Izpētes un attīstības (R&D) jomā Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi iegulda tikai tad, kad visas citas vajadzības jau nosegtas, bet nauda palikusi pāri. Tomēr R&D patiesībā ir pamatu pamats, kas ļauj izpētīt un ieviest vēl nebijušus pakalpojumus un produktus. Darbu ar zinātniekiem nereti atļaujas tikai lielie un bagātie uzņēmumi. Guna Soloveja vada R&D nodaļu vienā no lielajiem un starptautiskajiem telekomunikāciju uzņēmumiem – Tet – un pastāstīja, kāpēc bez zinātnes tālu netiksim.

Pastāstiet, ko jūs darāt uzņēmumā un kāds tam sakars ar pētniecību?
Esmu Tet pētniecības un biznesa izaugsmes nodaļas vadītāja – vadu procesus, kas saistīti ar inovāciju projektu attīstīšanu un noved līdz jauniem produktiem un pakalpojumiem. Faktiski mēs pētām pasaules tirgus, rakstām īsākus un garākus projektus, piesaistām vietojos un globālus sadarbības partnerus, kā arī strādājam ar zinātniekiem un atbalsta finansējumu starptautiskā līmenī.

Vai tas nenotiek no kompānijas līdzekļiem?
Daļēji. Projektiem jebkurā gadījumā ir nepieciešams līdzfinansējums, un no lauciņa, kurā ir paredzētais projekts, ir atkarīgs arī finansējuma avots. Piemēram, zemāka tehnoloģiju attīstības līmeņa inovācijās, kur nepieciešams veikt pamatīgu izpēti un sadarboties arī ar akadēmiskām institūcijām un zinātniekiem, ir augstāka Eiropas Savienības (ES) atbalsta intensitāte – tā var sasniegt līdz pat 100 %. Piemēram, projekti programmā “Apvārsnis Eiropa”, kas ir viens no augstākajiem līmeņiem, taču, lai tādā tiktu, ir jābūt ļoti labai starptautiskai komandai.
Savukārt projektos, kuru mērķis ir attīstīt vietējā vai pārrobežu līmeņa infrastruktūru, ES atbalsts ir mazāks. Piemēram, šobrīd aktuāls projekts ir 5G-BALTICS – 5G infrastruktūras koridors gar Via Baltica automaģistrāli no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai. Tajā ES atbalsts ir 50 %.
Tie projekti, kas ir tuvāk mūsu pašu tirgum un pamata biznesam, vairāk tiek finansēti no pašu līdzekļiem, jo tad mēs uzreiz zinām, kā un kad investīcijas atgūsim, tāpēc varam to atļauties.

Kādi pārsvarā ir šie attīstības projekti? Vai tā ir infrastruktūra vai papildinājumi un modernizācija esošiem pakalpojumiem vai kaut kas pavisam jauns? Viens ir 5G, bet kas vēl?
Minētais Via Baltica projekts ir daļa no Eiropas infrastruktūras attīstības instrumenta, kas atbalsta gan šos 5G koridorus, gan arī enerģētiku un transporta digitalizāciju. Tad ir pilnīgi atsevišķa joma – datu centri un skaitļošanas jaudas celšana. Šobrīd viena no Tet attīstības prioritātēm ir saistīta ar mākslīgo intelektu. Lai mēs darbinātu AI modeļus (angļu valodā artificial intelligence, AI – mākslīgais intelekts, MI), mums ir nepieciešama piemērota skaitļošanas jauda, citādi tie nedarbosies.
Mēs varam daudz runāt par to, kā mēs kaut ko ieviesīsim un viss notiks, viss būs automatizēti, bet, ja aiz tā nav infrastruktūras, visi plāni kļūst neiespējami. Tas nozīmē, ka paralēli ir jāattīsta piemērota infrastruktūra, lai radītās MI un citas inovācijas varētu strādāt.
Vēl mums ir kiberdrošības virziens – šobrīd dzīvojam hibrīdkara apstākļos. Mēs saņemam ļoti daudz kiberuzbrukumu, un labi, ka lielākā daļa no mums par tiem neko nezina un nenojauš. Tas nozīmē, ka CERT.lv, mēs – Tet – un citi drošības pakalpojumu sniedzēji labi strādā. Tomēr uzbrukumi kļūst arvien sarežģītāki. Tas nozīmē, ka arī mums jāspēj radīt sarežģītākus un jau automatizētus kiberdrošības risinājumus.

Par kiberdrošību. Nesen Aeroflot kompānijai “viss nobruka”, šorīt pirms intervijas vairākas stundas nedarbojās jūsu mājaslapa… Šad tad notiek šķietami neiespējamas lietas. Ko mūsdienās ietver kiberdrošība?
Lielo uzņēmumu un valsts sektora iestāžu kiberdrošības pamatā ir ļoti komplicētas sistēmas, tas ir vesels orķestris, kuram jādarbojas dažādās ierīcēs – gan datoros, gan telefonos u. c. Parasti šī pārraudzīšana notiek drošības vadības centros, caur kuriem šī informācija plūst, un galvenais uzdevums ir spēt tai izsekot un novērst nevēlamās aktivitātes.
Pirmais solis, lai saprastu, kur un kā var uzbrukt, ir ievainojamības skenēšana, jāveic kiberdrošības audits. Tas parāda, kādi ievainojumi un kurās sistēmās var rasties. Tālāk jāsaprot, kas uzbrucējiem interesē: iegūt naudu, piekļūt vērtīgiem uzņēmuma datiem? Veikt DDoS uzbrukumu, vai varbūt vēl kas cits? Un tad ir uzbrukumi, kas ir vērsti uz cilvēku, piemēram, pikšķerēšana, kas šobrīd ir viens no populārākajiem uzbrukuma veidiem. Iespējamais kiberris- ku lauks ir ļoti plašs.
Kad viss ir identificēts, tad uzbrukumus var kategorizēt no drošības vadības centra skatupunkta un secināt, kas noticis un kā reaģēt. Taču, lai spētu veiksmīgāk un ātrāk atvairīt nākotnes uzbrukumus, ļoti svarīgi tomēr ir saprast, kas uzruka, kāpēc uzbruka un kā mēs preventīvi varam sagatavot savas sistēmas un darbiniekus.

Cik Tet darbinieku atbild par drošības segmentu uzņēmumā? Iepriekšējā atbilde izklausījās ļoti ietilpīga.
Nenosaukšu konkrētu skaitli. Tet gadījumā tā ir kompakta, ļoti augsta līmeņa, ekskluzīviem starptautiskiem sertifikātiem bagāta kiberdrošības komanda, kuras atbildība, protams, ir milzīga.

Jūs vadāt visu R&D nodaļu, bet kā jūs orientējaties un varat stāstīt par tik daudz ļoti specifiskām lietām bez attiecīgas izglītības un pieredzes, vismaz es to neredzēju jūsu dzīvesgājumā? Vai jūs kaut kur mācāties speciāli, vai tā vairāk ir projektu vadība, menedžments? Varētu būt grūti menedžēt kaut ko, kas līdz galam nav skaidrs.
Es noteikti visu nepārzinu, tomēr zinu konkrētās jomas no biznesa attīstības viedokļa un vēroju vajadzību un pieprasījumu gan valstī, gan Eiropā. Mūsu nodaļai talkā nāk dažādi Tet eks- perti, kas strādā komandās pie konkrētiem projektiem. Man patīk teorija par “T” veida komandām. Ir cilvēki, kuri horizontāli pārrauga, un tad ir nepieciešamie eksperti, kas savā jomā iet dziļumā – vertikāli. Kvalitatīvs rezultāts ir tikai tad, ja abi spēj sastrādāties.
Mana loma ir tā “horizontālā” – savilkt kopā visu ekosistēmu. Man ir pieredze darbā ar pētniecības sektoru, esmu strādājusi ar zinātniekiem. Lielākais akadēmiskā sektora izaicinājums, piemēram: ja pētnieki ir tik ļoti iedziļinājušies savā tēmā, tad var būt ļoti grūti saredzēt reālos pielietojumus un komercializācijas iespējas. Ja komanda sastāv tikai no ekspertiem, kas katrs ļoti iedziļinās tikai savā tēmā, biznesa attīstību tas var apgrūtināt.

Atgriezīsimies pie R&D. Kas šobrīd ir TOP 3 projekti, kas ir jūsu dienaskārtībā?
Kritiskās digitālās infrastruktūras projekti, tostarp minētais 5G-BALTICS.
Ar digitālo infrastruktūru mēs saprotam optiskā interneta tīklu, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību civilajam un aizsardzības sektoram, kā arī datu centriem, kas ir kļuvuši par daļu no kritiskās digitālās infrastruktūras ekosistēmas.
Otra prioritārā joma ir kiberdrošība – kiberdrošības funkcionalitātes automatizācija, kiberdrošības spēju audzēšana, cilvēkresursi, apmācība, attīstība, kā arī viss, kas kiberdrošībai vajadzīgs šobrīd un kas vēl būs vajadzīgs nākamos divus līdz piecus gadus, un tās ir kvantu drošās tehnoloģijas. Jau redzam kiberuzbrukumu tendenci, kad uzbrucēji cenšas ievākt datus šobrīd, bet atšifrēt tos vēlāk. Viņi izvirza sev mērķi uzkrāt vērtīgos sensitīvos datus, ko vēlāk varēs atšifrēt ar kvantu tehnoloģijām un izmantot manipulācijai. Tāpēc Tet pašlaik strādā pie kvantu drošajām tehnoloģijām. Un trešā prioritāte ir biznesa procesu automatizācija, dažādi automatizācijas risinājumi ar MI palīdzību. Ne vienmēr vajag MI aģentus vai super lielus MI modeļus, dažkārt tie var būt vienkārši automatizācijas projekti, kas joprojām ir stāsts par veco labo digitalizāciju un digitālo transformāciju.

To jau dzird, cik es sevi atceros.
Jā, tas ir sens termins, bet, ja digitalizācijas procesi nav sakārtoti, tad MI modeļus ir ļoti grūti pielietot.
Ir sistēmas, kas labi strādā, bet ir tādas, kurās vēsturiski ir daudz kas salipināts kopā. Tādās, protams, nevarēs visu automatizēt. Vienlaikus ne vienmēr problēma ir tehnoloģijās, bet arī dažādos sadarbības procesos.

Pastāstiet sīkāk par 5G-BALTICS projektu. Kas tas ir?
Šobrīd tas ir viens no lielākajiem mūsu infrastruktūras projektiem. 5G-BALTICS ir 5G koridora izbūve gar Via Baltica ceļu. Tas ir trīs Baltijas valstu sadarbības projekts, ko vada Tallinas Tehniskā Universitāte, – brīnišķīgs piemērs, kā telekomunikāciju operatori visās trīs valstīs beidzot var sadarboties. Galvenais tests projekta beigās būs spēja pašbraucošam auto izbraukt cauri visam koridoram no Tallinas caur Rīgu līdz Lietuvas un Polijas robežai. Tas būs rādītājs, ka datu pieejamība tiešām strādā.
Latvijas posmu no robežas līdz robežai mēs nodrošinām sadarbībā ar Tele2. Būtiski saprast, ka 5G koridors nerodas, vienkārši uzliekot kādu staciju vai torni. Visi infrastruktūras elementi ir jāsavieno savā starpā un ar esošajām telekomunikācijām: optisko tīklu, kas spēj nodrošināt pietiekami ātru un stabilu interneta tīklu, lai 5G stacijas strādātu. Tikai savienojot visus tīkla elementus, koridors strādās, atsevišķi – nē. Tālāk izaicinājums ir arī pārrobežu posms – jārisina, kā tas viss strādās, pārbraucot pāri robežai, kur pretī ir citi operatori, citi piegādātāji.

Kas ir tas, ko jūs galā no šī projekta pārdosiet klientiem – uzņēmumiem, privātpersonām?
Ja izbūvēs šo 5G koridoru, tad galalietotājs, iedzīvotājs, saņems iespēju piekļūt 5G pārklājumam visā līnijā, piemēram, praktiskajā dzīvē tā būtu iespēja visā ceļā bez aizķeršanās piedalīties Teams sanāksmē. Izklausās vienkārši, taču Ukrainas pieredze rāda, ka tā vis nav, bet šāda veida kritiskā infrastruktūra ir ārkārtīgi būtiska. Piemēram, Ukrainā šādu infrastruktūru attīsta tieši gar dzelzceļiem, jo, kad ir uzbrukumi, viss bizness notiek vilcienā, tāpēc ir svarīga datu pieejamība.

Mums tas ir? Vai tad kaut kur vēl nav? Vai tad interneta pārklājums joprojām skaitās kaut kas īpaši moderns? Kas būs pēc 5G?
5G Techritory forumā jau runā par 6G, es gan nevarēšu pastāstīt visas nianses. Šobrīd vēl aktuāls ir 5G, kas ir ļoti būtisks, īpaši dažādu viedo pilsētu risinājumu uzturēšanai, kur ir daudz elementu, dažādu sensoru. Tāpat tiek veidots 5G salas, kas ir paredzētas speciālām operācijām, arī aizsardzības jomā.
Es teiktu, ka mums Latvijā ar to iet labi. Bet atkal tas pats stāsts – dažās lielajās valstīs, kur nav sakārtota pamata infrastruktūra un optiskais tīkls, ir vēl grūtāk attīstīt advancētas 5G tehnoloģijas. Piemēram, tādā lielā valstī kā Vācija ir reģioni, kur trūkst pārklājuma.

Pieminējāt Tallinas Tehnisko universitāti kā konkrēta projekta vadītāju. Ar kurām organizācijām vēl sadarbojaties? Kur meklējat zinātniekus?
Katrā tematiskajā jomā ir sava kopiena – vai tā ir kiberdrošība vai kvantu tehnoloģijas, vai kritiskā infrastruktūra, vai tīkla infrastruktūra. Daudz sadarbojamies ar Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu. Tāpat mums, Latvijai, ir lielas priekšrocības kvantu tehnoloģiju jomā, jo mums ir spoži pētnieki, ko pazīst visā Eiropā – profesors Andris Ambainis, profesors Vjačeslavs Kaščejevs. Tas, ko viņi šajā zinātnē ir sasnieguši un izpētījuši, dod labas atspēriena iespējas Latvijai pozicionēties starptautiskās sadarbībās.
Protams, sadarbojamies ar akadēmisko sektoru citās valstīs, visbiežāk tie ir tuvākie kaimiņi – igauņi, somi, lietuvieši, čehi, poļi, norvēģi, ukraiņi u. c. Ar somiem ir diezgan daudz projektu datu centru virzienā, viņiem šī joma ir ļoti attīstīta, tāpat kā poļiem. Polija un Somija ir divas valstis, kas darbojas tālāk arī ar kvantu datoru attīstību, tāpat arī datu centru un skaitļošanas virziens viņiem ir ļoti augstā līmenī. Igaunijas stiprā puse ir kiberdrošība visos līmeņos – gan valsts iestādēs, gan specializētajos uzņēmumos un akadēmiskajā sektorā.

Vai var teikt, ka tie ir partneri, kuri ir soli priekšā, nevis kādi jauni zinātnieki vai startup uzņēmumi?
Pieminētie – jā. Taču mums ir izdevīgi, ja redzam zinātniskās vai pētnieciskās izstrādes, varam tās izmainīt pie sevis, atnest šīs zināšanas un pielietojumus uz Latviju.

Kāpēc? Vai nav tā, ka jaunie zinātnieki kaut ko taisa, paši līdz galam nesaprot, kas tur sanāks, bet jūs ieguldāt, nezinot, kas galā būs?
Bieži tie nav tik jauni zinātnieki. Zināšanu bāze, kas viņiem ir, ko viņi ir jau atkoduši, mūsu biznesa vidē nav apgūstama ātri. Mums jābūt ātriem un nav iespēju veikt dziļas izpētes, kā to dara zinātnieki. Tāpēc mums ir vērtīgi sastrā- dāties ar akadēmisko sektoru, lai saprastu zinātnes izstrādes, ko varam virzīt tirgū jau šo- dien. Tā varam nonāk līdz jauniem nišas produktiem un pakalpojumiem, ko piedāvāt starptautiskajos tirgos. Kombinējot esošo Tet ekspertīzi un zināšanas ar unikāliem atradumiem, gūstam panākumus eksporta tirgos.

Vai jūsu minētie sadarbības projekti arī eksportē, vai arī tās pārsvarā ir kopīgas izstrādes?
Eksports ir atsevišķa joma, mēs eksportējam jau padsmit gadus, piemēram, 12 gadus esam Ukrainā ar datu centru biznesu, un mums tur ļoti labi iet. Tieši dažādu sadarbību ietvaros eksports veido 18 % no Tet apgrozījuma.
Mēs nevaram sēdēt šeit uz vietas un domāt, ka bez zināšanām par to, kas notiek ārpusē, mēs varēsim radīt kaut ko eksportspējīgu, tāpēc jaunos produktus mēs radām kopā ar starptautiskiem partneriem, bet pamatā tiem tāpat ir mūsu pamatbizness un jomas, kurās mēs redzam attīstību trīs līdz piecu gadu laikā.
Tādējādi mēs caur attīstības projektiem meklējam eksportspējīgas nišas, mazinām biznesa riskus un atnesam uz Latviju starptautiskas kompetences.

Pieminējāt Ukrainu, šī teritorija gan neizklausās pēc risku mazināšanas. Kas kara kontekstā Ukrainā ir tāds, kas nav Latvijā? Ko viņi kara dēļ ir iemācījušies darīt citādāk, kas ir tas take-away, ko var no viņiem aizgūt?
Viennozīmīgi ātrums. Ja risinājums ir vajadzīgs, tad vajag tagad un tūlīt. Pielāgošanās ātrums, mācīšanās ātrums, lēmumu pieņemšanas ātrums viņu pusē ir fenomenāls. Latvijā pagaidām vēl tā nevaram, gribam vēl izspriest un padomāt. Kolēģiem, kuri Tet strādā ar Ukrainas biznesu, ir pilnīgi cits temps. 2022. gadā mūsu datu centru kolēģiem nācās reaģēt ļoti ātri – trīs mēnešu laikā 50 Ukrainas klientiem palīdzējām aizsargāt datus, tos aizmigrējot uz mūsu sadarbības datu centru Frankfurtē. Arī šobrīd mūsu Ukrainas klientiem ir ļoti svarīgi, ka viņu datus iespējams glabāt sertificētos datu centros Eiropā.

Runājot par progresu, pieminējāt, ka skatāties tendences, kur iet pasaule. Ja ir jāizstrādā kaut kas liels, bet resursi, kā zināms, nav neierobežoti, kā izplānot, saprast tā, lai, kamēr pētīsiet, nebūtu nokavējuši?
Mums ir dažādas izstrādes. Ir īsi attīstības projekti, piemēram, jauniem pakalpojumiem. Īsi – tas ir trīs līdz 12 mēneši. Šajā laikā var saprast, vai mēs pakalpojumu laidīsim tirgū, vai nē. Visbiežāk tie ir pasaulē jau izstrādāti un strādājoši risinājumi, ko mēs pielāgojam vietējam tirgum.
Otrs segments ir inovāciju projekti, ko mērķtiecīgi attīstām vairākus gadus. Tie ir saistīti ar mūsu pamatkompetencēm. Šie virzieni ātri nenoveco, tāpēc pie tiem atgriežamies atkal un atkal. Es arvien skeptiskāk skatos uz Silīcija ielejas prezentāciju tipa inovācijām, jo, lai tiešām ieviestu inovācijas, kompetence ir jāaudzē vairākus gadus, jāiziet cauri dažādiem izpētes un attīstības cikliem. Līdz ar to nav svarīgi, vai izpētes procesā aiziesim vairāk uz labo vai kreiso pusi, jo pamata ekspertīze un stratēģiskais virziens saglabāsies.
Mēs tāpat zinām, ka kiberdrošība ir pasaules un mūsu reģiona lielais virziens, tāpēc, lai cik ātri vai lēni mums šajā jomā veiksies, mēs no tā neatteiksimies. Tas pats ir ar visiem nepieciešamo kritisko digitālo infrastruktūru un tās noturību.
Kas attiecas uz mākslīgo intelektu – liekas, ka tas tā ātri uzplaiksnīja 2022. gadā, bet patiesībā tā ir jau kurā paaudze. Tet ar lielajiem datiem un dažāda veida automatizācijām strādā vairāk nekā 10 gadus un ir trenējis pirmos modeļus vēl manuāli. Tas nozīmē, ka mums ir kompetence, lai šobrīd, kad parādījies generative MI, varētu ļoti ātri noorientēties un prast to pielietot.
Bet ir tehnoloģijas un pakalpojumi, kas pamazām noriet. Piemēram, telefonlīnijas līdz ar viedtālruņiem lēnām pazūd, bet arī tas nenotiek vienā dienā.

Vai ir kādi produkti un pakalpojumi, kas ir kaut kur sevi pierādījuši un liekas, ka tie ir ļoti labi, bet Latvijā, Baltijā tomēr nav veiksmīgi? Vai arī tehnoloģiju attīstība ir tik globāls process, ka agrāk vai vēlāk visi reģioni iziet cauri vienam un tam pašam?
Neaiziet risinājumi, kur mēs kā sabiedrība neesam tik maksātspējīgi vai ko uztveram kā sekundāru vajadzību.
Tas, kas vienmēr jāpatur prātā – mēs nevaram atļauties domāt tikai Latvijas tirgus kontekstā, apzināmies, ka internets kļuvis par pamatvajadzību – kā komunālie pakalpojumi –, tāpēc, ja gribam attīstīt augstākas vērtības pakalpojums, gudrāk ir strādāt, liekot kompetences kopā un eksportējot tās plašākā pasaulē.

Teicāt, ka Tet vairāk nekā 10 gadus ir MI jomā. Cik daudz šobrīd Tet produktos, pakalpojumos ir integrēti MI risinājumi? Un kā ar drošību MI jomā? Ir visādas regulas, bažas par datiem.
Mēs esam izgājuši cauri vairākiem posmiem, sākot ar čatbotu Aneti. Vairākus gadus esam MI risinājumus pielietojuši klientu aprūpes automatizācijā, lai veicinātu klientu aprūpes kvalitāti. MI palīdz analizēt datus, cik veiksmīgi spējam apkalpot klientus, uz kādiem vārdiem klienti reaģē sarunas laikā.
Esam ieviesuši savu iekšējo Tet GPT risinājumu, lai mūsu darbinieki var droši strādāt ar Tet datiem, apstrādāt iekšējos dokumentus, nedodot šo informāciju uz āru, kā tas būtu, ja darbinieki izmantotu atvērtās ChatGPT versijas. Svarīgi, ka darbinieki izmanto slēgtās, aizsargātās vides GPT, līdz ar to mūsu dati nenonāk OpenAI rīcībā, ļauj aizsargāt komercnoslēpumu.
Mums ir MI nodaļa ar datu zinātnieku komandu. Viņi ne tikai apmāca MI modeļus, ievieš tos dažādām automatizācijām, bet arī vada kolēģiem dažādas apmācības un iepazīstina ar jaunākajām pasaules MI tendencēm.
Televīzijas jomā MI risinājumi ir subtitrēšanā, tulkošanā un dublēšanā. Automatizēta subtitrēšana jau tūliņ būs tirgū, redzam, ka manuāli šīs lietas darīt ir daudz dārgāk, tāpat arī ar tulkošanu.
Tāpat šobrīd Tet ir divi projekti MI asistentu un modeļu izstrādei medicīnas un veselības aprūpes procesu automatizācijā, kurus ieviešam sadarbībā ar Latvijas medicīnas iestādēm. Esam izgājuši diezgan garu ceļu ar medicīnas nozari, lai saprastu, kā aizsargāt sensitīvos medicīnas un personu datus, kā to paredz GDPR un Eiropas mākslīgā intelekta akts, tajā pašā laikā arī rūpīgi uztrenējot tieši medicīnas jomai atbilstošus MI modeļus.

Parunāsim par izaicinājumiem. Kas gaidāms tuvākajā piecgadē, kā jūs redzat, kas būs?
Es neesmu gaišreģe, bet tas, kas nemainīsies savest kopā tehnoloģiju trendus un cilvēku sajūtas. Piemēram, šobrīd kopējais sajūtu fons mūsu reģionā ir un paliks saistīts ar ģeopolitiku, dažādiem hibrīda un drošības apdraudējumiem – uz to mums ir jāstrādā.
Otrs ir ES regulas – tās nekur nepazudīs, tāpēc bizness ir jāspēj pielāgot. MI un hibrīduzbrukumu laikmetā būs aizvien jauni akti un noteikumi, kas aizsargās ES iedzīvotāju tiesības un tā tam arī jābūt. Biznesā veiksmīgākie būs tie, kas pratīs šos noteikumus apstrādāt, tiem pielāgoties. Latvija kā pilntiesīga ES dalībniece ir apņēmusies tos pildīt. Trešais izaicinājums ir kvalificēta darbaspēka piesaiste, it īpaši drošības jomās.
Un visbeidzot, ja runājam par MI attīstību, tā neapstāsies, turpināsies modeļu un aģentu attīstība. Mēs Tet esam izvirzījuši mērķi būt par reģiona flagmaņiem MI infrastruktūras un pielietojumu jomā.

Jums ir tāda sajūta, ka mēs būsim tie MI flagmaņi?
Mēs varam – noteikti. Potenciāls mums ir.

Šī intervija publicēta žurnāla Inc. Latvija pirmajā numurā 2025.gada oktobrī.