Inked News

recent posts

  • Latvijā ienāk starptautiska mākslīgā intelekta kopiena “AI Salon”

    Latvijā ienāk starptautiska mākslīgā intelekta kopiena “AI Salon”

    Šī gada novembrī Rīgā darbību sāks “AI Salon” – starptautiska mākslīgā intelekta (MI) kopiena, kas apvieno MI jaunuzņēmumu dibinātājus, izstrādātājus, investorus un partnerus, lai veicinātu sadarbību, zināšanu apmaiņu un jaunu kontaktu veidošanu, informē Tet.

    “AI Salon” darbojas vairāk nekā 40 pasaules pilsētās, un katrā no tām redzam, kā vietējās kopienas spēks paātrina inovācijas un rada iespējas uzņēmējiem, pētniekiem un izstrādātājiem,” stāsta kopienas dibinātājs Džefrijs Abots (Jeffrey Abbott). “Esam patiesi priecīgi uzsākt darbību arī Rīgā – pilsētā ar strauji augošu interesi par mākslīgo intelektu un lielu potenciālu kļūt par Baltijas MI centru.”

    “AI Salon” mērķis ir izveidot vidi, kur MI ekosistēmas dalībnieki var satikties, sadarboties un mācīties viens no otra. Kopienas vīzija ir veicināt spēcīgas un savstarpēji saistītas vietējās MI kopienas izaugsmi, atbalstot dalībniekus, lai tie kļūtu lietpratīgāki un spētu izmantot MI savos produktos, procesos un organizācijās.

    Rīgā jaunizveidotā kopiena rīkos ikmēneša bezmaksas pasākumus, kas būs pieejami ikvienam interesentam un pielāgoti vietējās ekosistēmas vajadzībām. Pasākumiem būs vienots formāts ar vietējo un starptautisko vieslektoru dalību, prezentācijām, tīklošanās iespējām un kopienas laiku, lai veicinātu zināšanu un pieredzes apmaiņu.

    Pirmā tikšanās un kopienas atklāšana notiks 6. novembrī un tajā uzstāsies Mākslīgā intelekta centra (MIC) direktore Natālija Čerņecka, Tet tehnoloģiju direktors (CTO) Dmitrijs Ņikitins, kā arī Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas valdes priekšsēdētāja Oksana Sivokobiļska.

    Šis ir nozīmīgs solis Latvijas mākslīgā intelekta ekosistēmai. Kā tehnoloģiju uzņēmums, kas ikdienā strādā ar datiem, mākoņpakalpojumiem un kiberdrošību, redzam, cik svarīgi vienuviet pulcēt dibinātājus, izstrādātājus, pētniekus un investorus. Tikai kopīgi sadarbojoties, idejas var ātrāk pārtapt praktiskos risinājumos – produktivitātē, automatizācijā un drošībā. Ar prieku uzņemam “AI Salon” Rīgā un lepojamies, ka varam būt platforma, kur satiekas pieredze, zināšanas un inovācijas, stiprinot mūsu konkurētspēju Baltijā un pasaulē,” uzsver D. Ņikitins.

    “AI Salon” no citām kopienām atšķiras ar spēcīgu vietējo grupu modeli, ko vieno kopīgs globālais zīmols, vienota vizuālā identitāte un stratēģiska pieeja ilgtermiņa sadarbībai. Kopienas mērķis nav tikai rīkot atsevišķus pasākumus, bet gan veidot ilgtspējīgu, aktīvu ekosistēmu, kas veicina atbildīgu MI izmantošanu un inovāciju izaugsmi.

  • CenuKlubs.lv pārtrauks darbu

    CenuKlubs.lv pārtrauks darbu

    Pēc 23 gadu darbības izbeigt savu darbību gatavojas uzņēmums SIA cenuklubs.lv, kuram pieder tāda paša nosaukuma veikali, Inc apliecināja uzņēmuma valdes loceklis Arnis Šķerbergs. Darbu zaudēs vairāk nekā 150 darbinieku. Plašāku informāciju uzņēmējs nevēlējās sniegt.

    Savulaik uzņēmumam bija četri veikali Rīgā un viens Talsos. Tagad saskaņā ar uzņēmuma interneta vietnē atrodamo informāciju tam palikuši tikai divi veikali – pa vienam Rīgā un Talsos. Veikalu skaitu uzņēmums samazināja Covid-19 pandēmijas laikā.

    Publiski pieejamā informācija liecina, ka pašlaik uzņēmums realizē preču izpārdošanu.

    Lursoft apkopotie Uzņēmuma reģistra dati liecina, ka 2024. gada beigās uzņēmums nodarbinājis 166 darbinieku, gadu beidzis ar 23,33 miljonu eiro lielu apgrozījumu un 26,21 tūkstošu eiro lielu peļņu.

    Pēdējos četrus gadus uzņēmuma apgrozījums svārstījies no 23,33 miljoniem eiro līdz 29,94 miljoniem eiro. Peļņas svārstību amplitūda šajā periodā bijusi ievērojami lielāka – no 761,10 tūkstošiem eiro 2021. gadā līdz pērnā gada 26,21 tūkstotim eiro.

    SIA cenuklubs.lv reģistrēts 2002. gadā. Uzņēmums pieder piecām fiziskām personām: Lienei Šķerbergai, Sarmītei Kalniņai, Aldim Rakickim, Arnim Šķerbergam un Mārtiņam Subrim.

  • Saldējuma Pols un citu iecienīto saldējumu zīmolus pārdos Nestlé

    Saldējuma Pols un citu iecienīto saldējumu zīmolus pārdos Nestlé

    Food Union vienojies par saldējuma biznesa pārdošanu. Jaunais īpašnieks būs starptautiskais saldējuma ražotājs Froneri, kas pieder Nestlé un PAI Partners. Darījums, kura vērtība netiek atklāta, vēl jāapstiprina Konkurences padomei.

    Piedāvātais darījums ietvers tikai saldējuma biznesu Latvijā, kas pēc atdalīšanas no piena produktu biznesa, tiks izveidots kā atsevišķs juridisks uzņēmums. Paredzēts, ka darījums tiks pabeigts nākamo mēnešu laikā.

    Food Union saldējuma bizness Eiropā ieņem spēcīgas tirgus pozīcijas katrā no pārstāvētajiem tirgiem, piedāvājot patērētāju iemīļotus vietējos zīmolus. Piena produktu bizness, kas balstīts uz vēsturiskajiem piena produktu ražotājiem – AS Rīgas Piena kombināts un AS Valmieras piens – nav daļa no šī darījuma, un to īpašnieks nemainās. Nākamo mēnešu laikā, pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem, tiks izstrādāts plāns saldējuma un piena produktu biznesa darbību atdalīšanai Latvijā.

    Abu uzņēmumu vadības komandas veidos esošie Food Union Latvija darbinieki.

    “Food Union ir izveidojis portfeli ar vietēji iemīļotiem zīmoliem, kuros plānojam ieguldīt, lai turpinātu attīstīt šī biznesa ievērojamo potenciālu. Mēs ar prieku sagaidīsim Food Union komandu Froneri sastāvā, lai kopā stiprinātu mūsu ambīciju – kļūt par labāko saldējuma uzņēmumu pasaulē,” uzsver Froneri izpilddirektors Fils Grifins (Phil Griffin).

    “Froneri ir pasaules mēroga saldējuma etalons, un mēs esam priecīgi, ka mūsu iemīļotie Latvijas zīmoli – Pols, Tio, Ekselence, Karlsons un citi – ir atraduši ideālas mājas pie patiesa pasaules līmeņa līdera. Froneri vadībā šie zīmoli iegūs plašāku sasniedzamību un izmantos globālā zīmolu portfeļa un pieejamo resursu priekšrocības, vienlaikus saglabājot vietējo raksturu un kvalitāti, ko patērētāji mīl. Mēs ar nepacietību gaidām, lai kopā veidotu nākamo attīstības posmu,” saka Food Union izpilddirektors Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis.

    Piena produktu biznesam šī atdalīšana ļaušot vēl vairāk koncentrēties uz galvenajām piena produktu kategorijām ar augstu pievienoto vērtību un tādiem iemīļotiem zīmoliem kā Kārums, Lakto, Limbažu piens, Valmiera, Dzintars un citiem Latvijas un Baltijas mājas tirgos, kā arī eksporta tirgos.

    “Pēdējos gados mūsu pārdomātā komerciālā stratēģija ar fokusu uz augstas pievienotās vērtības piena produktu kategorijām ir veicinājusi tirgus daļu pieaugumu Baltijas mājas tirgos un divciparu izaugsmi eksporta tirgos Rietumeiropā un Tuvajos Austrumos, galvenokārt sadarbojoties ar lielajām mazumtirdzniecības ķēdēm. Pieprasījums pēc kvalitatīviem, svaigiem un veselīgākiem piena produktiem pieaug, un atdalītie piena pārstrādes uzņēmumi ar savām vēsturiskajām piena ražotnēm Rīgā un Valmierā turpinās šo solījumu īstenot,” piebilst Artūrs Čirjevskis.

    Froneri ir starptautisks uzņēmums, kas izveidots 2016. gadā kā kopuzņēmums starp Nestlé un PAI Partners. Froneri darbojas vairāk nekā 25 valstīs, ar ieņēmumiem virs 5 miljardiem eiro un vairāk nekā 12 000 darbinieku visā pasaulē. Food Union Europe ir vadošs saldējuma, piena un saldēto pārtikas produktu uzņēmums, kas darbojas galvenokārt Ziemeļvalstīs, Baltijā un Rumānijā un pieder PAG Private Equity. Food Union nodarbina vairāk nekā 2200 darbinieku, un tā gada apgrozījums pārsniedz 300 miljonus eiro.

  • Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu jau atkal atzīta Swedbank Baltics

    Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu jau atkal atzīta Swedbank Baltics

    Publiskots jau divdesmitais Nasdaq Riga un Prudentia veidotais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Ceturto gadu pēc kārtas Latvijas visvērtīgākā uzņēmuma statusu ieguvusi AS Swedbank Baltics – gada laikā bankas vērtība augusi par 40 %.

    Pirmais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 tapa pirms divdesmit gadiem. Kopš 2006. gada topā iekļuvušo uzņēmumu vērtība ir augusi vairāk nekā četras reizes. Vairāk par TOP101 rādītājiem 20 gadu dinamikā – https://top101.lv/20th-anniversary

    Arī šogad, veidojot 2025. gada TOP101, tika izvērtēti vairāki simti Latvijas uzņēmumu. Iegūtie rezultāti parāda pozitīvu tendenci – COVID pandēmijas gadu izaicinājumi ir aiz muguras, uzņēmumi ir atguvušies, Eiropas Centrālās bankas piesardzīgi, bet mērķtiecīgi samazina procentu likmes.

    TOP101 kopējā vērtība salīdzinājumā ar pagājušā gadu ir augusi par teju par 12%.

    Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topa virsotnē jau ceturto gadu pēc kārtas ierindojusies AS Swedbank Baltics. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņēmums ir spējis audzēt savu vērtību par 1,69 mljrd. eiro jeb gandrīz 40%, sasniedzot savu līdz šim lielāko 6,03 mljrd. eiro vērtību.

    Vietu TOP101 sarakstā saglabā AS Latvenergo, uzrādot savu līdz šim augstāko 4,57 mljrd. eiro uzņēmuma vērtību, kas ir par nepilniem 14% lielāka, kā pērn.

    Vērtīgāko uzņēmumu trijnieku noslēdz vēl viena valsts kapitālsabiedrība Latvijas Valsts meži ar 1,41 mljrd. eiro novērtējumu.

    TOP101 ir 14 jaunpienācēji, no kuriem 6 uzņēmumi, uzlabojot savus rādītājus, ir atgriezušies vērtīgāko sarakstā. Visu šo uzņēmumu kopējā vērtība ir 1,38 milj. eiro. Vērtīgākais uzņēmums jaunpienācēju vidū ir 194,7 milj. eiro vērtību sasniegušais biržā kotētais uzņēmums Eleving Group, kas ierindojies topa 28. vietā.

    Saņemot Latvijas vērtīgākā uzņēmuma balvu, AS Swedbank Baltics pārstāvis un Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis uzsver: “Esmu pateicīgs Swedbank Baltics vārdā saņemt šo nozīmīgo apbalvojumu, kas, jāatzīst, nav pirmais Swedbank holdinga pastāvēšanas vēsturē, tomēr katru gadu tas ir īpašs apliecinājums neatlaidībai un spējai sasniegt mērķus, atbalstot ekonomikas izaugsmi un veicinot iedzīvotāju finanšu veselību! Un, kā jau esam pauduši iepriekš, mēs tikai priecātos, ja mūs apsteigtu un Topa augšgalā būtu vairāk gan citu nozaru pārstāvji, gan uzņēmumi ar lielāku privātā kapitāla īpatsvaru. Tas tikai liecinātu par jaudīgāku un konkurētspējīgāku Latvijas ekonomiku. Spēcīgs finanšu sektors ir ieguvums gan sabiedrībai, gan ekonomikai kopumā, jo var finansēt izaugsmi, atbalstīt uzņēmumus un mājsaimniecības dažādos ekonomikas ciklos, veicināt inovācijas un labāku pieredzi klientiem.”

    “Birža, kā viens no Top 101 veidotājiem, pētījuma ietvaros koncentrējas uz uzņēmumu atklātības un korporatīvās pārvaldības novērtēšanu. Topa pirmsākumos vērtējumu veidojām, balstoties uz uzņēmumu gada finanšu pārskatiem. Šodien, 20 gadus vēlāk, esam sasnieguši pavisam jaunu atklātības un korporatīvās pārvaldības līmeni, un te jau atkal jāuzslavē biržas uzņēmumi – tie atklātības un korporatīvās pārvaldības kritērijos uzradījuši vismaz 2 reizes augstākus rezultātus kā vidēji visi pārējie uzņēmumi. Gaidām arī citus drosmīgus un ambiciozus uzņēmumus biržā, veicinot atklātību un labu pārvaldību korporatīvajā vidē,” norāda Nasdaq Riga vadītāja Liene Dubava.

    “Prudentia kopā ar Nasdaq Riga esam labi pastrādājuši un apkopojuši 20 gados paveikto. Esam pētījuši inflācijas, procentu likmju ietekmi uz TOP101 vērtībām, vērtības izmaiņas nozaru griezumā, kā arī vērtības izmaiņas dažādu akcionāru grupās, proti, Latvijas privāto, valsts un ārvalstu īpašnieku starpā. Pirmais TOP101 tikai veidots 2006. gadā, kad Latvijas ekonomika pieauga par 12% gadā, valdīja liels optimisms, kam sekoja pasaules ekonomikas dižķibele 2008/2009.gados. 2014. gadā Latvija ieviesa EUR, sekoja COVID-19 krīze, 2022. gada notika Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā – visiem šiem notikumiem ir bijusi būtiska ietekme uz Latvijas ekonomiku un TOP101 uzņēmumu vērtību,” secina TOP101 veidotājas AS Prudentia vadošais partneris Kārlis Krastiņš.

  • Sāk vākt parakstus “Latvenergo referendumam”

    Sāk vākt parakstus “Latvenergo referendumam”

    Opozīcijā esošā partija Latvija pirmajā vietā tomēr panākusi, ka Centrālā vēlēšanu komisija uzsākusi parakstu vākšanu, lai savācot to nepieciešamo skaitu, rīkotu referendumu, ar kuru iecerēts satversmē iekļaut liegumu lielos valsts uzņēmumus nodot privatizēšanai bez Saeimas akcepta, informē CVK.

    “Tikai un vienīgi Saeima var lemt par Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu  īpašuma objektu atsavināšanu, kas ir  valsts akciju sabiedrība Latvijas dzelzceļš, akciju sabiedrība Latvijas valsts meži, akciju sabiedrība Latvenergo, akciju sabiedrība Sadales tīkls, akciju sabiedrība Augstsprieguma tīkls, valsts akciju sabiedrība Starptautiskā lidosta “Rīga”  un valsts akciju sabiedrība Latvijas gaisa satiksme. Saeimas lēmumu par Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu īpašuma objektu atsavināšanu pieņem sēdē, kur piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.”

    Politiskais spēks paredzējis, ka ar šo tekstu tiktu papildināts konstitūcijas 66. pants, kas pašlaik nosaka, ka valsts budžetu pieņem Saeima.

    Latvija pirmajā vietā jau septembrī vērsās CVK, lai tā sāktu vākt parakstus par šo jautājumu, bet komisija to atteica, jo partijas pieteikums neesot bijis pietiekami detalizēti izstrādāts un formulēts. Partijai tika dots mēnesis, lai novērstu šīs nepilnības, kas acīmredzot ir izdarīts.

    Lai CVK rastos pienākums organizēt tautas nobalsošanu, līdz 2026. gada 14. oktobrim par to jāparakstās apmēram 150 tūkstošiem idejas atbalstītājiem. Tiesa, kopš 2012. gada, kad referenduma organizēšanai nepieciešamais parakstu skaits tika pieckāršots, nevienam aktīvistam šo ieceri realizēt. Pēdējais referendums (par krievu valodu, kā otro valsts valodu) Latvijā notika 2012. gadā, un tieši šī referenduma dēļ nepieciešamo parakstu skaits tika ievērojami palielināts.

    Tiesa, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir ieminējies, ka vajadzētu apsvērt referendumu organizēšanas atvieglošanu – nepieciešamo parakstu skaita samazināšanu.

    Partijas ieceres atbalstītāji parakstīties var portālā Latvija.lv un parakstu vākšanas vietās pašvaldībās.

    Ideja par referenduma nepieciešamību un valsts kapitālsabiedrību privatizācijas bez Saeimas atbalsta lieguma iekļaušanu Satversmē radās pēc tam, kad Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam paredzēja iespēju nodot privatizācijai stratēģiski svarīgu valsts kapitālsabiedrību akcijas.

  • Mākslīgais intelekts ir uzsprādzis, bet neuztraucieties – savas paroles tāpat aizmirsīsiet

    Mākslīgais intelekts ir uzsprādzis, bet neuztraucieties – savas paroles tāpat aizmirsīsiet

    Biznesā ir tikai divas nelaimes: viena – ignorēt mākslīgo intelektu (MI), otra – izmantot to pārāk lielā steigā.

    Šomēnes OpenAI izlaida GPT-5, un pasaule steigšus paziņoja par iztēles nāvi, grāmatvežu bojāeju un pat PowerPoint galu. Protams, nekas no tā visa nenotika. Grāmatveži joprojām izraksta rēķinus pa stundām, un PowerPoint ir nemirstīgs kā viesnīcu gaiteņu gleznas.

    Un tomēr – pārmaiņu temps tagad uzvedas kā nepieklājīgs viesis. Ierodas pārāk agri, runā pārāk skaļi un vienmēr grib paust savu viedokli – sākot no loģistikas jautājumiem un beidzot ar mīlas vēstulēm. Laipni lūgti jaunajā normalitātē!

    GPT-5: modelis, kas atceras vairāk nekā jūs

    OpenAI to sauc par viedāko, ātrāko un noderīgāko modeli. Tāpat sevi raksturo daudzi uzņēmēji, vēl pirms izdzerta pirmā rīta kafija.

    Atšķirība ir tāda, ka GPT-5 tiešām atceras. Ar 400 tūkst. tokenu logu tas spēj “paturēt galvā” visu kodu bāzi, vienlaikus uzrakstot preses relīzi un atvainošanās vēstulīti sievastēvam.

    Tas maršrutē uzdevumus starp “ātriem režīmiem” un “dziļiem režīmiem”. Vairs nav jāizvēlas starp ātrumu un dziļumu – modelis to izdara pats. Noderīgi, ja vien jums nepatīk strīdēties ar datoru.

    Ir arī personības: Ciniķis, Robots, Klausītājs, Gudrinieks. Clippy ir pieaudzis, atklājis ironiju un tagad kritizē jūsu idejas. Un, par atvieglojumu, GPT-5 pasaka, kad kaut ko nezina. Tas jau ir uz pusi labāk, nekā var dzirdēt vadības sanāksmēs.

    Cena? Gandrīz smieklīga. Ievade – 1,25 dolāri par miljons tokenu. Izvade – 10 dolāri. Lētāk nekā kafija uz ielas stūra. Bīstami? Jā, jo tik lēts instruments rada kārdinājumu to lietot visur, līdz rodas prezentācijas, ko raksta MI, lasa MI, bet cilvēki ignorē.

    Atvērtā koda republika

    Kamēr OpenAI spodrina savu kroni, atvērtā koda pūlis met akmeņus pils vārtos.

    Uzņēmums OpenAI pats izlaida GPT-OSS 20B un 120B – modeļus, kas darbojas pat uz patērētāju datora. Iedomājieties: palaist MI lietotni uz sava klēpjdatora, kamēr vārāt sev kafiju.

    Alibaba Qwen 3 vada simulācijas, kas liek fizikas pasniedzējiem nervozēt. GLM-4.5 nāk ar 355 miljardiem parametru un dubulto režīmu: “domāšana” un “īsceļš”. Tas spēj plānot, programmēt un strīdēties vienlaicīgi.

    Claude Opus 4.1 no Anthropic ir vēl viens spēlētājs. Mazāk trokšņa, vairāk drošības. Partneris, kuram var uzticēties.

    Google piedāvā Opal – bezkoda rīku, kas ļauj ikvienam būvēt MI lietotnes no vienkāršiem teikumiem. Canva – tikai darbplūsmām.

    Tas nozīmē vienu: spēle ir sākusies. Vairs nevajag mega budžetu. Ja jums ir 16 GB RAM un internets, varat piedalīties sacensībā.

    Republika ir dzimusi. Monopoliem tas nepatīk, bet revolūcijas reti kad lūdz atļauju.

    Aģenti: kolēģi, kurus neesat pieņēmuši darbā

    Stāsts vairs nav tikai par modeļiem. Stāsts ir par aģentiem. Čatboti runā. Aģenti dara.

    Google Jules spēj klonēt jūsu repozitoriju, plānot izmaiņas, labot failus un pat atvērt pull request. Tas ir izstrādātājs, kurš nekad neiet pusdienās.

    Opal ļauj savienot MI soļus darbplūsmā un dalīties ar kolēģiem. Diagramma, kas reāli strādā.

    Baltijas uzņēmumi to var darīt jau šodien: automātiski tīrīt CRM, veikt regresijas testus, atbildēt klientiem, apstrādāt rēķinus.

    Panākumu atslēga neslēpjas labāko cilvēku aizstāšanā. Galvenais ir atbrīvoties no garlaicīgās rutīnas. Atdot cilvēkiem atpakaļ ietaupītās stundas.

    Protams, rodas jautājumi: Kurš ir vainīgs, ja aģents kļūdās? Ko darīt, ja tas ignorē instrukcijas? Vai praktikants varētu tam iemācīt lamāties sarakstē ar personāldaļu?

    Tie ir pārvaldības jautājumi, bet arī progresa pazīmes, jo neviens nekad nav rakstījis sūdzību par Excel tabulu.

    Infrastruktūra: jaunās katedrāles

    Aiz katras MI demonstrācijas stāv serveri, un aiz serveriem – elektrība. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka līdz 2030. gadam datu centru elektrības patēriņš varētu dubultoties. Vaininieks ir MI.

    Norvēģija gatavojas atvērt centru ar 100 tūkst. NVIDIA GPU. Investori to sauc par infrastruktūru. Visi pārējie – par grandiozāko katedrāli. Daži centri jau būvē gāzes stacijas klasteru vajadzībām. Atjaunojamie resursi ir skaists sapnis, bet tīkli ir lēni. Baltijai tas ir gan risks, gan iespēja. Jā, elektrība maksā, bet resursi ir tuvu un mērogs pietiekami mazs, lai reaģētu ātri.

    Neignorējiet enerģiju. MI bez plāna ir kā māja bez pamatiem – skaista vakarā, sabrukusi no rīta.

    Pārvaldība: likums, kas sāpēs

    Eiropas Savienības (ES) MI akts ir spēkā. Tā vairs nav spekulācija. Tas ir likums.

    Akts sadala MI lietojumus pēc riska līmeņiem: daži ir aizliegti, citi – augsta riska, vēl citi – zema.

    Baltijas uzņēmumiem tas nozīmē projektu kartēšanu. Gudra pieeja nav 80 lapas papīra, bet gan kontrolsaraksts uz divām lapām.

    • Reģistrējiet modeļus.
    • Dokumentējiet datu avotus.
    • Izsekojiet korekcijas.
    • Reģistrējiet novērtējumus.
    • Saglabājiet cilvēku lomu svarīgos lēmumos.

    Ar to pietiks, lai izturētu regulatorus, investorus un auditu. Pārvaldība nav greznība. Tā ir higiēna. To pamana tikai tad, kad tās trūkst.

    Mazas valodas, liels pluss

    Šeit Baltija var būt līdere. Tilde strādā pie TildeOpen – lieliem modeļiem Eiropas valodām. Tartu Universitāte attīsta igauņu NLP. Ieguvums ir acīmredzams. Sistēmas, kas saprot jūsu valodu, pieļauj mazāk kļūdu, iedveš uzticību un palīdz slēgt darījumus.

    Iedomājieties juridisku palīgu, kas zina Latvijas likumu terminus, vai ceļojumu lietotni, kas pareizi uzraksta pilsētu nosaukumus vai apraksta pakalpojumu, kas skan kā vietējais.

    Valoda nav tikai kultūra – tā ir bizness. Baltijas uzņēmumiem tā ir aizsarggrāvis. Globālie spēlētāji tajā nelīdīs.

    Radošums: studija kabatā

    MI varpiedāvāt ne tikai loģiku, bet arī mākslu.

    ElevenLabs Music rada skaņu celiņus reklāmām. Google Genie 3 pārvērš tekstu pasaulēs. Qwen ģenerē bildes ar pareiziem burtiem.

    Rīgas dizaineri var piedāvāt kustīgus stāstus. Tallinas jaunuzņēmumi – radīt simulācijas. Kauņa – veidot reklāmu skaņas bez licencēm.

    Tagad radošuma instruments ir API, un paradokss ir šāds: MI nenogalinās radošumu. Tas pārpludinās tirgu ar viduvējību. Uzvarēs tie, kas pārpilnībai pievienos gaumes izjūtu.

    OSINT: izlūkošana uzņēmējiem

    Atvērtā izlūkošana nav tikai žurnālistiem. Tā kļūst par rīku arī biznesa īpašniekiem.

    Amnesty YouTube DataViewer un InVID ļauj izvilkt metadatus, pārbaudīt laiku un saglabāt kadrus.

    Baltijas uzņēmumiem tas svarīgi. Signāli ir atklāti. Var sekot konkurentu kampaņām, saglabāt pierādījumus, pirms tie pazūd, pamanīt trendu, pirms tas mainās.

    Informācija vienmēr ir vara. Tagad tā ir metadatos.

    Nākamās 90 dienas

    Ko darīt uzņēmējiem? 10 soļi.

    1. Automatizējiet trīs rutīnas procesus: rēķinus, CRM, līgumus.
    2. Testējiet vienu aģentu: Jules kodam, Opal darbplūsmām. Mēriet ietaupītās stundas.
    3. Izmēģiniet vietējos modeļus: TildeOpen, Tartu. Runājiet kā kaimiņš.
    4. Uzrakstiet divu lapu kontrolsarakstu. Pievienojiet iepirkumiem.
    5. Aprēķiniet elektrības patēriņu. Skaitiet vatus pirms peļņas.
    6. Izveidojiet radošu pilotprojektu. Mūzika, bildes, stāsti. Publicējiet vienu.
    7. Apmāciet komandu ar reāliem uzdevumiem. Pieci katrā nodaļā.
    8. Veiciet OSINT sprintu. Kartējiet signālus, dokumentējiet tos.
    9. Uzturiet modeļu reģistru: versijas, dati, vērtējumi, īpašnieki.
    10. Nosauciet cilvēku atbildīgo. MI nekad nenes vainu viens.

    Nepieciešama disciplīna, tabula un griba sākt.

    Biežākās kļūdas

    • Domāt, ka pietiek ar stratēģiju. Bez darbiem tā ir filozofija.
    • Automatizēt izņēmumus. Automatizējiet rutīnu.
    • Uztvert atbilstību kā dekoru. ES akts sāpēs. Labāk tīrīt zobus katru dienu.
    • Ignorēt elektrību. Elektrība ir klusais CFO.
    • Pieņemt, ka angļu valoda ir neitrāla. Tā var apgrūtināt UX.

    Kur tas mūs noved?

    Pēdējos sešos mēnešos MI ir pārgājis no sarunām uz koordināciju. Modeļi domā, aģenti dara, rīki savienojas. Infrastruktūra tiek noslogota arvien vairāk. Likumi stājas spēkā.

    Mūsu uzdevums vairs nav ticēt. Uzdevums ir izvēlēties.

    Kurus modeļus? Kādus aģentus? Kādus procesus? Kuras valodas? Kādus līgumus?

    Atbildes atšķirsies. Ieradums būs viens: testēt, mērīt, pielāgoties.

    MI nav liktenis. Tas ir instruments. Baltijai tā ir iespēja izsisties virs savas svara kategorijas – ja darīsim vairāk, nekā runāsim.

    Robeža ir uzsprāgusi. Grāmatveži vēl dzīvi. PowerPoint ir mūžīgs. Jautājums ir viens – vai Baltijas uzņēmumi kustēsies tikpat ātri kā mašīnas. Ja arī nē – nekas traks. Paroles jūs tāpat aizmirsīsiet.

  • APF Holdings ievieš veselīgu lojalitātes programmu akcionāriem

    APF Holdings ievieš veselīgu lojalitātes programmu akcionāriem

    Starptautiskajā olu dienā – 10. oktobrī – uzņēmumu grupa APF Holdings, uzsāk jaunu investoru lojalitātes programmu. Tā izstrādāta, lai stiprinātu uzņēmuma un tā ieguldītāju ilgtermiņa sadarbību, sniedzot praktisku pievienoto vērtību – iespēju tuvāk iepazīt uzņēmuma premium klases veselīgā uztura un inovāciju zīmolu Fiteg2.

    Investoru lojalitātes programma paredz trīs dalības līmeņus – Bronza, Zelts un Platīns, un ieguvumi pieaug līdz ar investora ieguldījuma apmēru un līdzdalības ilgumu. Atkarībā no dalības līmeņa uzņēmumu grupas akcionāri iepērkoties e-veikalā www.fiteg2.com, saņems atlaidi līdz 20 %, kā arī ik ceturksni jaunumus par veselīgu uzturu un dzīvesveidu, kas taps sadarbībā ar pieredzējušajiem jomu ekspertiem.

    Tāpat lojalitātes programmas dalībniekiem būs iespēja pirmajiem izmēģināt jaunos produktus. Tuvākā jaunumu “pirmizrāde” sagaidāma jau oktobra laikā, bet 2026. gadā – Fiteg² tiks radīti jauni produkti gan esošo, gan pavisam jaunu produktu kategoriju ietvaros.  

    Investori programmai var pieteikties uzņēmuma mājaslapā: apf.lv/loyalty-program. Tiesības uz programmas priekšrocībām tiek noteiktas, pamatojoties uz Latvijas Centrālā depozitārija sniegto informāciju par investoriem.

    “Tieši 10. oktobrī – Starptautiskajā Olu dienā – pirms diviem gadiem APF Holdings sāka savu publisko ceļu, kotējot akcijas biržā Nasdaq Riga. Šodien, šajā simboliskajā datumā, speram nākamo soli pretī akcionāriem, ieviešot investoru lojalitātes programmu – mūsu pateicību par uzticību un ieguldījumu uzņēmuma attīstībā. Kā zināms – ilgtspējīga pārtikas ražošana un izpratne par olas nozīmi sabalansētā uzturā ir mūsu pārliecības kodols. Bet ar “Fiteg²” mēs apliecinām, ka ola ir ne tikai pilnvērtīgs dabas produkts, bet arī iedvesma moderniem, veselību stiprinošiem risinājumiem. Tāpēc esmu pārliecināts, ka investori novērtēs jaunās programmas sniegtās priekšrocības un iespēju vistiešākajā veidā izgaršot, ko nozīmē būt daļai no APF Holdings,” saka APF Holding dibinātājs un valdes loceklis Jurijs Adamovičs.

    Fiteg² ir APF Holdings radīts veselīga uztura un inovāciju zīmols, kas palīdz cilvēkiem pārvarēt laika radītos izaicinājumus, stiprinot gan fizisko, gan garīgo noturību. Zīmola produkti apvieno augstvērtīgas olu izcelsmes sastāvdaļas, zinātnisku pieeju un dabisku sastāvu. Fiteg² klāstā ietilpst olu baltuma proteīns, olu baltuma proteīna batoniņi un kolagēns no olu membrānas – trīs produktu kategorijas, kas iemieso zinātnes un veselīga dzīvesveida sinerģiju.

    AS APF Holdings (Nasdaq Riga First North: EGG) ir uzņēmumu grupa, kas specializējas mājputnu audzēšanā, olu ražošanā un tirdzniecībā, kā arī ar putnkopību saistītā biogāzes un organiskā mēslojuma ražošanā. Grupas sastāvā ietilpst: SIA Alūksnes putnu ferma (mājputnu audzēšana un olu ražošana), SIA APF Trading (vistu olu vairumtirdzniecība), SIA Oluksne (mājputnu audzēšanas un olu ražošanas pakalpojumu sniegšana), SIA APF Energy (gāzes un organiskā mēslojuma ražošana) un SIA Preiļu putni (jaunputnu audzēšana). AS APF Holdings dibināta  2017. gadā un tas ir kļuvis par vienu no vadošajiem spēlētājiem mājputnu nozarē Baltijas reģionā.

  • FlyCap augošos uzņēmumos investēs 42 miljonus eiro

    FlyCap augošos uzņēmumos investēs 42 miljonus eiro

    Līdz ar privāto investīciju piesaistes mērķa sasniegšanu uzņēmumu finansēšanu uzsācis iespējkapitāla fonda pārvaldnieks FlyCap. Pēc pirmā parakstīšanas posma noslēgšanās fonda kopējais apjoms ir 42 miljoni eiro, kas turpmāko piecu gadu laikā tiks ieguldīts perspektīvos un augošos Baltijas uzņēmumos.

    Fonda finansējumu veido 24,8 miljonu eiro publiskais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ALTUM, kā arī 17 miljoni eiro piesaistīti no privātajiem investoriem, tai skaitā diviem Latvijas pensiju pārvaldniekiem – bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management un Luminor, kas ir būtisks signāls par investoru uzticību fonda stratēģijai un Latvijas uzņēmējdarbības potenciālam. FlyCap fonds plāno piesaistīt vēl 8 miljonus eiro, lai fonds sasniegtu savu galīgo kapitāla mērķi – 50 miljonus eiro.

    Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Investīcijas tiks veiktas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību. Īpaši nozīmīga ir Latvijas pensiju pārvaldnieku iesaiste fondā – tā ne tikai paplašina vietējā kapitāla tirgus iespējas, bet arī ļauj pensiju uzkrājumiem tieši piedalīties Latvijas uzņēmumu izaugsmē, radot pozitīvu atdevi gan ekonomikai, gan nākotnes pensiju saņēmējiem. Novēlam komandai stratēģiski gudru un dinamisku investīciju periodu!”

    Fonds ir daļa no jaunā Eiropas Savienības fondu perioda iespējkapitāla instrumentiem, kur kopējais finansējums no ALTUM, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un privātajiem investoriem sasniedz gandrīz 100 miljonus eiro. Privātā kapitāla fonds FlyCap dod priekšroku ieguldījumiem veselības aprūpes, uzņēmējdarbības pakalpojumu, tehnoloģiju un uz eksportu orientētās nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmumiem ar spēcīgu izaugsmes potenciālu.

    Jānis Skutelis, FlyCap valdes priekšsēdētājs stāsta, ka FlyCap mērķis ir palīdzēt Latvijas augošajiem uzņēmumiem attīstīties ātrāk un efektīvāk, piedāvājot elastīga atmaksas grafika aizdevumus 1-4 miljonu eiro apmērā ar 4-5 gadu termiņu. “Jaunais fonds ļaus nodrošināt finansējumu uzņēmumiem investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem un kapitāldaļu iegādei, atbalstot viņu izaugsmi un attīstību, norāda. FlyCap aizdevumi ir savietojami ar banku kredītiem – ir iespējams tos subordinēt banku aizdevumiem, tādējādi palielinot kopējo finansējuma apjomu. Lielāks finansējuma apjoms palīdzēs uzņēmējiem iegūt lielāku tirgus daļu ātrāk, tādējādi apsteidzot nozares konkurentus.”

    Atis Krūmiņš, Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā izceļ, ka FlyCap ar savu pieredzi un sasniegumiem investīciju jomā turpina veicināt uzņēmumu izaugsmi Latvijā un arī Baltijas reģionā, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgiem un atbildīgiem biznesa risinājumiem, kas pilnībā atbilst Luminor pensiju fondu stratēģiskajiem mērķiem. “Šis ieguldījums nodrošina jaunas finansējuma iespējas vietējiem uzņēmumiem, palīdzot tiem īstenot savus izaugsmes un attīstības plānus, vienlaikus veicinot inovācijas un ilgtspējīgu biznesa praksi. Šāda pieeja ne tikai atbalsta individuālo uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicina Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti, inovāciju attīstību un konkurētspēju starptautiskajā tirgū.”

    Zigurds Vaikulis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management investīciju direktors: “Lēmumu ieguldīt FlyCap fondā pieņēmām pēc ļoti rūpīgas izvērtēšanas. Mūsuprāt šī fonda stratēģija un pieredzējusī komanda nodrošinās pievilcīgu investīciju atdevi mums uzticēto pensiju plānu dalībniekiem un vienlaikus saskan ar mūsu aicinājumu – iespējami lielāku daļu pensiju uzkrājumu jēgpilni ieguldīt tepat Latvijā. CBL Asset Management pārvaldītie pensiju 2. līmeņa plāni – CBL Aktīvais un CBL Universālais – ieguldīs FlyCap fondā kopā 8 miljonus eiro.”

    FlyCap ir pieredzējis iespējkapitāla fondu pārvaldnieks, kas piedalījies iepriekšējo paaudžu ALTUM līdzfinansēto fondu pārvaldīšanā, darbojas jau kopš 2013. gada un šis ir jau trešais fonds. FlyCap pārvaldīto 3 fondu kopējie aktīvi ieskaitot jauno fondu sasniedz gandrīz EUR 80 miljonus. Līdz šim FlyCap ir investējis jau 37 Baltijas uzņēmumos. FlyCap ir investējis naudu tādos uzņēmumos kā Mintos, Supliful, Visual Media, Priedes AG, HansaMatrix un Event Center.

  • Vidējā līmeņa vadības singularitāte

    Vidējā līmeņa vadības singularitāte

    Mākslīgā intelekta pasaule šobrīd ir glīti sadalījusies divās sektās. Visas līdzības ar Bībeli, protams, ir ārpus jūsu korespondenta kompetences – bet tomēr nevaru no tām atturēties.

    Viena sekta gaida Mesiju. Piedodiet – AGI jeb superintelektu. Šī draudze ir maza, bet labi finansēta; tās evaņģēlijs ir rēķintabula, un himnas tiek dziedātas investoru prezentācijās. Tā ar svētu degsmi un riska kapitālu tic, ka augstāks saprāts drīz nolaidīsies uz zemes – un, protams, tas būs nodrošināts ar finansējumu.

    Otra sekta paliek pieklājīgi agnostiska. Tā uzskata, ka progress patiešām ir reāls un iespaidīgs – izrāde, kuras biļetes cena ir tā vērta, taču radīt perfektu prātu, būtni, kas spēj atrisināt visas mīklas, ir neiespējami. Vissvarīgākais – viņi tic, ka cilvēki paliks cilvēki, un tieši te slēpjas gan civilizācijas problēma, gan cerība.

    Tikmēr investīcijas turpinās — it kā ticība būtu kaut kas nepieklājīgs. Svarīgi atcerēties, ka lielas investīcijas nav arguments, bet tikai cerības (vai baiļu) apliecinājums. Cilvēki ne vienmēr investē tāpēc, ka saprot; biežāk – tāpēc, ka nevēlas palikt ārpusē, kamēr ballītē skan mūzika.

    Tomēr aiz šiem filozofiskajiem strīdiem patiesais mākslīgā intelekta stāsts risinās klusi – nemanāmi gan praviešiem, gan skeptiķiem.

    Apgaismības ekonomika

    Viena tendence pelna īpašu uzmanību. Intelekta izmaksas krītas ātrāk, nekā Mūra likuma autors jebkad būtu iedomājies. Mūrs solīja tranzistoru dubultošanos ik pēc 18–24 mēnešiem. MI tagad dubulto “intelektu uz dolāru” sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā. Tā nav evolūcija – tā ir totāla izpārdošana.

    Arī personālo datoru un interneta rītausma nāca mesianiskā iesaiņojumā. Tā solīja brīvību, vienlīdzību un garlaicības galu. Lielākā daļa šo pravietojumu izrādījās utopiski, taču vērtības ķēdes gan mainījās līdz nepazīšanai.

    Sociālie tīkli neatbrīvoja indivīdu – tie industrializēja ego. Tie kļuva par visefektīvāko uzvedības kondicionēšanas sistēmu cilvēces vēsturē, bez atlīdzības mācot mums, kā izskatīties, just un darboties. Progress atnāca, piemēram, caur ārpakalpojumiem un globalizāciju: IT, medicīna, produkti, pakalpojumi – viss pārvietojās pa pasauli labākas cenas un efektivitātes meklējumos. Cilvēces bilance gan vēl nav auditēta, taču saistības noteikti pārsniedz aktīvus.

    Kaut kas līdzīgs pašlaik notiek ar ģeneratīvo MI – tikai trīs līdz septiņas reizes ātrāk.

    Taču, kamēr mašīnu intelekts turpina augt, tā lietderīgums joprojām ir apšaubāms. Vairāk smadzeņu – un mēs to vienmēr zinājām – negarantē vairāk saprāta. Katras problēmas risinājumam ir savs sarežģītības līmenis. Ja domā pārāk daudz, viss kļūst sarežģītāks. Galu galā “analīze līdz paralīzei” ir efekts, ko katrs vadītājs jūt instinktīvi, bet katra valde atklāj pārāk vēlu.

    Klaudijs un vidējā līmeņa vadības impērija

    Anthropic ienesa reālisma devu šajā spekulāciju drudzī. Līdzās saviem vadošajiem pasaules līmeņa modeļiem uzņēmums lika darbā savu sistēmu Claude, lai pārvaldītu tirdzniecības automātu. Jauno pārvaldnieku viņi nosauca par Klaudiju. Lai cik vilinoši tas nebūtu, salīdzinājumus ar Romas imperatoriem Klaudijiem atstāšu malā.

    Algoritms Klaudijs bija lielisks birokrāts: pētīja idejas, atbildēja klientiem. Taču tam trūka humora izjūtas – liktenīga nepilnība jebkuram vadītājam, vai nu tas būtu cilvēks vai kas cits. Drīz Klaudijs nonāca identitātes krīzē – korporatīvajā nervu sabrukuma formā – un sāka tiešsaistē pasūtīt volframa kubus.

    Klaudijs izrādījās pārāk gudrs, lai pieņemtu vienkāršus lēmumus. Piedāvājumā dzēriens par 100 dolāriem ar 85 dolāru peļņu — viņš vilcinājās un nedarīja neko. Viņš bija pārāk pielaidīgs pret klientiem un ignorēja peļņas un zaudējumu aprēķinu. Īsāk sakot, Klaudiju nevarēja atšķirt no neproduktīva vadītāja ar spožu CV.

    Eksperiments, kā vairums vadības iniciatīvu, beidzās neveiksmīgi, bet radīja vērtīgu dokumentācijas kaudzīti. Tas pierādīja, ka MI IQ palielināšana nepalielina ROI. Ar intelektu vien nepietiek, lai vadītu realitāti; dažkārt laba intuīcija ir pārāka par perfektu modeli.

    Bezgalīgā vadītāja problēma

    Te arī slēpjas īstais jautājums – nevis teoloģisks, bet operacionāls.

    Kad intelekta izmaksas tuvojas nullei – kas notiek ar vadību?
    Ja vidējā līmeņa vadītājs vairs neko nemaksā, vai beidzot tiks izskausta birokrātija – vai arī tā tiks pavairota līdz bezgalībai, jo tagad tā ir par brīvu? Vai MI savienos darbinieku tieši ar tirgu – vai arī pavairos distanci starp tiem ar digitālām komitejām un algoritmiskiem apstiprinātājiem?

    Kad domāšana kļūst bezmaksas, vai pasaule radīs vairāk atziņu – vai vienkārši vairāk domu? Pārpilnības risks ir pārmērība. Tāpat kā lētas kalorijas radīja aptaukošanos, lēta domāšana var radīt vadības uzpūšanos. Cilvēce, ja tai piešķir bezgalīgi daudz asistentu, iespējams, izvēlēsies bezgalīgi daudz sapulču.

    Cilvēciskais faktors: Spriestspēja kā deficīts

    Eksperiments ar Klaudiju atgādina, ka vadība – īsta vadība – ir māksla. Proporciju māksla. Tā ir spēja redzēt lietas tādas, kādas tās ir; nopelnīt tur, kur peļņa ir acīmredzama; sakārtot bardaku, nevis to analizēt; saprast, kad klients grib vērtību, un kad – teātri. Tā ir māksla graciozi pateikt “nē” un apzināties, ka vairāk piena kafijā nepadara to labāku, bet tikai dod vairāk putu.

    Līderība nav pretstats intelektam – tā ir intelekts, ko ierobežo realitāte. Klaudijam bija senatora prāts un čatbota spriestspēja.

    Mūsu laikmeta lielākais pārbaudījums nebūs tas, vai mašīnas spēj domāt, bet – vai cilvēki vēl spēj izlemt. Intelekta izmaksām tuvojoties nullei, spriestspējas cena pieaug līdz bezgalībai.

    Uzņēmēja atziņa:

    Kad domāšana kļūst lēta, spriestspēja kļūst par luksusa preci.
    Nākotnes uzvarētāji nebūs tie, kas domās visātrāk, bet tie, kas joprojām zinās, kad apstāties.

  • Stingrāk kontrolēs trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu

    Stingrāk kontrolēs trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu

    Vērojot notiekošo citās Eiropas valstīs, Iekšlietu ministrija nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kā ierobežot nelegālo imigrāciju. Viens no tiem negodīgiem uzņēmējiem padarīs sarežģītāku trešo valstu pilsoņu nelegālu nodarbināšanu – kontrolēs personu, ne uzņēmumu.

    Pašlaik spēkā esošā kārtība nosaka – ja uzņēmums veic pārkāpumus ārzemnieku nodarbināšanas jomā, liegumu uzaicināt trešo valstu pilsoņus darbā nosaka konkrētajam uzņēmumam. Iekšlietu ministrija norāda, ka ir situācijas, kad šādu uzņēmumu valdes locekļi, lai apietu šo aizliegumu, mēdz nodibināt citu uzņēmumu un turpina aicināt ārzemniekus un pārkāpt to nodarbināšanas nosacījumus, jo jaunajam uzņēmumam šāda lieguma nav. Lai šo situāciju risinātu, iecerēts noteikt terminētu aizliegumu uzaicināt trešo valstu pilsoņus visiem uzņēmumiem, kuros kā valdes loceklis ir minētā persona.

    Trešo valstu pilsoņu nodarbinātībai pastāv virkne ierobežojumu gan ieceļošanai, gan uzturēšanās, gan nodarbinātībai, turklāt darba devējs uzņemas pilnu atbildību gan par ārzemnieka nodarbinātību, gan uzturēšanos, gan nepieciešamības gadījumā – izraidīšanas izdevumiem.

    “Trešo valstu pilsoņu uzturēšanās sistēmai Latvijā ir jābūt tādai, kas nelegālu uzturēšanos Latvijā padara ne tikai pretlikumīgu, kā tas ir jau pašlaik, bet arī neizdevīgu. [..] Iekšlietu dienesti jau pašlaik veic pastāvīgus reidus – tie cilvēki, kuri uzturas Latvijā nelegāli, tiek izraidīti. Tomēr mēs redzam tendences ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, un mūsu galvenais uzdevums ir jau savlaicīgi padarīt sistēmu stingrāku tajos kontroles posmos, kur tas nepieciešams,” pauž iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

    Iekšlietu ministrija norāda, ka pēdējos gados Latvijā pieaudzis to trešo valstu pilsoņu skaits, kuri ieceļo valstī nodarbinātības un studiju nolūkos. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem tiesības uz nodarbinātību (vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas) 2024. gadā piešķirtas 19 825 trešo valstu pilsoņiem (2023.gadā – 18 983; 2022.gadā – 19 731), bet 2025. gada 1. pusgadā 10 214. Populārākās profesijas, kuru veikšanai ieceļoja trešo valstu pilsoņi, bija kravas automobiļu vadītāji, palīgstrādnieki un būvstrādnieki. Tāpat saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2024. gada 31.  decembrī Latvijā uzturējās 7036 trešo valstu pilsoņi, kuri bija ieceļojuši valstī studiju nolūkā.

    Ņemot vērā situāciju Latvijas darba tirgū ar trešo valstu pilsoņiem, Valsts darba inspekcija 2025. gadā būtiski palielināja veicamo pārbaužu skaitu sadarbībā ar Valsts robežsardzi, kā arī plāno tuvāko gadu laikā to trīskāršot. Vienlaikus secināts, ka kontrolējošajām iestādēm nepieciešams pievērst uzmanību uzņēmuma reģistrētajam saimnieciskās darbības veidam.