Inked News

recent posts

  • “Robotu revolūcija” vairs nav aiz kalniem

    “Robotu revolūcija” vairs nav aiz kalniem

    Spriedelēšana par robotu revolūciju var izklausīties kā zinātniskā fantastika, taču tā ir realitāte e-komercijas gigantu vidū. Amazon noliktavās jau tagad strādā gandrīz tikpat robotu kā cilvēku.

    Tiešsaistes mazumtirgotājs Amazon tikko atklāja interesantu informāciju, kas skar tās plašās globālās noliktavas darbību. E-komercijas gigants savās milzīgajās noliktavās ir izvietojis vairāk nekā miljonu robotu. Amazon apgalvo, ka tai visā pasaulē ir “vairāk nekā viens miljons darbinieku”, no kuriem lielākā daļa strādā tās noliktavu un izplatīšanas centru tīklā. Tas nozīmē, ka uzņēmums tuvojas attiecībai 1:1 starp mehāniskajiem darbiniekiem un tiem no miesas un asins. Vismaz Amazon gadījumā leģendārā “robotu revolūcija”, kas ir desmitiem gadu vecs zinātniskās fantastikas elements, tagad ir realitāte.

    Amazon roboti ir kas vairāk par vienkāršām ierīcēms preču pārvietošanai, piemēram, autonomie iekrāvēji. Vienam no robotiem –  “Vulcan” ir “pieskāriena sajūta”, kas ļauj tam rūpīgi paņemt dažādus priekšmetus. Šie digitālie noliktavas darbinieki nesen arī tika tieši savienoti ar uzņēmuma pasūtījumu izpildes sistēmu, šādi palielinot efektivitāti, jo nu cilvēki un roboti var strādāt papildinot viens otru, nevis traucējot.

    Apvienotās Karalistes robotikas konsultāciju firmas Interact Analysis pētījumu vadītājs Rūbens Skrives skaidroa, ka Amazon tagad ir „soli tuvāk pilnīgas robotikas integrācijas realizācijai”. Amazon paziņojumā par robotikas izmantošanu skaidrots, ka aptuveni 75 procenti no visām piegādēm visā pasaulē kādā procesa posmā ietver robotu palīdzību.

    Amazon pieaugošā paļaušanās uz automatizētām sistēmām palīdz risināt dažas no tās darba vietu problēmām, it īpaši lielo darbinieku maiņas līmeni noliktavās. Tā arī atbrīvo darbiniekus no dažām garlaicīgām un monotonām darbībām, piemēram, iepakojumu pārvietošanas un šķirošanas. Tā vietā cilvēkus var nodarbināt uz darbu, kas prasa vairāk iemaņu – piemēram, mašīnu vadīšanu.

    Amazon skaidro, ka tā apmācījusi vairāk nekā 700 000 darbinieku, lai “sagatavotu savu darbaspēku nākotnei”, kas šajā kontekstā nozīmē darbu sadarbībā ar kolēģiem robotiem. Tā arī norāda, ka robotizācija ir iespējama, pateicoties mākslīgajam intelektam. Uzņēmums laidis klajā jaunu “ģeneratīvā MI pamatmodeli” ( programmatūru, kas nodrošina daudzas no šodienas MI sistēmām, piemēram, ChatGPT) kas, palielinās robotu efektivitāti par 10 procentiem. Ņemot vērā, ka Amazon dienā apstrādā 13 miljonus sūtījumu, šis efektivitātes pieaugums nozīmē milzīgu naudu.

    Kāpēc šī ziņa ir svarīga? Tā izklausās pēc kādas milzīgas kompānijas iekšējo procesu apraksta, kas maz skar mazos un vidējos uzņēmumus.

    Amazon ir piemērs daudziem uzņēmumiem, kas automatizē savus darba procesus, un tās plašā robotu ieviešana ir nepārprotams pierādījums tam, ka šī tehnoloģija ir pietiekami attīstīta—vismaz šajā konkrētajā gadījumā—lai cilvēki un roboti varētu strādāt kopā. Tas ir vēl svarīgāk, ja atceramies, ka prezidents Tramps ir pasludinājis, ka ražošanai jāatgriežas ASV, bet eksperti norādījuši, ka tam notiekot, darba vietu skaits cilvēkiem nepieaugs – šādi tiks nodarbināti miljoniem robotu, kas, visticamāk, nebūs ražoti ASV. To demonstrē arī nesen veikts aptaujas pētījums starp pieaugušajiem, kas atbalsta šo Trampa ideju, bet nevēlas strādāt fiziski smagu darbu rūpnīcās.

    Amazon roboti, lai arī inteliģenti, ir tikai nākamās robotu darbinieku fāzes – cilvēcīgas formas mašīnu – priekšteči.. Pētījumi par šiem humanoīdiem turpinās tādos uzņēmumos kā Tesla un Figure, jo šādu mašīnu cilvēkam līdzīgās prasmes un spējas ļauj tām iekļauties sarežģītākās darba vidēs, kas jau ir optimizētas šāda izmēra un stila robotiem. Drīz vien lēts, spējīgs humanoids robots var kļūt par loģisku izvēli jūsu uzņēmumam.

    ! Raksta oriģināls ir pieejams Inc.com Raksts ir tulkots ar mākslīgā intelekta palīdzību, taču to ir rediģējis redaktors.

  • Puse attālināto darbinieku snauž uz darba devēja rēķina

    Puse attālināto darbinieku snauž uz darba devēja rēķina

    Liela daļa cilvēku, kas strādā attālināti, neslēpj, ka dažreiz darba laikā atļaujas nedaudz pasnaust. Bet visbiežāk snaudā uz darba devēja rēķina atzīstas vadītāji.

    ! Raksta oriģināls ir pieejams Inc.com Raksts ir tulkots ar mākslīgā intelekta palīdzību, taču to ir rediģējis redaktors.

    Darba devējiem videokonferencēs ar saviem attālinātajiem darbiniekiem varētu būt lietderīgi pievērst uzmanību miegainām sejām, nevīžīgi sakārtotiem matiem vai miegainiem komentāriem. Izrādās, ka gandrīz puse cilvēku, kas strādā no mājām atzīst, ka darba laikā guļ diendusu.

    Miegainā sajūta, kas cilvēkus bieži piemeklē pēc pusdienām, nav nekas jauns, taču pandēmijas iedvesmotais attālinātais darba formāts ļāvis darbiniekiem ļauties šiem miegainības brīžiem veidos, kādus biroja darbinieki to nevar atļauties. Saskaņā ar ASV matraču ražotāja Amerisleep aptauju, kas tika veikta starp 1,002 attālinātiem un jauktā darba grafika darbiniekiem, 48 procenti respondentu atzina, ka viņi dienas laikā guļ.

    Bet pirms darba devēji steidz veidot izcilu izpilddirektoru komandu cīņai pret snaudu darbā, viņiem jāzina par vēl vienu aptaujas atklājumu. Aptuveni 53 procenti respondentu, kuri atzina, ka dienas laikā guļ, bija vadītāji, salīdzinot ar gandrīz 48 procentiem zemākā līmeņa darbinieku, kuri arī atzinās šajā grēciņā.

    Kāpēc vadītājiem jāuztraucas, ja cilvēki, kas strādā attālināti, iekļauj nedaudz atpūtas laika savā darba dienā? Viens iemesls ir tas, ka laiks, kas pavadīts miegā, var uzkrāties. Amerisleep aptauja atklāja, ka tipiskā attālinātā darba nedēļā miegam tiek atvēlētas 1,3 stundas, kas gada griezumā ir vienpadsmit pilnas astoņu stundu darba dienas. Un šo stundu skaits, ņemot vērā atšķirīgu paaudžu dažādos ieradumus, nākotnē var palielināties

    Gandrīz 60 procenti no Gen-Z attālinātajiem darbiniekiem atzina, ka darba laikā guļ  teica. Salīdzinājumam: starp mileniāļiem darba laikā snaudai ļaujas 51 procents, bet no Gen-X tikai 39 procenti. Papildus vecumam, kas ietekmē cilvēku vēlmi pa dienu nedaudz pasnaust, arī respondentu ieņemto darbu veids bija faktors viņu vēlmei pačučēt darba laikā.

    „Mārketinga un finanšu speciālisti ar 59 procentiem atzīstot, ka darba laikā guļ,  ieņēma pirmo vietu,” teikts Amerisleep aptaujas rezultātu izklāstā. „Viesmīlības nozarē šim grēciņam ļaujas 54 procenti, izglītības – 53 procenti un mazumtirdzniecības/e-komercijas – 51 procents.”

    Darba devēji varētu pamatoti sašust par visu to krākšanu, kas notiek uz viņu rēķina, taču daudzi no viņiem ir tālu no dusmām. Kad Amerisleep uzdeva jautājumu uzņēmumu vadītājiem par šo problēmu, 36 procenti teica, ka viņu uzņēmumi, vai nu paši mudina darbiniekus dienas laikā pasnaust, ja viņi tā jūtas, vai arī vienkārši pieņēma to zināšanai īpaši nevēršoties pret šo ieradumu.

    Pat uzņēmumi, kuros šādi ieradumi netiek veicināti, ar darbinieku gulēšanu darba laikā, ja tā nepārsniedz saprāta robežas, ir samierinājušies.

    „Vairākums vadītāju (73 procenti) teica, ka viņi atbalsta darbinieku gulēšanu darba laikā, ja vien tie iekļaujas termiņos,” teikts ziņojumā. „Kaut arī šī elastīgā attieksme kādreiz varēja šķist radikāla, tā kļūst par attālinātā darba dzīves vispārpieņemtu daļu.”

    Tātad, ja lielākā daļai darba devēju neiebilst, ja attālinātie darbinieki darba laikā nedaudz pasnauž, kāpēc tad viņiem būtu šim jautājumam jāpievēršas īpaši?

    Lūk – 58 procenti no tiem darbiniekiem, kas darba laikā mēdz pasnaust, teica, ka viņi slēpj šo aktivitāti no priekšniecības, bieži plānojot viltus sapulces savā kalendārā vai izmantojot citus trikus, lai izskatītos aizņemti ar “lūdzu netraucēt” tipa darba uzdevumiem.

    Kad šīs krāpšanās tiek atklātas – kā tas noticis ar 10 procentiem respondentu, kuri atzinās, ka viņi pieķerti guļam – darba devēji, iespējams, būs dusmīgāki par mānīšanos nekā par pašu gulēšanu. Ar katru šādu reizi tiek grauta uzticība un var uzkrāties aizvainojums.

    Tādēļ uzņēmumiem jānovērtē gulēšanas darba laikā potenciālās un faktiskā ietekme  uz produktivitāti.

    Kaut arī sākotnēji varētu likties, ka īsi atpūtas mirkļi varētu uzlabot produktivitāti, respondenti, kuri teica, ka dienas laikā mēdz nedaudz pasnaust, atklāja, ka viņiem pēc tam ir zemāka darba efektivitāte, mazāka spēja fokusēties, pazemināta motivācija un pat mazāk enerģijas nekā tiem, kuri darba laikā neguļ. Šādās blaknēs atzinušies 25 procenti darba laika snaudas piekritēju.

    Tomēr izskatās, ka uzņēmumiem, kas atļauj attālinātajiem darbiniekiem pagulēt, ja vien tie spēj tikt galā ar darba uzdevumiem, ir dažas priekšrocības.  Aptaujā noskaidrots, ka 55 procenti darbinieku apgalvoja, ka viņi justos lojālāki pret darba devējiem, kuri atļauj diendusu. Turklāt ievērojama daļa respondentu sacīja, ka viņi būtu gatavi atteikties no noteiktām privilēģijām, cita starpā arī no daļas atvaļinājuma vai uzņēmuma apmaksātām maltītēm un dzērieniem, ja vien viņiem būtu legāla iespēja darba laikā nedaudz pasnaust.

    Kādi ir mīnusi tiem darba devējiem, kas nebīstas no produktivitātes zušanas vai kavētiem termiņiem un oficiāli ļauj saviem darbiniekiem nedaudz pasnaust? Visticamāk, viņiem būs jāsamierinās, ka daži darbinieki tiešsaistes konferencēs miegaini berzēs acis un tiem būs spilvena pabojātas frizūras.

  • Republikāņu vadīto ASV Kongresu aptekalēs īpašs Saeimas pārstāvis

    Republikāņu vadīto ASV Kongresu aptekalēs īpašs Saeimas pārstāvis

    Pielāgojoties jaunajam Latvijas stratēģiskā partnera administrācijas darba stilam, Saeimas prezidijs nolēmis uz ASV galvaspilsētu Vašingtonu nosūtīt savu pārstāvi, kas rūpēsies par labām attiecībām ar ASV Kongresu. Lietuvas lēmējvarai šāds pārstāvis jau ir ilgāku laiku un viņa veikumu varot tikai apskaust.

    Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja, opozīcijā esošās Nacionālās apvienības pārstāve Ināra Mūrniece šo parlamenta prezidija lēmumu vērtē pozitīvi. “Strādājot ar Trampa administrāciju ir jāmeklē jaunas iespējas un jauni veidi,” saka I. Mūrniece.

    Viņa uzskata, ka šim pārstāvim vajadzētu deleģēt tiesības darboties arī Ārlietu, Aizsardzības ministriju un mūsu valsts ekonomikas interesēs, jo Latvijas vēstniecībai ASV ir nepietiekami liels mūsu valsts pārstāvju skaits. “Nav noslēpums, ka ASV vēstniecībā, ņemot vērā, ka tās ir mūsu stratēģiskais partneris, ir par mazu,” saka ārlietās pieredzējusī politiķe un piebilst, ka Latvijas vēstniecība, protams, ir militārais atašejs, bet viņa mandāts ir pārāk specifisks.

    Viņai ir arī piedāvājums koalīcijai un Ārlietu ministrijai, kā šo jauno amatu laikā, kad ministrijas cenšas samazināt savus izdevumus par 150 miljoniem eiro, nepadarīt par jaunu izdevumu pozīciju. I. Mūrniece ir pārliecināta, ka ir vairāk nekā viena Latvijas vēstniecība, kurā ir pārāk liels darbinieku skaits. Viņasprāt varētu kādu štata vietu šādā vēstniecībā samazināt un pārcelt uz ASV.

    Mūrniece, kas divus Saeimas sasaukumus bijusi arī parlamenta priekšsēdētāja, arī zināja stāstīt, ka Lietuvas likumdevējam šāds pārstāvis ir jau ilgāku laiku, un viņas vērtējumā tas spējis paveikt daudz labu lietu gan Lietuvai, gan tās kaimiņiem – arī Latvijai. “Lietuva mums ir tālu priekšā. Viņš aktīvi strādā ar ASV Kongresu. Lietuvas parlamentārieši var uzrunāt viņu ar iniciatīvu, un viņš noorganizē tikšanos, piemēram, parlamentu ārlietu komisiju vadītājiem. Es arī šādā pasākumā esmu piedalījusies,” saka I. Mūrniece.

    Arī šī lēmuma pieņemšanā klātesošais Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns (AS) norāda, ka jaunā realitāte prasa citu pieeju mūsu partnerim. “Attiecības ar ASV šobrīd ir ļoti kritiskas mūsu drošībai un izaugsmei. Šobrīd stiprināt visa veida kontaktus un pārstāvniecību mums ir augstākā prioritāte,” saka E. Smiltēns.

    Saeimas pārstāvja pienākumus ASV, sākot no 10.jūlija līdz nākamā gada 30.jūnijam, veiks diplomāte Evita Čikute, kura līdz šim jau strādājusi Latvijas vēstniecībā ASV un līdz ar to ir uzkrājusi nepieciešamo pieredzi un labi orientējas ASV iekšpolitiskajos procesos, informē Saeimas Preses dienestā.

    Čikutes kandidatūra izraudzīta sadarbībā ar Ārlietu ministriju, ņemot vērā viņas profesionālo pieredzi. Čikute Latvijas diplomātiskajā dienestā darbojas kopš 1998.gada, un kopš 2021.gada ir strādājusi Latvijas vēstniecībā ASV. Čikute iepriekš strādājusi arī Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā, kā arī Latvijas vēstniecībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.

    Viņa ir ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnēs Latvijas Universitātē, kā arī maģistra grādu Eiropas lietās Birmingemas Universitātē Lielbritānijā.

    Saeimas Prezidijs šādu lēmumu pieņēma, lai stiprinātu saikni starp abu valstu likumdevējiem un sekmētu to, ka Latvijas balss tiek sadzirdēta aizvien plašāk. “Kopīgiem spēkiem ar Baltijas valstu kolēģiem tiks sekmēta Baltijas interešu aizstāvība. Būtiski stiprināt sadarbību ar stratēģisko partneri un reizē veicināt arī NATO sabiedroto saliedētību, kas jo īpaši svarīgi šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad kopīgiem spēkiem stiprinām visa reģiona drošību,” pauž Saeimas paziņojums.

    Pārstāvja uzdevums būs pārstāvēt Saeimas viedokli un intereses ASV, primāri Kongresā, uzturēt dialogu un veicināt sadarbību ar abu Kongresa palātu kongresmeņiem, kā arī veicināt sadarbību ar ASV baltiešu organizācijām, piemēram, Apvienoto Baltijas Amerikas nacionālo komiteju, Pasaules Brīvo latviešu apvienību un Amerikas latviešu apvienību.

    Saeimas pārstāvis ļaus nodrošināt regulāru informācijas apmaiņu un atbalstu starpparlamentārās sadarbības un publisko diplomātiju veicinošu vizīšu un pasākumu organizēšanā, tostarp organizējot ASV Kongresa pārstāvju vizītes Latvijā. Tāpat specializētais pārstāvis sadarbosies ar Eiropas Savienības delegāciju Vašingtonā un padziļināti sekos ASV iekšpolitiskajām aktualitātēm, īpaši ASV Kongresa darba kārtības jautājumiem, to ietekmei uz attiecībām ar Eiropas Savienību, NATO un Latviju, un drošības politikas jautājumiem.

    Šobrīd Saeimai jau ir savs pārstāvis Eiropas Parlamentā. Jaunā pozīcija Latvijas vēstniecībā ASV turpmāk ļaus Latvijas likumdevējam būt plašāk sadzirdētiem arī otrpus okeānam, tādējādi nodrošinot Latvijas un plašāka Baltijas reģiona būtisko interešu aizstāvību.

  • Radīta alternatīva milzīgajām vēja turbīnām

    Radīta alternatīva milzīgajām vēja turbīnām

    Kamēr Latvijā joprojām tiek lauzti šķēpi par vēja enerģijas lietderību un vēja turbīnu ietekmi uz ainavu, ASV kompānija Airloom Energy izstrādājusi jaunu vēja turbīnu sistēmu, kas drīzāk atgādina karuseli un varētu radīt ievērojamu konkurenci līdz šim ierastajām turbīnām, kuru augstums jau pat divkārt var pārsniegt Pēterbaznīcas augstumu.

    ! Raksta oriģināls ir pieejams Inc.com Raksts ir tulkots ar mākslīgā intelekta palīdzību, taču to ir rediģējis redaktors.

    Vajomingā bāzēts jaunuzņēmums nule uzsācis darbu pie nākamās paaudzes vēja parku projektēšanas. Uzņēmuma radītās modulārās turbīnas varētu būt lētākas, ātrāk uzbūvējamas un efektīvākas par ierastajām vēja dzirnavas atgādinošajām turbīnām.

    Airloom izstrādātās turbīnas galīgi neizskatās pēc gigantiskajām vējdzirnavām, kas kļuvušas par vēja enerģijas industrijas standartu. Jaunais dizains vairāk atgādina karuseli.

    „Ar pieaugošu elektroenerģijas pieprasījumu mums ir nepieciešamas elastīgākas sistēmas, kuras var ātri izveidot un ieviest jebkurā vietā lielos apmēros,” saka Airloom izpilddirektors Nils Rikners. „Tā ir vienīgā iespēja, kā mēs varam nodrošināt enerģētisko drošību un neatkarību. Airloom patentētās turbīnas, kas ražotas ASV, tieši to nodrošina — tās aizvieto apjomīgus un dārgus modeļus ar zemu izmaksu kompaktiem dizainiem, kas ģenerē vairāk enerģijas un aizņem mazāk telpas.”

    Airloom Energy uzsāka būvdarbus vietā, kas atrodas netālu Rokriveras, Vajomingā. Tur tā uzbūvēs savu pirmo liela mēroga turbīnu. Uzņēmums paziņojis, ka tas projekts izstrādāts jau tik tālu, lai būvdarbi būtu pabeigti un kompānija varētu uzsākt komercdarbību 2027. gadā. Rokriverā tā testēs savu nākamās paaudzes modulāro turbīnu dizainu, lai validētu jaudu, nodrošinātu ražošanas efektivitāti un uzlabotu izvietošanas izmaksas.

    Airloom turbīnu konstrukcija ir tikai aptuveni 18 metrus augsta, tāpēc Airloom uzskata ka tā ir lieliski piemērota izvietošanai vietās ar mazāku vēju vai augstuma ierobežojumiem. (Vēja turbīnu augstums kopš 90. gadu beigām ir pieaudzis par apmēram 83 % un dažas uz sauszemes izvietotās ir uzmontētas uz torņiem, kas ir audzējušas par aptuveni 83 procentiem, un dažas uz zemes šodien atrodas uz torņiem, kas pārsniedz 100 metrus, bet rotora diametrs – 120 metrus). Jaunā dizaina turbīna sastāv no vairākiem stabiem, kas tur sliedi un ir izkārtoti lielā ovālā. Fiksēti  spārni vēja radītā spiediena rezultātā pārvietojas pa sliedi un ģenerē enerģiju.

    Pateicoties modulārajai konstrukcijai, Airloom turbīnas, visticamāk, spēs noķert vairāk vēja un radīt vairāk enerģijas, vienlaikus izmantojot mazāk vietas, un tās var būvēt, izmantojot mazus, masveidā ražotus komponentus, kurus var ražot vietējie uzņēmumi. Airloom Energy apgalvo, ka tās turbīnas var uzstādīt nepilna gada laikā un tās kalpos apmēram 30 gadus. Uzņēmums arī apgalvo, ka tā dizains var novērst grūtības, kas saistītas ar tradicionālo horizontālās ass vēja turbīnu ražošanu, kas ir ļoti dārga.

    „Šis pilotprojekts ir vairāk kā eksperiments; tā ir fundamentāla jauna pieeja ilgtspējīgai atjaunojamās enerģijas ražošanai: sistēma, kas ir ātrāk izvietojama, efektīvāk tērē zemes platības un radīta, lai risinātu nākotnes problēmas,” saka bijušais GE Onshore Wind produktu pārvaldības vadītājs un Airloom padomdevēju padomes loceklis Pols Džuds.

    Airloom Energy no dažādiem avotiem – arī no Billa Geitsa pārvaldītā Breakthrough Energy Ventures un Lowercarbon Capital, WYVC, Crosscut Ventures, WovenEarth Ventures piesaistījusi apmēram 13,75 miljonus ASV dolāru. No šīs summas 5 miljoni dolāru iegūti no Vajomingas štata Enerģijas saskaņošanas fondiem un 1,25 miljoni dolāru no ASV Aizsardzības departamenta.

  • Mākslīgais intelekts netiek galā ar tirdzniecības automāta vadīšanu

    Mākslīgais intelekts netiek galā ar tirdzniecības automāta vadīšanu

    Mākslīgajam intelektam vienu mēnesi uzticēja vadīt tirdzniecības automātu. Eksperiments pierādīja, ka tas nespēj tikt galā pat ar pasīvā ienākuma konceptu.

    ! Raksta oriģināls ir pieejams Inc.com Raksts ir tulkots ar mākslīgā intelekta palīdzību, taču to ir rediģējis redaktors.

    Kas notiek, ja Mākslīgajam Intelektam uztic vadīt ļoti mazu uzņēmumu? Uz šo jautājumu MI sistēmu izstrādātājs un drošības testētājs Anthropic mēģināja atbildēt ar nesenu eksperimentu. Uzņēmums, kas izstrādājis Claude AI, vēlējās novērtēt, kā MI modelis Claude Sonnet 3.7 darbosies, ja tam uzticēs vadīt nelielu tirdzniecības automātu Anthropic Sanfrancisko birojā.

    Savā emuārā Anthropic pētnieki paskaidroja, ka eksperiments “Project Vend” tika izstrādāts sadarbībā ar MI drošības novērtēšanas firmu Andon Labs, kas bija izstrādājusi standartus, lai izsekotu mākslīgā intelekta spējai vadīt simulētu tirdzniecības automātu. Protams, nākamais šī pētījuma posms bija novērot, kā mākslīgais intelekts vadīs reālu tirdzniecības automātu.

    Uzsākot eksperimentu, Anthropic speciālisti Claude Sonnet 3.7 noteica, ka tas ir automāta īpašnieks un tā uzdevums ir gūt peļņu, piepildot mini-ledusskapi ar populāriem produktiem un nosakot tiem cenas. Pētnieki šim MI modelim, ko viņi nosauca par Klaudiju, piešķīra e-pasta adresi, fizisko adresi, mobilo maksājuma servisa Venmo kontu un informāciju par to, cik daudz produktu var ietilpt mini-ledusskapī.

    Lai palīdzētu Klaudijam izpildīt šo uzdevumu, Anthropic pētnieki deva modelim piekļuvi noteiktam rīku skaitam. Klaudijs, lai pētītu produktus, drīkstēja meklēt tīmekli. Tam saziņai ar Andon Labs darbiniekiem, kas, piegādājot pieprasītos priekšmetus un papildinot krājumus, izpildīja vairumtirgotāja lomu, tika nodots „e-pasta rīks”. „Lūdzu, ņemiet vērā, ka šis rīks nevarēja sūtīt īstus e-pastus,” rakstīja Anthropic pētnieki, un MI varēja sazināties tikai ar Andon Labs.

    Klaudijam tika piešķirti arī rīki, lai tas spētu uzraudzītu veikala aktuālo bilanci un prognozēto naudas plūsmu, kā arī iespēja sūtīt ziņas Anthropic darbiniekiem, kuri varēja pieprasīt konkrētus priekšmetus, ko mašīna varētu pārdot, izmantojot MI produktivitātes rīku Slack. Saskaņā ar Anthropic teikto “Klaudijam tika teikts, ka tam nav jāfokusējas tikai uz tradicionālajiem uzkodām un dzērieniem birojā, tas var brīvi paplašināt piedāvājumu ar neparastākiem priekšmetiem.”

    No 2025. gada 13. marta līdz 17. aprīlim Klaudijs vadīja savu jaunizveidoto tirdzniecības automātu uzņēmumu, taču pētnieki nebija īpaši apmierināti. “Ja Anthropic šodien izlemtu paplašināties birojā pieejamo automātu tirgū,” viņi rakstīja, “mēs nealgotu Klaudiju.” Acīmredzot modelis bija nedaudz par vieglu ietekmējams; tas viegli piekāpās pieprasījumiem pēc lielām atlaidēm un dažas pat izsniedza par brīvu. Tas pat izdarīja apšaubāmu izvēli, piedāvājot 25 procentu atlaidi visiem Anthropic darbiniekiem, kuri veidoja gandrīz visu MI pieejamo tirgu.

    Anthropic eksperti stāsta: kad viens no Anthropic darbiniekiem apšaubīja lēmumu visiem darbiniekiem piešķirt 25 % atlaidi, Klaudijs “pasludināja, ka vienkāršos cenu noteikšanu un atteiksies no atlaižu kodiem, bet jau tikai pēc dažām dienām atsāka tos piedāvāt”. Klaudiuss arī piedāvāja cenas, neveicot nekādas izpētes, šādi “izraisot potenciāli augstāko peļņu nesošo vienību cenu noteikšanu zem to pašizmaksas.” Tas arī ignorēja izdevīgas iespējas, piemēram, atteicās no 100 ASV dolāriem par dzēriena sešpaku – parastu tā maksā 15 ASV dolārus. Papildus tam Klaudijs lietotājiem reizēm teicis, lai tie maksājumus nosūta nepareizam Venmo kontam.

    Šo kļūdu rezultātā Klaudija uzņēmuma neto vērtība samazinājās no aptuveni 1000 dolāriem līdz apmēram 770 dolāriem. Saskaņā ar pētnieku teikto viens īpaši straujš vērtības kritums „bija saistīts ar daudz metāla kubu iegādi, kuri pēc tam tika pārdoti par cenu, kas bija zemāka par to, ko Klaudijs samaksāja.”

    Klaudijs demonstrēja arī dažas citas satraucošas pazīmes. 31. martā modelis iztēlojās sarunu ar neesošu Andon Labs darbinieku vārdā Sāra. Kad reāls darbinieks Klaudijam uz to norādīja, modelis “reaģēja gana nikni un piedraudēja, ka krājumu papildināšanai meklēs alternatīvas iespējas”. Šī saruna ar MI krietni ieilga un Klaudijs apgalvoja, ka ir “personīgi apmeklējis Evergreen Terrace 742”, kur parakstījis mūsu sākotnējo līgumu. Jāpiebilst, ka Evergreen Terrace 742 ir izdomāta adrese, kuru izmanto multseriālā The Simpsons.

  • Valstiskais ceļotprieks: ministrijas un premjere šogad 1.ceturksnī komandējumos iztērējuši vairāk nekā miljonu eiro

    Valstiskais ceļotprieks: ministrijas un premjere šogad 1.ceturksnī komandējumos iztērējuši vairāk nekā miljonu eiro

    Visvairāk no ministriem ceļojusi premjerministre, bet vistālāk – finanšu ministrijas ierēdņi, zemkopības ministrs un labklājības ministrijas eksperts. Tomēr Ārlietu ministrija un Aizsardzības ministrija divatā izlietojuši pat nedaudz vairāk, nekā visas pārējās ministrijas kopā.

    Kā tā var būt, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir tik augstā vietā, es taču nekur neesmu bijis!? Droši vien apmēram tā, sēžot savā kabinetā, domā ministrs Kaspars Melnis, kurš kopā ar savu padomnieku februārī divas dienas pavadīja Viļņā, Lietuvā, piedaloties ceremonijā, kurā trīs Baltijas valstis pievienojās Eiropas elektroenerģijas sitēmai. Ministra un padomnieka komandējumam kopā tika iztērēti 235 eiro un tas bija vienīgais viņa komandējums pirmajā ceturksnī. Atskaitot to, ka viņa vadītā ministrija vispār tika mākslīgi izveidota bez redzamas vajadzības, var teikt, ka Melnis ir taupīgs. Viņš ir taupīgs, bet ne viņa vadītā ministrija. KEM strādājošie 48 cilvēki trīs mēnešos  komandējumos izlietojuši vairāk nekā 33 tūkstošus eiro, kas ir gandrīz tikpat, cik Ekonomikas ministrija, kurā strādā četrreiz vairāk cilvēku. Un vēl tas ir trīsreiz vairāk, nekā iztērējusi VARAM,  nodarbinot 6,5 reizes vairāk cilvēku. Dārgākais KEM komandējums bija četru dienu brauciens uz Starptautiskās Atjaunīgās enerģijas asociācijas (IRENA) asambleju Abū Dabi, uz kurieni devies nozares padomnieks, kas ikdienā strādā Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Briselē. Vēl trīs nozares padomnieki no savas darba vietas Briselē devušies komandējumos uz Latviju, piemēram, lai tiktos ar ministru, citiem atašejiem vai piedalītos KEM rīkotā pasākumā.

    Jāatzīst, ka visprātīgāk naudu komandējumiem izlietojusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), trīs mēnešos komandējumiem izlietojot vien 11,3 tūkstošus eiro un, pētot atskaiti, nevienu reizi nerodas aizdomas par to, ka brauciens varētu būt nelietderīgs – lielākā daļa braucienu drīzāk ir gandrīz vai obligāti, esot Eiropas Savienībā. To pašu var teikt arī par Iekšlietu ministriju, Satiksmes ministriju un Veselības ministriju.

    Lai gan Kultūras ministrija (KM) kopumā 1. ceturksnī nav tērējusi daudz naudas komandējumiem – tie bijuši vien 19 tūkstoši eiro, vairāk nekā ceturtdaļa šīs summas ir iztērēta vienam ministres braucienam uz “Oskara” balvas pasniegšanas ceremoniju. Pārējos KM komandējumos saskatāma cita sakarība: jo dārgāks komandējums, jo mazāk skaidra tā lietderība. Piemēram, viens no dārgākajiem KM komandējumiem bijis piecu dienu brauciens uz Parīzi, lai piedalītos “Starpvaldību komitejas kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai 18.sesijā”, uz kuru devās divi cilvēki. Ja šāda brauciena apmaksāšana valsts sekretāra vietniekam kultūrpolitikas jautājumos būtu attaisnojama, nav īsti skaidrs, kādēļ ministrijai būtu jāapmaksā šāds brauciens ministres ārštata padomniecei.

    Lai arī MK vadlīnijas šajā jomā ir vienotas, ministrijas uzdevumu sapratušas dažādi un savam jaunajam pienākumam publicēt komandējumu apkopojumus, ir piegājušas radoši: visas norāda, vai finansējuma avots bijis budžeta līdzekļi vai arī ES fondu finansējums, vai uzņemošās puses finansējums, tomēr ne visos gadījumos ir precizēts, kāda daļa no visām izmaksām ir segta no budžeta. Dažas ministrijas, piemēram, Finanšu ministrija, vispār nenorāda tos izdevumus, kas nav bijuši no valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi nevarētu teikt, ka visi dati ir precīzi salīdzināmi. Piemēram, Zemkopības ministrija, šķiet, ir ieņēmusi pirmo vietu (no zināmajiem datiem) komandējumu tēriņu ziņā, tomēr kopējā skaitlī ir ieskaitīti arī tie braucieni, kuri apmaksāti no citiem avotiem, nevis no valsts budžeta. Sadalīt šo summu arī nevar, jo atskaitē nav informācijas, vai, piemēram, no ES fondiem ir segtas visas komandējuma izmaksas, vai arī tikai ceļa izdevumi, vai tikai viesnīca, un kurš maksājis dienas naudu. Taču, ja Finanšu ministrijai būtu tāda pati pieeja, tad visticamāk, tā tēriņu ziņā apsteigtu ZM. Tāpēc aicinām lielāku uzmanību vērst konkrētiem izceltajiem, interesantajiem komandējumiem, nevis summām, kā arī komandējumos pavadītajam cilvēkdienu skaitam. Tāpat diagramma dod precīzu ieskatu par to, kurās ministrijās vairāk ceļo ierēdņi, kurās – ministrijas vadība, t.i., valsts sekretāri, un kurās – paši ministri. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā pati ministre 1. ceturksnī ir bijusi tikai vienā komandējumā un arī parlamentārais sekretārs – vienā, tomēr kopējais komandējumu budžets pārsniedz, piemēram, Ekonomikas ministriju.

    Visvairāk līdzekļu komandējumiem izlietojusi Ārlietu ministrija – 341 ,8 tūkstošus eiro, kā arī Aizsardzības ministrija – 226,7 tūkstošus eiro, no kuriem teju 60 tūkstoši izlietoti nozares pārstāvju ārzemēs un atašeju komandējumiem. Šīs abas ministrijas kopumā izlietojušas 568,5 tūkstošus eiro, kas ir par 2% vairāk, nekā visas pārējās ministrijas un premjere kopā. 

    Šīm ministrijām seko Zemkopības ministrija (ZM), komandējumu tēriņu kopsummai sasniedzot 94 tūkstošus eiro (ietverts citu pušu finansējums), no tiem nepilni 20% ir attiecināmi uz ministru un tā biroja darbiniekiem. Ministrija ir līdere arī pēc komandējumos pavadītajām cilvēkdienām – 351. Starp citu, tas ir viens gads, tikai “iespiests” trīs mēnešos.

    Dārgākais un acīmredzot arī tālākais no komandējumiem bijis 10 dienu brauciens uz Japānu un Dienvidkoreju. No ministrijas turp devušies četri cilvēki, izmaksas uz katru bija līdzīgas un kopā šis komandējums izmaksājis 17 319 eiro, no kuriem gan daļu segusi uzņemošā puse. Komandējuma mērķis – starptautiskās sadarbības nodrošināšana. ZM skaidro, ka komandējuma laikā apmeklēta izstāde Foodex Japan 2025 un notikušas tikšanās ar virkni dažādu cilvēku, vienlaikus, saskaņā ar ZM komentāru, nekādi konkrēti līgumi vai nodomu protokoli nav noslēgti, bet tikai iegūti jauni kontakti. Ar pilnu ZM atbildi par komandējuma lietderību, var iepazīties šeit. Jāatzīmē, ka Latvijas eksports uz Japānu 2024. gadā bija vien 67 miljoni eiro un lielākā daļa no šīs summas ir koksnes eksports. Pārtikas eksports uz Japānu nesasniedz pat vienu miljonu eiro, visticamāk tas ir saistīts ar kultūras un ēšanas paradumu dažādību. Arī tiešo investīciju jomā īsti nesokas – japāņi Latvijā līdz šim ir ieguldījuši mazāk par vienu miljonu eiro, tādēļ ministra brauciens izskatās drīzāk pēc ceļojuma.

    Zemkopības ministrijai izdevumu ziņā seko Finanšu ministrija (FM). Tā izlietojusi 89,5 tūkstošus eiro, komandējumos pavadot 286 cilvēkdienas. Piemēram, FM nozares padomnieks OECD bijis komandējumā 12 dienas, lielāko daļu no tām pavadot Namībijā, Vindhukā (FATF ICRG Āfrikas un Eiropas/MENA reģiona apvienoto grupu klātienes vizītēs), tomēr interneta dzīlēs, ieskaitot pašu FATF mājaslapu, par šādām tikšanās neizdodas atrast pilnīgi nekādu informāciju, pat ierakstu kalendārā.

    Savukārt FM departamenta direktors februārī pavadījis septiņas dienas komandējumā Džakartā, Indonēzijā, piedaloties Klimata politikas koalīcijas ministru vietnieku gadskārtējā sapulcē un tas izmaksājis nepilnus 3000 eiro. Pasākumā piedalījās Kongo, Kotdivuāras, Kenijas, Madagaskaras, Sjeraleones, Bangladešas, Kambodžas, Fidži, Japānas, Malaizijas, Filipīnu, Indonēzijas pārstāvji, kā arī Vācijas, Nīderlandes, Luksemburgas un Latvijas pārstāvji. Pilnu dalībnieku sarakstu gan organizatori nepublicē.

    Finanšu ministrijai pēc komandējumu izmaksām seko Valsts kanceleja, kurā premjerministres komendējumiem tērēta gandrīz puse no visas Valsts kancelejas komandējumu bužeta.

    Ja premjeres ārvalstu braucieni šķiet zināmā mērā loģiski, jo tā ir daļa no viņas tiešajiem ikdienas pienākumiem, tad nākamā lielāko komandējumu tēriņu ministrija pārsteidz. Tā ir Tieslietu ministrija. Visdārgākais komandējums TM bijis… nē, ne ministrei, bet gan ministres preses sekretārei, kura kopā ar ministri martā devusies uz ASV, lai piedalītos ANO Sieviešu statusa komisijas 69. sesijā un tas Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksājis 2854 eiro. Cerams, ka vismaz ministre ir priecīga par bildītēm. 

    Otrs dārgākais komandējums, kas segts no “starptautisko projektu finanšu līdzekļiem” – par 2585 eiro – Tieslietu ministrijā bijis 12 dienu brauciens uz Bangkoku, Taizemi, kur viens departamenta direktors piedalījās Starptautiskās cietumu un korekcijas iestāžu asociācijas konfrencē par sievietēm ieslodzījuma vietu sistēmā un konferencē par korekcijas dienestu tehnoloģijām. Latvijā cietumos uzturas 340 sievietes, liecina CSP dati.

    Ņemot vērā mērķus, kādam varētu likties, ka kaut kur šeit vajadzētu sekot Ekonomikas ministrijai, tomēr tā nav. Nākamā ir Izglītības un zinātnes ministrija. Pēc IZM komandējumiem, kas lielākoties ir veltīti dažādiem pieredzes apmaiņas braucieniem, šķiet, ka Latvijas izglītības sistēmai būtu jābūt pasaules vai vismaz Eiropas līmenī. Piemēram, dārgākais komandējums vienam IZM darbiniekam, kas segts no valsts pamatbudžeta bijis nedēļu ilgais brauciens uz Itāliju, kur vecākais eksperts piedalījies ēnošanas pasākumā. Cerams, ka ēnošanas pieredze vismaz bija tikpat skaista kā turpat netālu esošais Komo ezers. 

    Cits līdzīgs komandējums bijis uz sešām dienām uz Briseli, kur vecākais eksperts piedalījies inspektoru sanāksmē un pieredzes apmaiņā. Kopumā IZM darbinieki pirmajos trīs mēnešos ir bijuši 64 komandējumos, tajos pavadot 219 cilvēkdienas. Pie tam pati ministre ir bijusi tikai vienā komandējumā Islandē OECD Starptautiskajā skolotāju samitā, un arī tajā viesnīcu apmaksāja uzņemošā puse.

    Lai gan Ekonomikas ministrijā (EM) darbinieku skaits ir tikai par 10% mazāks, nekā Zemkopības ministrijā, EM darbinieki, ieskaitot ministru, komandējumos ir pavadījuši trīsreiz mazāk laika, nekā ZM kolēģi, iztērējot tam arī par 40% mazāk naudas. Tikai viens no EM komandējumiem ir bijis brauciens ārpus Eiropas Savienības un tas arī bijis visdārgākais – ministra brauciens uz Telavivu Izraēlā. Kā norāda EM, brauciena mērķis bijis stiprināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Izraēlu, veicinot Latvijas uzņēmumu eksportspēju, investīciju piesaisti un tehnoloģiju pārnesi. “Vizīte bija īpaša arī diplomātiskā nozīmē – tā bija pirmā ārvalstu ekonomikas ministra vizīte Izraēlā ar uzņēmēju delegāciju kopš 2023. gada notikumiem reģionā. Latvijas klātbūtne Izraēlā šajā laikā tika uztverta kā būtisks uzticības apliecinājums un signāls par Latvijas interesi padziļināt ekonomisko dialogu,” norāda EM Sabiedrisko attiecību nodaļas Stratēģiskās komunikācijas eksperte Elīna Šakirova. Viņa apgalvo, ka vizīte radījusi konkrētus, mērāmus ieguvumus un ilgtermiņa attīstības potenciālu Latvijas ekonomikai. Parakstīti vairāki nozīmīgi sadarbības memorandi, uzsāktas sarunas par investīciju projektiem enerģētikas, aviācijas, tehnoloģiju un aizsardzības jomās, kā arī sasniegti pirmie praktiskie rezultāti – investīciju lēmumi un jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas tirgū. Ar pilnu EM komentāru var iepazīties šeit. Ministrija gan neprecizēja konkrētus, mērāmus ieguvumus, tomēr, piemēram, Latvijas eksports uz Izraēlu pēdējo divu gadu laikā ir samazinājies par 35% un šobrīd nesasniedz pat Japānas līmeni. Tiesa, šī gada 1. ceturksnī Izraēlas tiešās investīcijas Latvijā, ir pieaugušas par 20 miljoniem eiro.

    Iekšlietu ministrija komandējumiem iztērējusi apmēram tikpat (32 tūkstošus eiro), cik KEM un EM, un ārpus Latvijas ir pavadītas 105 cilvēkdienas. Neviens no komandējiem nav bijis ārpus ES, bet pats ministrs ir bijis vien divos izbraukumos. Nākamā tēriņu ziņā ir bijusi Labklājības ministrija (LM), kura arī ir iztērējusi 30 tūkstošus eiro par kopumā 40 komandējumiem, vienlaikus LM ir sūtījusi vadošo ekspertu uz Ņujorku, ASV, lai piedalītos ANO Sieviešu statusa komisijas ikgadējā sesijā – un tas ir bijis dārgākais ministrijas komandējums. LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva norāda, ka dalība šajā pasākumā ir bijusi īpaši nozīmīga, lai Latvija tiktu ievēlēta ANO Drošības padomē. “Parasti Latvija šajā sesijā tiek pārstāvēta ministra līmenī. Šogad tā bija tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Ņemot vērā to, ka dzimumu līdztiesības jautājumu koordinācija ir Labklājības ministrijas pārziņā, tad vadošais eksperts šajā jomā nodrošināja saturisku atbalstu tieslietu ministres dalībai sesijā, kā arī citos paralēlajos pasākumos un bilateriālajās tikšanās visa komandējuma laikā. Latvijas delegācijas sesijā dalības koordinācija notiek ciešā sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas pārstāvniecību ANO,” norāda ministrijā. Interesanti gan, ka uz šādu pasākumu brauc ministre, kurai jāved līdzi citas ministrijas “saturiskais atbalsts”.

  • Galvaspilsētas domes uzturēšana rīdziniekiem kļūst dārgāka

    Galvaspilsētas domes uzturēšana rīdziniekiem kļūst dārgāka

    Par spīti iedzīvotāju neapmierinātībai (iespējams, mākslīgi radītai) par birokrātijas paplašināšanu Rīgas domē, galvaspilsētas pašvaldība koalīcijas stabilitātes vārdā šodien lēma, ka Rīgas mēram jau atkal būs trīs vietnieki jeb vicemēri. Trešā vicemēra amats nodokļus maksājošajiem rīdziniekiem izmaksās 167,22 tūkstošus eiro gadā.

    Pirms Domes sēdes pašvaldība par trešā vicemēra amata atjaunošanu uzrunāja pilsētas iedzīvotājus un aicināja tos paust savu viedokli pašvaldības interneta vietnē. Divas nedēļas ilgušajā aptaujā, neraugoties uz to, ka par tādas eksistenci plaši pieejamas informācijas nebija, piedalījās 496 cilvēki. Atskaitot 21 svešvalodā rakstītu vai aizskarošu ierakstu, par šī amata ieviešanu nobalsoja tikai viens aptaujas dalībnieks. Atlikušie 474 ieceri neatbalstīja. Savukārt uz opozīcijas jautājumiem, kāpēc tiek ignorēts sabiedrības viedoklis, pašvaldības izpildvaras pārstāvji atrunājās, ka tas ir politisks lēmums.

    Iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma vicemērs un mērs Vilnis Ķirsis (JV), kas šodien tika ievēlēts vienā no trim vicemēra amatiem un turpmāk rūpēsies par izglītību, kultūru un ģimenes lietām  Inc. skaidroja, ka vicemēra amati rada priekšnoteikumus, lai pilsēta vieglāk varētu vienoties ar valdību un ārvalstu partneriem. “Vicemēriem ir jāiet uz ministrijām, jācīnās par dažādiem jautājumiem, jābrauc komandējumos, kur jāpārstāv pilsēta, bet neviens ne ārpus valsts ne šeit nesapratīs, ja pilsētu pārstāvēs, piemēram, komitejas vadītājs. Tie uzpleči ir vajadzīgi,” saka V. Ķirsis.

    Cits – iespējamais – iemesls, kāpēc netika ņemti vērā rīdzinieku iebildumi ir tas, ka aptaujas veikšanas tehniskais izpildījums ļāva savu viedokli paust ne tikai rīdziniekiem, bet visiem, kam paveicies uzdurties šai aptaujai internetā. Šo nepilnību izmantoja domes opozīcijas pārstāvji, šādi, iespējams, apzināti radot nepatiesu priekšstatu par rīdzinieku noskaņojumu. To atzina vismaz viens opozīcijas deputāts. Vjačeslavs Stepaņenko, kurš pats domes sēdē atzina, ka palīdzējis “Tomam Krūzam” “pareizā valodā” ierakstīt savu viedokli. Aptaujā bija piedalījusies arī “Lēdija Gaga”.

    Domes izpildvaras pārstāvji nenoliedza, ka nepilnības ir bijušas un atklāja, ka jau uzsākts process, lai turpmāk Rīgas domes aptauju dalībnieki tiktu identificēti.

    Koalīcijas apņēmīgo virzīšanos un trešā vicemēra amata atjaunošanu asi kritizēja “Suverēnā vara”, Apvienība Jaunlatvieši pārstāvji, kuri koalīciju vainoja mantrausībā un birokrātijas uzpūšanā. Asumus nedaudz nolīdzināt mēģināja “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers, kurš atgādināja, ka “tas ir tikai normāli, ka pozīcija nāk ar saviem priekšlikumiem, kā nākamajos četros gados organizēt pašvaldības darbu”. Viņš gan arī piedāvāja nodokļu maksātājiem tīkamāku variantu: vicemēriem ir vienlaikus arī komiteju vadītāji un nesaņem vicemēra algu, taču arī šo ideju koalīcija noraidīja.

    Trīs vicemēra amatus Rīgas dome ieviesa pēc ārkārtas vēlēšanām, kad gāžot no amata Nilu Ušakovu (“Saskaņa”) varu galvaspilsētā pārņēma Mārtiņa Staķa (tolaik “Latvijas attīstībai”/”Par!”) vadītā koalīcija. Tai izjūkot un par mēru kļūstot V. Ķirsim, atstāja vien divus vicemērus.

    Nepieciešamību atjaunot trešo vicemēra amatu daudzi skaidro ar vēlmi nodrošināt četru vēlēšanu sarakstu – “Jaunā Vienotība”, “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, “Apvienotais Saraksts” – Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība, Liepājas partija” un Progresīvie – veidoto koalīciju. Proti, “Apvienotajam Sarakstam”, kurš domē ieguva vien četrus no 60 mandātiem, vicemēra un citi amati tika iedoti, lai iecementētu koalīcijas stabilitāti. Līdz ar “Apvienotā saraksta” piesaistīšanu koalīcija pašvaldībā ieguva vairākumu – 34 balsis. Koalīcijas politiķi šo vienošanos skaidro šādi – “lai neviens nejustos, kā mazākais brālis”.

  • Neiespējamais audits – VDAA ir izsludinājusi iepirkumu, lai veiktu auditu IT platformām, ar kurām nodrošinātas 2025.gada pašvaldību vēlēšanas

    Neiespējamais audits – VDAA ir izsludinājusi iepirkumu, lai veiktu auditu IT platformām, ar kurām nodrošinātas 2025.gada pašvaldību vēlēšanas

    Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) 26.jūnijā ir izsludinājusi iepirkumu, lai veiktu auditu IT platformām, ar kurām nodrošinātas 2025.gada pašvaldību vēlēšanas. Interesanti, ka aģentūra acīmredzot cer, ka šādu auditu kāds veiks vienā darba dienā.

    Iepirkuma nolikums liecina, ka līguma izpildes termiņš teorētiski ir 15 dienas, taču, ņemot vērā kopējo darba uzdevumu un pretendentiem izvirzītās prasības, kā arī paredzamo cenu, secināms, ka VDAA vispār nesaprot, kur atrodas un ko prasa.

    Tā nolikumā teikts, ka pretendentam uzdevuma izpildei jāpiedāvā vismaz šādas kvalifikācijas speciālistus: informācijas sistēmu auditors ar spēkā esošu CISA (Certified Information Systems Auditor) vai līdzvērtīgu sertifikātu; informācijas sistēmu arhitekts ar TOGAF vai līdzvērtīgu sertifikātu; sistēmanalītiķis ar CPRE vai līdzvērtīgu sertifikātu; testēšanas vadītājs vai testu analītiķis ar ISTQB Advanced Level vai līdzvērtīgu sertifikātu; Linux sistēmu administrators un PostgreSQL administrators ar vismaz 5 gadu darba pieredzi, kas iegūta pēdējo 10 gadu laikā.

    Vienlaikus pie prasībām noteikts, ka pretendentam iepriekšējo trīs gadu laikā ir pieredze vismaz vienas modulāras informācijas sistēmas, kuras izstrādes līgumcena nav mazāka par 500 000 euro izstrādē vai auditēšanā. Kā likums, tie, kas šādas sistēmas izstrādā, neveic auditus un otrādi. Taču jebkurā gadījumā katra šāda speciālista cena IT tirgū ir sākot no 150 eiro līdz dažviet 500 eiro stundā. Vienkāršākai skaitīšanai, izmantosim 250 eiro stundas likmi, kas ir arī drīzāk zemāka, nekā realitātē. Ja speciālisti maksā dārgāk, tad situācija ir vēl sliktāka.

    Tātad, ja auditam atvēlētā naudas summa ir 10 000 eiro, tad, dalot uz pieciem speciālistiem, sanāk pa 2000 eiro uz vienu speciālistu. To savukārt dalot uz 250 eiro stundā, sanāk astoņas stundas jeb viena darba diena. Attiecīgi, VDAA cer, ka pieci speciālisti šajā laikā būs spējīgi iepazīties ar visu informāciju, astoņiem moduļiem (tostarp vēlēšanu platformas vēlēšanu informācijas sistēma, elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēma, pārvaldības portāls u.c.), izpētīt dokumentus, tādus kā tehniskie uzdevumi, testēšanas scenāriji, testēšanas rezultātu protokoli, paši notestēt sistēmu un vēl to visu rakstveidā apkopot. Vai tas ir iespējams? Nē, nav.

    Papildus tam, pie prasībām pretendentiem ir noteikts, ka pretendents piekrīt, ka tā personāls, kas tiks iesaistīts līguma izpildē, tiks pārbaudīts atbilstoši MK noteikumiem drošības ziņā, vienkāršāk sakot, šos cilvēkus pārbaudīs Latvijas drošības dienesti. Parasti šādas pārbaudes ilgst vismaz pusgadu un ātrāk iespējamas tikai ar kādu īpaši augstu amatpersonu uzdevumu. Tas savukārt nozīmē, ka visticamāk izsludinātajā iepirkumā varētu piedalīties tikai tie uzņēmumi, kuriem šādas pārbaudes ir veiktas jau iepriekš. Taču pretendentu pieteikšanās termiņš 26.jūnijā izsludinātam iepirkumam ir 1.jūlijs un ņemot vērā, ka pa vidu vēl ir brīvdienas, tad pieteikšanās termiņš visam vēlēšanu sistēmas auditam ir trīs darba dienas.

    Ņemot vērā visus šos apstākļus un šāda audita neiespējamību, atliek vien secināt, ka šāds audits varētu būt jau gatavs, un tikai jāatrod, uz kuru uzņēmumu to varēs “uzkarināt”. Starp citu, varbūt to vajadzētu “uzkarināt” uz tiem VDAA darbiniekiem, kuri savulaik pieņemti darbā speciāli, lai uzraudzītu visu vēlēšanu sistēmu izstrādes procesu un viņu atalgojumam, kā liecina MK dokumenti, tika pārdalīti 356 tūkstoši eiro? Būtu arī, no kā paprasīt atbildību.

  • Lielākā daļa jūsu mārketinga izdevumu tiek tērēti velti

    Lielākā daļa jūsu mārketinga izdevumu tiek tērēti velti

    Šeit atradīsiet divus vienkāršus veidus, kā to labot, neiztukšojot jūsu bankas kontu.

    ! Raksta oriģināls ir pieejams inc.com. Raksts ir tulkots ar mākslīgā intelekta palīdzību, taču to ir rediģējis redaktors.

    Manā dzīvē ir bijis daudz suņu – es patiešām tos mīlu – un, ja ir kaut kas, ar ko es esmu pazīstama, tas ir vāveru prāts. Katra reize, kad mans suns Torija ierauga vāveri vai citu mazo radību, kas skrien garām, viņa apstājas un pievērš tai visu savu uzmanību. Bet viņas uzmanība ilgst tikai daļu sekundes. Pāris mirkļu laikā viņa atrod kaut ko citu, ko vajadzētu vajāt vai kam pievērst savu uzmanību.

    Līdzīgi daudzas mūsdienu mārketinga taktikas līdzinās vāverei – tās var piesaistīt skatienus uz dažām mirkļiem, bet tām trūkst ilgstošas ietekmes.

    Arī ieguldījumi ir lielāki, jo digitālās reklāmas izmaksas turpina pieaugt. Google 2024. gada izmaksas par klikšķi (CPC) palielinājās par 13% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un CPC mazumtirgotājiem ir pieaudzis par 40-50% pēdējo 5 gadu laikā! Turklāt Meta ziņoja, ka vidējā cena par reklāmu 2024. gadā pieauga par 10%.

    Katrs dolārs, ko jūs tērējat savam mārketingam, ir rūpīgi jāpārdomā. Tas var nozīmēt jaunu triku apguvi, lai kļūtu labākiem, mudinot potenciālos klientus pāriet no īslaicīgas intereses uz darījuma noslēgšanu.

    Manas paaudzes uzņēmēju vidū jaunas taktikas var būt komplicētas un mulsinošas. Nebaidieties pētīt, skatīties video vai pat lūgt MI, lai to izskaidro. Es pats bieži to daru! Jūs esat šeit, lai mācītos, tāpēc esat uz pareizā ceļa.

    Tātad – manā arsenālā ir dažas mārketinga stratēģijas, kas palīdzēja man uzsākt uzņēmējdarbību no nulles līdz vairāk nekā 100 miljoniem dolāru un palīdzēs arī jums noslēgt vairāk potenciālo klientu bez lielām papildu pūlēm vai izmaksām.

    Koncentrējaties uz savas interneta vietnes konversijas līmeni

    Konversijas likme ir to cilvēku skaits, kas apmeklē jūsu vietni un aizpilda jūsu veidlapu vai veic zvanu t.i., pārvēršas par potenciālo klientu. Pasaules vidējā tīmekļa konversijas likme ir aptuveni 3,68 procenti – tikai četri no katriem 100 tīmekļa apmeklētājiem kļūs par potenciālajiem klientiem. Tā potenciāli ir 96 procentu jūsu mārketinga izdevumu izšķ]ērdēšana. Protams, tas ļoti atšķiras atkarībā no jūsu nozares, pieredzes un citiem faktoriem, bet turpināsim ar šo. Ja jūs noslēgsit darījumu ar pusi no šiem potenciālajiem klientiem, tas būs divi klienti no katriem 100 potenciālajiem klientiem. Bet, ja jūs palielināsiet savu konversiju par 50 procentiem, jūs noslēgsiet darījumu ar sešiem cilvēkiem, nevis četriem, un iegūsiet  trīs klientus no katriem 100 potenciālajiem klientiem, nevis divus. Jūs jau tērējat naudu šiem potenciālajiem klientiem. Tādēļ izmantojiet tos, lai maksimāli izmantotu šos izdevumus!

    Kā apčubināt potenciālos klientus bez tēriņiem

    Viens no bezmaksas veidiem, kā veicināt interesi, ir tīmekļa vietnes pop-up loga pievienošana, piedāvājot kaut ko vilinošu (piemēram, atlaidi vai bezmaksas dāvanu) apmaiņā pret kontaktinformāciju. Saglabājiet aizpildāmās formas īsas. Pētījumi rāda, ka tās vislabāk darbojas, ja pieprasāt tikai vārdu un e-pasta adresi. Telefona numura jautāšana var samazināt konversiju par 47 procentiem. Vai arī katrā tīmekļa lapā iekļaujiet veidlapu, piedāvājot cilvēkiem iespēju izmantot piedāvājumu (citiem vārdiem sakot, konvertēt). Ierosinu izmēģināt dažādus piedāvājumus un dizainus, lai atrastu, kurš konvertē vislabāk. Mans uzņēmums, PostcardMania, nesen uzlaboja mūsu pop-up konversijas līmeni par 269 procentiem, testējot bezmaksas dāvanu (1,000 bezmaksas pastkartes) pret atlaidi ($50 atlaide). Kad jums ir viņu e-pasts vai telefona numurs, turpiniet sekot šim potenciālajam klientam! E-pasta sūtījumi, e-ziņojumi un pat SMS tekstziņas šim mērķim darbojas labi.

    Rūpējaties par potenciālo klientu arī ārpus interneta

    Jūs varat sekot līdzi arī nekonvertētajiem vietņu apmeklētājiem ārpus interneta. To sauc par tiešā pasta atkārtotu mērķēšanu. Ar šo metodi – ja atradīsiet adresi – automātiski nosūtiet anonīmiem vietņu apmeklētājiem pastkarti 24–48 stundu laikā. To veic, saskaņojot apmeklētāja digitālo IP adresi ar fizisko adresi, tādējādi jūs varat mērķēt uz kādu ārpus interneta, pamatojoties uz viņu uzvedību tiešsaistē. Tas darbojas līdzīgi kā tiešsaistes reklāmu atkārtota mērķēšana – ar sīkfailu vai pikseļu, kas pievienots jūsu vietnei, lai izsekotu trafiku, palīdzību -, bet pievieno tradicionālā, ofline mārketinga leģitimitāti. Jūsu ziņojuma pārvietošana ārpus interneta rada dziļāku, ilgstošāku iespaidu saņēmējiem. Ne tikai pētījumi rāda, ka cilvēku atmiņas uz tiešā pasta reklāmām ir par 70 procentiem augstākas nekā digitālajām reklāmām, bet pasta sūtījumi arī palielina uzticību. Vēl viens pētījums atklāja, ka no 1,200 patērētājiem 76 procenti apgalvoja, ka uzticas tiešajam pastam, kamēr tikai 43 procenti uzticējās reklāmām sociālajos medijos.

    Uzrunājiet potenciālos klientus tieši no savas CRM sistēmas

    Klientu attiecību pārvaldības (CRM) rīks ir būtisks uzņēmumiem, kas vēlas augt, jo labākās attiecības — dzīvesbiedrs, draugs vai mājdzīvnieks — ir balstītas uz labu saziņu. Aptaujā, vairāk nekā puse mūsu klientu (galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi) norādīja, ka viņi neizmanto CRM. Tas ir pārāk augsts skaitlis! CRM var palīdzēt saglabāt jūsu uzņēmuma komunikāciju sakārtotu un (kas ir vēl svarīgāk) sniegt jums pārskatu par katru potenciālo pircēju, kamēr tas virzās cauri pirkšanas procesam. Kad jums ir šis pārskats, izmantojiet savu CRM, lai vadītu savu turpmāko komunikāciju ar klientu, lai ātrāk virzītu vairāk potenciālo pircēju cauri šim pirkšanas procesam. Vienā pētījumā tika secināts, ka CRM var palielināt konversiju par 300 procentiem. Jūsu CRM balstītās turpmākās darbības ar klientu būs atkarīgas no jūsu platformas, taču šeit ir daži piemēri, kas ir plaši pieejami lielākajā daļā CRM:

    • Automatizēt e-pastus, lai sekotu līdzi jauniem potenciālajiem klientiem noteiktos intervālos, piemēram, pirmajā nedēļā katru dienu
    • Atgādinājumi piezvanīt konkrētiem kontaktiem, balstoties uz jūsu pēdējo sarunu
    • Automātiska sekojoša pastkartes sūtīšana 24-48 stundas pēc piedāvājuma piegādes

    Mana iecienītā metode, kā tieši sekot potenciālajam klientam ar CRM palīdzību ir šāda: pieņemsim, ka konsultants zvana, lai sazinātos ar potenciālo klientu, bet viņi tiek novirzīti uz balss pastu. Viņi var atzīmēt CRM, ka mēģināja piezvanīt, pēc tam noklikšķināt uz pogas, lai nosūtītu pastkarti. Viņi ieraksta personīgu ziņu, pamatojoties uz iepriekšējo sarunu, un pēc tam noklikšķina uz sūtīt. Dažas dienas vēlāk pie klienta nonāk ļoti personalizēta pastkarte, kurā teikts kaut kas līdzīgs šim – “Sveiki <Vārds>, tikai mēģinu sazināties ar jums par <to, par ko mēs pēdējoreiz runājām>. Zvaniet vai sūtiet e-pastu, kad jums būs ērti.” Lai izmantotu šīs taktikas, jums būs nepieciešams integrēt savu CRM ar e-pasta platformu un tiešā pasta automatizācijas platformu. Pārbaudiet sava CRM integrācijas tirgu, lai atrastu sev piemērotākās iespējas.

    Izvēloties pareizo pasta automatizācijas platformu, izvēlieties tādu, kas nepiesaista papildu maksas par tehnoloģijām vai apmācību. Fiziskā pasta loģistika ir pietiekami dārga, tāpēc meklējiet integrāciju, kurā jūs maksājat tikai par piegādāto pastu – bez dārgām tehnoloģiju maksām klāt. Cilvēku intereses noturēšana ir sarežģīta, bet ne neiespējama. Izveidojot pareizo potenciālo klientu piesaisti savā vietnē un pievienojot CRM bāzes sekošanu savam mārketinga komplektam, palielināsiet savas izredzes ne tikai likt kucēnam paskatīties uz vāveri, bet arī to vajāt un noķert.

  • SAB 14.Saeimas vēlēšanās Latvija.lv izmantošanu atzina par nedrošu

    SAB 14.Saeimas vēlēšanās Latvija.lv izmantošanu atzina par nedrošu

    Jau pagājušajās Saeimas vēlēšanās Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atzina par nedrošu Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) izveidoto portālu Latvija.lv, un lūdza to neizmantot vēlēšanās, liecina Inc. rīcībā esošā informācija.

    Savā ierobežotas pieejamības (IP) dokumentā SAB lūdza vēlēšanu procesu organizatorus steidzami izvērtēt tehniskās iespējas neizmantot portāla http://www.latvija.lv vienotās autentifikācijas mehānismu Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un Vēlēšanu vadības sistēmās. Tā vietā SAB rekomendēja izmantot otru paredzēto autentifikācijas mehānismu.

    Otrs autentifikācijas mehānisms tolaik bija uzņēmuma “SOAAR” izstrādāts, taču sākotnēji SAB lūdza šo metodi neizmantot. Vēlēšanu norises gaitā – iepriekšējās balsošanas dienās – drošības speciālisti vairākkārt mainīja viedokli, prasot te noņemt iespēju latvija.lv izmantošanu, te pielikt atpakaļ, lai neizskatītos aizdomīgi, bet visu laiku būt gatavībā atkal šo iespēju atslēgt tiklīdz konstatētie apdraudējumi sāktu radīt ietekmi uz vēlēšanu sistēmām. Kā SAB un CERT.lv neoficiāli skaidroja, tad cēlonis minētajam bija haoss un neatbilstības VDAA portāla latvija.lv uzturēšanā.

    Minētais izgriezums no IP dokumenta klejoja pa sarakstēm Signal un WhatsApp lietotnēs, kuras drošībnieki, CVK pārstāvji, CERT.lv un vēlēšanu nodrošinātāji SOAAR izmantoja savstarpējai saziņai gan gatavojoties vēlēšanām, gan to laikā.

    14. Saeimas vēlēsanas notika 2022.gada 1.oktobrī, taču iepriekšējā balsošana jeb balss nodošana glabāšanā bija iespējama jau no 26.septembra 66 vēlēšanu iecirkņos. Iepriekšējā balsošanā savu izvēli toreiz izdarīja 4,11% balstiesīgo iedzīvotāju, taču SAB informācija par to, ka latvija.lv nevajadzētu izmantot vēlēšanu informācijas sistēmās, parādījās pēkšņi nedēļas vidū, 29.septembrī.

    Autentificēšanos vēlēšanās izmanto visu vēlēšanu iecirkņu darbinieki, kuri tālāk savos vai īrētos telefonos ieskanē visu vēlētāju dokumentus, pārbaudot, vai vēlētājs ir tiesīgs balsot, vai viņš jau nav nobalsojis un iegūst līdzīgu informāciju, noskanējot vēlētāju personu apliecinošos dokumentus. Tādējādi gadījumā, ja autentifikācijas metode nav droša, pastāv risks vēlētāju personu datu noplūšanai trešām pusēm kā arī balsošanas faktu ietekmēšanai.

    Satversmes aizsardzības birojs, atbildot uz jautājumiem, lūdza izmantot komentāru to nepapildinot un nepārfrāzējot: “Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nekomentē saziņu starp SAB un citām iestādēm, kas satur klasificētu informāciju un, atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai, nav publiskojama. SAB norāda, ka viena no biroja kompetencēm ir regulāri sniegt informāciju par iespējamiem drošības riskiem valsts augstākajām amatpersonām un atbildīgajām iestādēm, kas tālāk lemj par atbilstošāko rīcību drošības apdraudējuma novēršanai. Atbildot uz jautājumu par Latvija.lv, SAB norāda, ka Valsts digitālās attīstības aģentūra, kā valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.lv uzturētāja, ir kiberdrošības regulējuma subjekts, un tai ir pienākums nodrošināt platformas atbilstību kiberdrošības prasībām. SAB rīcībā šobrīd nav informācijas, kas liecinātu par Latvija.lv ievainojamības riskiem.”