vairākumu uzņēmuma kapitālā.

    Līdztekus Konkurences padomes saskaņojumam, piedāvājuma izteikšanai vēl ir vajadzīga arī Indexo akcionāru piekrišana un Latvijas Bankas apstiprinājums piedāvājuma prospektam.

    Plānots, ka darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt katru tiem piederošo AS DelfinGroup akciju pret 0.136986 Indexo akcijām. Kā otra iespēja DelfinGoroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1.30 EUR par 1 akciju. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā.

    DelfinGroup lielākie akcionāri pauduši atbalstu akciju apmaiņai un darījumam kopumā.

    Indexo ir finanšu pakalpojumu grupa, kas apvieno pensiju pārvaldes uzņēmumus un Indexo Banku.

    Indexo, Latvijas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, piedāvā pensiju 2. un 3. līmeņa plānus. Tas ir viens no visstraujāk augošajiem pensiju pārvaldītājiem Baltijā ar gandrīz 145 tūkstošiem klientu un vairāk nekā 1,4 miljardiem eiro pārvaldībā.

    Indexo Banka, Eiropas Centrālās bankas licencēta kredītiestāde, šobrīd apkalpo vairāk nekā 41 tūkstoti klientu, ar kopējo noguldījumu apjomu 51,8 miljoni eiro un 22,2 miljoniem eiro kredītu portfeļa apjomu.

    Dibināts un bāzēts Latvijā, Indexo ir Nasdaq Riga biržā kotēts uzņēmums ar aptuveni 7000 akcionāru.

    Indexo koncerna zaudējumi pagājušajā gadā saistībā ar investīcijām Indexo bankas izveidē bija 5,382 miljoni eiro, kas ir par 85,7% vairāk nekā 2023.gadā.

    Indexo lielākie akcionāri ir Henrikam Karmo piederošā Perfect Match ar 8,93%, Valdim Siksnim piederošā VSCAP ar 6,69%, Igaunijas uzņēmums Barolo Finants, kura īpašnieks ir Indreks Gusevs, ar 5,64%, Igaunijas uzņēmums Saggis, kura īpašnieks ir Sandu Hubans, ar 4,99%, IN Finance, kuras kontrolējošā persona ir Jekaterina Ņikuļina, ar 4,99%, kā arī Mārcis Martinsons ar 4,98% “Indexo” akciju.

    DelfinGroup koncerna ieņēmumi 2024.gadā bija 63 miljoni eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 12% un sasniedza 7,4 miljonus eiro.

    DelfinGroup akcionāri ir Aigaram Kesenfeldam piederošā Alppes Capital (18,35%), Agrim Evertovskim piederošā EC Finance (18,81%) un AE Consulting (8,9%), Lindai Kesenfeldei piederošā Curiosity Capital (4,86%) un LK Investments (4,9%). Kesenfeldu ģimenes L24 Finance pieder vēl 0,26% DelfinGroup akciju.