Lai elitāro, privāto aviāciju spētu piedāvāt plašākai publikai, JSX līdzdibinātājam un vadītājam Aleksam Vilkoksam jāspēj būt vienu soli priekšā federālajiem regulējumiem.
It kā tas būtu viņa tēlotā īgnā varoņa no seriāla Curb Your Enthusiasm neveikls joks, rakstnieks un aktieris Lerijs Deivids ieradies nepareizajā lidostā – Losandželosā, nevis Bērbankā.
“Uzgaidiet mirklīti!” saka aviokompānijas JSX līdzdibinātājs un vadītājs Alekss Vilkokss. Mēs sēžam uzņēmuma Dalasas centrālā ofisa konferenču zālē. No tās paveras skats uz milzīgu angāru, kurā atrodas vairākas Embraer reaktīvās lidmašīnas. Viņš piezvana uz Bērbankas lidostu. “Hei, Aria, tu esi uz vietas?” viņš jautā, un telefonā dzirdama apstiprinoša atbilde. “Izrādās, Lerijs Deivids ir sajaucis lidostas, vai tu varētu pieturēt lidmašīnu līdz 8:05 vai 8:10? Bet ne ilgāk kā līdz 8:10.” Beidzot sarunu, Vilkokss smaida un viņa sejā vērojama viegla neapmierinātība, kas liecina, ka viņš savā biznesā ne vienu reizi vien saskāries ar īpašu uzmanību prasošiem klientiem.
Šis brīdis gandrīz perfekti raksturo JSX – 2015. gadā Kalifornijā dibināto publisko čarteraviokompāniju, kas regulējuma ziņā nav klasificējama ne kā komerciāla aviosabiedrība, ne privāto lidmašīnu serviss.
JSX pēdējos gados pakāpeniski pievienojis maršrutus un ieguvis uzticīgus klientus un atzinības. Lai arī uzņēmuma vārds nav plaši pazīstams, tas ir žurnālā Travel+ Leisure atzīts par populārāko vietējo aviokompāniju. Lielākoties tas bijis iespējams tāpēc, ka uzņēmums sniedz luksusa servisu atgādinošu pakalpojumu par cenu, kas ir krietni zemāka. Tiesa, šis pakalpojums joprojām ir vairākkārt dārgāks par tradicionālās komerciālās aviosabiedrības piedāvātajām cenām ekonomiskajām sēdvietām. JSX nodarbina apmēram tūkstots cilvēku, un 2024. gadā veica apmēram 36 tūkstošus lidojumu. Lai arī uzņēmums nesniedz datus par ieņēmumiem, aplēses liecina, ka tie noteikti sasniedz deviņu ciparu skaitli.
JSX savu darbību paplašina brīdī, kad gaisa ceļojumi ar visiem kavējumiem un augstajām izmaksām, kā arī stingrajiem drošības noteikumiem ir piesātināti ar potenciālu tādiem pašiem sociāli neveikliem brīžiem, kas seriālu Curb Your Enthusiasm pie dzīvības uzturēja 12 sezonas. (Vienā no sērijām Deivids ir spiests lidot ekonomiskajā klasē, jo ir nokavējis savu lidojumu, viņš patvaļīgi ieņem citu sēdvietu, un tāpēc nākas uzklausīt nīgras piezīmes par savu uzvedību no kaimiņiem.)
JSX lietas dara atšķirīgi. Pirmkārt, nav personāla, kas organizē pasažieru plūsmu un nav drošības pārbaužu rindas. Pārbaužu vispār nav. Vietējo lidojumu klienti ierodas 20 minūtes pirms izlidošanas laika, ieņem plašas sēdvietas, kurās pilnībā pietiek vietas elkoņiem, pasūta dzērienus no rūpīgi izstrādāta kokteiļu saraksta un vienlaikus izmanto ātru un stabilu Starlink Wi-Fi. Lidmašīnā nav visu nemīlētās vidējās sēdvietas.
Arī maršruti ir atšķirīgi. JSX galvenokārt izlido no fiksētās bāzes operatoriem (aviācijas slengā tā apzīmē vispārējās aviācijas zonas lidostā, kurās atrodas korporatīvās lidmašīnas un pilotu skolas). Uzņēmums parasti izvairās no lielajām lidostām, piemēram, JFK un Denver International, un izvēlas mazākas lidostas, piemēram, Ņujorkas Vestčesteras apgabalu un Kolorādo Rocky Mountain Metropolitan. Nav brīnums, ka Deivids nejauši devās uz nepareizo lidostu. Tā vietā, lai lidotu no viena krasta līdz otram, JSX maršruti parasti ir īsi un mērķtiecīgi (piemēram, Bērbanka–Lasvegasa).
Kamēr JSX nosaukums cēlies no radniecīga uzņēmuma JetSuiteX, tagad zīmola centrā ir frāze “priekpilna un vienkārša pieredze” (joyfully simple Xperience). Vilkokss saka, ka tieši šāda pieredze ļoti trūkst daudzu aviokompāniju piedāvātajos pakalpojumos.
“Tā doma, ka mums ir jābūvē tik milzīga ēka starp jūsu auto un lidmašīnu,” viņš saka un piebilst: “Kāpēc mēs padarām lidostas tik sarežģītas?” Pats būdams pilots, viņš runā ar vieglām dusmām. “Kaut kādā veidā vidējais ātrums ceļošanai pa gaisu katru desmitgadi kļuvis arvien mazāks. Viss kļūst lēnāks, viss kļūst sarežģītāks, un tas ir pretēji tam, kādai vajadzēja būt nākotnei. Tieši to mēs cenšamies labot.”
Protams, nevar noliegt, ka visu šo stingro noteikumu dēļ komerciālie lidojumi līdz helikoptera katastrofai Vašingtonā bija drošākie pēdējo desmit gadu laikā. 2023. gadā no 1,26 miljoniem lidojumu bija tikai viens nopietns starpgadījums. Tomēr Vilkokss apgalvo, ka daži drošības pasākumi zaudējuši jēgu. “Nevienam, ja neskaita to ļaundari, kas nevar atļauties garākas trepes, īsti nerūp, vai drošības žogs ir divarpus vai trīs metrus augsts,” saka Vilkokss.
Strādājot ar JSX, Vilkokss nozari regulējošajā normatīvajā bāzē ir atradis veidu, kā dažus mazāk regulētās privātās aviācijas pieredzes aspektus piedāvāt plašākai publikai. Šajā kontekstā viņš sevi uzskata par populistu, kas cīnās ne tikai ar valdību, bet arī ar tādiem industrijas vecajiem smagsvariem kā American and Southwest Airlines.
Viņš pavicina labi nolasītu ikonisko Kleitona Kristensena grāmatu The Innovator’s Dilemma. “Mans secinājums ir šāds – sasniedzot noteikti izaugsmes līmeni, tu kļūsti par tiem cilvēkiem, kuriem esi sagādājis neērtības,” saka Vilkokss un, paplašinot domu, citē frāzi no Betmena filmas The Dark Knight – “Ja tu nenomirsti kā varonis, tu dzīvo pietiekami ilgi, lai kļūtu par ļaundari”. Reti kurš nepiekristu viņam tajā, ka komerciālie lidojumi ir kļuvuši pārlieku sarežģīti. Pavisam cits jautājums – vai viņa risinājums ir taisnīgs vai ciniski oportūnistisks.
“Izskatās, ka JSX, izveidojot Transporta drošības administrācijas un Federālās Aviācijas administrācijas iepriekš neparedzētu biznesa plānu, ļauni izmanto valdības noteiktās drošības procedūras,” viedokļrakstā žurnālā Travel Weekly pauda bijušais transporta drošības administrācijas vadītājs Džons Pistols.
JetBlue dibinātājs Deivids Nīlemans, kas ir JSX investors un viens no cienījamākajiem inovatoriem aviopārvadājumu industrijā, šo kritiku dēvē par “ārkārtīgi tracinošu”. Viņš apbrīno Vilkoksa prasmes. “Ja iedomājamies visas aviosabiedrības, kas cieš zaudējumus, un visas tās, kas bankrotē, tas patiešām ir apbrīnas vērts, ka viņa kompānija ne tikai izdzīvo, bet arī zeļ un plaukst.”
Dalasa, Vilkokss saņem īsziņu – Lerijs Deivids ir paspējis uz savu reisu. Šobrīd viss ir kārtībā. Taču JSX – apņēmīgs jaunpienācējs tradicionāli nestabilajā nozarē, kura biznesa modelis balstās uz ļoti konkrētu reglamentējošo parametru izpildi – var piedzīvot daudz nemierīgākus laikus.
Ja pietiekami daudz laika pavadīsiet lidostās un aviokompānijās, jūs pamanīsiet, ka cilvēki šajā industrijā parasti nenonāk nejauši. Aviācija piesaista entuziastus un sapņotājus. “Ir ļoti augsta neveiksmes varbūtība, ja jūs esat tikai algots vadītājs, šī nav jums domāta industrija,” saka Vilkokss.
Tēva, amerikāņa, un mātes, šveicietes, ģimenē Ņujorkā augušais Vilkokss regulāri lidoja pie saviem vecvecākiem Eiropā. “Krāsas, kuras mēs izvēlējāmies JSX, ne pārāk atšķiras no Swiss Air krāsām,” norāda Vilkokss. Pilota licenci viņš ieguva 17 gadu vecumā un, kamēr Vermontas Universitātē studēja angļu valodu un politikas zinātnes, Vilkokss Bērlingtonas lidostā lidmašīnām pildīja degvielu. 90. gadu sākumā, neapmaksātas prakses laikā Southwes Airlines viņš satika šī uzņēmuma leģendāro līdzdibinātāju Herbu Kelleru. Vēlāk viņš Ričarda Brensona vadībā strādāja Virgin Atlantic, kur viņš iepazinās ar Nīlemanu, kurš 1998. gadā nodibināja JetBlue, un kā savu pirmo darbinieku noalgoja Vilkoksu. “Es guvu pieredzi no trīs cilvēkiem, kas faktiski izdarīja neiespējamo – nodibināja aviokompāniju,” saka Vilkokss.
Pēc tam, kad viņš palīdzēja izveidot Indijā bāzēto zemo izmaksu aviokompāniju Kingfisher, Vilkokss atgriezās ASV un sāka plānot jauna privātās aviācijas uzņēmuma izveidošanu Lasvegasā. Rezultātā viņš sāka vadīt kompāniju JetSuit, taču pandēmijas dēļ tirgus krasi saruka. Šī pieredze viņam pret privāto aviāciju, kuru viņš dēvē par “briesmīgi šausmīgu biznesu”, radīja neviltotu nepatiku. Viņš saka, ka industrija ir pārbagāta ar “spilgtiem piemēriem, kad uzņēmums sākumā ir daudzsološs, bet tad tam izbeidzas nauda”. Visvairāk viņu kaitināja neefektivitāte. “Gandrīz puse visu privāto lidmašīnu lidojumu ir tukši. Viņi kādu nogādā punktā A un tad, lai uzņemtu uz borta nākamo pasažieri, dodas uz punktu B.”
Bet viņa uzmanību pievērsa cits privātās aviācijas biznesa aspekts. Viņš vēroja, kā cilvēki maksāja tūkstošiem dolāru, lai lidojumā pavadītu 45 minūtes, kamēr Southwest par tādu pašu lidojumu prasīja 200 dolāru. Un viņš uzdeva sev jautājumu – kāpēc tas lidojums ir tādas naudas vērts. “Es negribu noaut savas kurpes, es negribu gaidīt uz 160 svešiem cilvēkiem, kamēr tie iekāpj un izkāpj no lidmašīnas, es nevēlos lidostā pavadīt pusotru stundu.”
Tā dzima uzņēmums JeiSuitX, kura mērķis bija radīt privātās aviācijas cienīgu pakalpojumu par cenām, kas tuvākas komerciālajiem pārvadājumiem. Uzņēmums darbību sāka 2016. gadā, un tam bija tikai divi maršruti – starp Konkordu Kalifornijā un Bērbenku un starp Bērbenku un Lasvegasu.
Tagad JSX ir 46 lidmašīnas, kas lido starp 25 galamērķiem. Veids, kā uzņēmums izvēlas galamērķus, ir ļoti vienkāršs. JSX cenšas sekot naudai. Piemēram, lidojumi starp Ņujorkas Vestčesteras apgabalu un Boka Reitonu Floridā. “Man ir pilnīgi vienalga, cik lielu tirgus daļu esmu ieņēmis. Viss, kas man rūp, ir – vai es spēju piepildīt savu lidmašīnu un nopelnīt,” saka Vilkokss.
Cita tirgus niša, kuru ieņēmis JSX, ir galamērķi, kurus neapkalpo citas aviosabiedrības. Piemēram, Taosa Ņūmeksikā, kuras Taos Ski Vally kūrortam piederošā aviokompānija pagājušajā gadā bankrotēja un atstāja pilsētu bez saiknes ar Denveru, Kolorado. Taosas lidostai nav sertifikāta, kas ļautu tai apkalpot noteiktas ietilpības lidmašīnas (piemēram, ar vismaz 31 sēdvietu pasažieriem, kuru lidojumi nav pakļauti noteiktam grafikam) un vienlaikus cita starpā noteiktu stingrus noteikumus perimetra žoga augstumam un spējām reaģēt uz ārkārtas gadījumiem. Pateicoties tieši šādām lidostām, JSX gūst savu peļņu. Taču ne vienmēr tas ir vienkārši. Pateicoties tam, ka šādās lidostās drošības standarti atšķiras (piemēram, nav drošības pārbaudes pirms iesēšanās), Taosas pasažieriem Denver International lidostā nav viegli pārsēsties savienojošajā reisā. Viņiem no Rocky Mountain Metropolitan 30 minūšu braucienam jāņem taksometrs. Pat ja JSX lidotu uz Denveru, pasažieri izkāptu speciālā teritorijā ārpus kontrolētā komerciālā termināla, un tiem, lai pārsēstos, būtu jāiziet drošības kontrole.
Vilkokss šādas mazās lidostas uzlūko kā nepamatoti novārtā atstātus resursus. “Par spīti tam, ka te ir vairāk nekā 5 tūkst. lidostu, lielākā daļa aviokompāniju konkurē 480 lidostās,” saka Vilkokss. Viņš norāda, ka lielākā daļa šo lidostu “nav pieejamas patērētājam un tas, mūsuprāt, paver mums iespēju”.

Lai izprastu to šauro lodziņu normatīvajos aktos, kas vispār ļauj JSX eksistēt, vajag kārtīgi sadzerties kafiju – savādāk būs grūti saprast visus noteikumus un profesionālo žargonu.
Pirmkārt, tradicionālā komerciālā aviācija ir pakļauta Federālās Aviācijas administrācijas kodeksa sadaļai, kas nosaka minimālo pilotam nepieciešamo pieredzi un pensionēšanos 65 gadu vecumā. Taču pavisam cita kodeksa daļa attiecas uz čarterlidojumiem ar maksimāli 30 sēdvietām, un tam ir citi noteikumi (mazāka pieredze, nav pensionēšanās vecuma). JSX ievēro šos noteikumus.
Lai ļautu klientiem rezervēt lidojumus, JSX izmanto vēl vienu regulējumu, kas aviokompāniju klasificē kā publisko čarterkompāniju. Šis regulējums “nozarē pilda patiešām svarīgu lomu”, skaidro Kalija Hāga, kas ir partnere advokātu birojā Jetlaw Vašingtonā, D.C. “Tas ļauj [čartera] operatoriem nodrošināt transportu mazām kopienām par pieņemamu cenu.” Šo operatoru vidū ir tādi uzņēmumi kā Tropic Ocean Airways, kas veic hidroplānu lidojumus Bahamu salās.
JSX šajā ziņā izpilda interesantas piruetes. Uzņēmuma mājaslapas beigās teksts sīkā drukā paskaidro, ka “lidojumus nodrošina … Delux Public Charter LLC (JSX Air tirdzniecības zīme)”. “Lidojumi ir publiskie čarteri, kurus kā čartera operators pārdod JetSuiteX Inc. un Delux Public Charter LLC kā tiešais gaisa pārvadātājs”, paskaidrojumu turpina sīkās drukas teksts. Būtībā JSX ir divi viena īpašnieka uzņēmumi: viens, kas pārdod biļetes, un otrs, kas veic lidojumus, kuri ir čarterēti no pārsvarā nezināmām lidostām bagātu pilsētu tuvumā.
Savas eksistences lielāko daļu JSX lielākoties darbojies, nepievēršot sev nevajadzīgu uzmanību. Tas mainījās 2023. gadā, kad Federālā Aviācijas pārvalde izsūtīja paziņojumu. “Pēdējo gadu laikā plānoto publisko čarterlidojumu skaits un to sarežģītā uzbūve ir pieaugusi. Ja tam nepievērsīsim uzmanību, šī straujā izaugsme radīs paaugstinātus drošības riskus,” vēstīja administrācija. (Trampa administrācija ir skaidri paudusi nodomu atcelt dažādus regulējumus biznesiem, tostarp aviācijai. Vai tas mainīs Federālās Aviācijas administrācijas skatījumu uz JSX, rādīs laiks.)
Vilkoksa uzņēmumam savu uzmanību pievērsusi arī ietekmīgā Aviosabiedrību pilotu asociācija un industrijas giganti American un Southwest. “Šāda likuma nepilnību izmantošana, kā rezultātā augstāki drošības standarti tiek nomainīti ar zemākiem, ir sabiedrības uzticības ļaunprātīga izmantošana,” paudusi asociācija.
Vilkokss pauž, ka American un Southwest vienkārši cenšas saglabāt savu tirgus daļu, un vienlaikus norāda, ka viņa uzņēmums šiem gigantiem nav drauds. “Šodien no Dalasas man ir 18 lidojumi. Viņiem katras 15 sekundes ir vairāk lidojumu nekā man, iespējams, nedēļas laikā,” saka Vilkokss. Un nemaz nemēģiniet sākt ar viņu runāt par pilotu kvalifikāciju. Apmēram trešdaļa JSX pilotu ir pensionējušies no Southwest un American, jo viņi saskaņā ar arodbiedrības noteikumiem vairs nevarēja turpināt darbu šajās kompānijās. “Mums ir pirmšķirīga medicīniskā pārbaude. Jo vecāks tu kļūsti, jo nopietnāka kļūst pārbaude – EKG, redzes testi, dzirdes testi, reakcijas testi. Tev ik pēc sešiem mēnešiem jāiztur atbilstības pārbaude.”
Ne visas aviolīnijas vēršas pret JSX, un fakts, ka JetBlue, United un Quatar Airways ir investējuši tajā, kalpo kā zināms kvalitātes apliecinājums. Uzņēmums kopējo piesaistīto investīciju apjomu neatklāj, taču zināms, ka investoru vidū ir arī tādi tradicionālie investori jaunuzņēmumos kā Zappos līdzdibinātājs Tonijs Sjī. JSX sadarbojas ar JetBlue – United MileagePlus programmas dalībnieki, izmantojot JSX pakalpojumus, pelna jūdzes, kuras vēlāk var atprečot. Vilkokss šo kompāniju iesaistīšanos viņa biznesā uzsver īpaši – kā apliecinājumu savai leģitimitātei un drošībai. Cits skaidrojums šai darbībai varētu būt fakts, ka viņa aviosabiedrības maršruti īsti nepārklājas ar šo kompāniju maršrutiem. “Ja runājam par klientiem, kas meklē tiešos reisus starp divām pilsētām, tās nesaskaras ar tāda paša veida apdraudējumu kā American vai Southwest,” saka bloga Cranky Flier nozares analītiķis Brets Snaiders.
Lai arī kā, iespēja, ka Federālā Aviācijas administrācija JSX varētu piespiest uzvesties kā tradicionālai komerciālai aviokompānijai, vienmēr ir pastāvējusi. Saskaņā ar administrācijas politiku tā par iespējamajām izmaiņām normatīvajos aktos komentārus nesniedz, taču tas ir maz ticams, ka tuvākajā laikā nozarē strauji mainīsies noteikumi. “Jaunu noteikumu izstrāde ir process, kas prasa daudz gadu,” saka Hāga. Savukārt Vilkokss saka, ka viņš apstrīdēs viņa uzņēmumu apdraudošus lēmumus. Turklāt nav izslēgts, ka Vilkokss kļūs tikai ietekmīgāks. Janvārī nozarē klejoja baumas, ka Tramps varētu iecelt Vilkoksu Federālās Aviācijas administrācijas vadītāja amatā.
Lai arī kā, JSX ir viena liela priekšrocība – uzņēmuma apmierinātie klienti. Kad Federālā Aviācijas administrācija savu ziņojumu atvēra komentāriem, JSX atbalstītāji pārpludināja administrācijas mājaslapu. Līdz šim ir reģistrēti vairāk nekā 70 tūkstoši komentāru. “Administrācijas pastāvēšanas laikā neviena cita lieta nav saņēmusi tik daudz komentāru. Un viņiem pilnīgi visi ir jāizlasa,” ar vāji slēptu apmierinājumu saka Vilkokss.
Pašam izmēģināt lidojumu ar JSX bija nedaudz sarežģītāk, kā biju iecerējis. Sākotnēji biju plānojis doties no deviņu minūšu brauciena attālumā esošās nelielās lidostas Moristaunā, Ņūdžersijā uz Boka Raitonu. Tas nozīmētu, ka es varētu pamest māju tikai pusstundu pirms pacelšanās. Taču izrādījās, ka šis maršruts nav pieejams skrejceļa remonta dēļ. Tādēļ es nolemju lidot no Hjūstonas uz Dalasu, kurā JSX darbojas kopš 2018. gada.
Kādā septembra dienā es ar United lidoju no Ņūarkas uz Hjūstonas Džordža Buša starpkontinentālo lidostu, tajā noķeru taksometru, lai 45 minūtes pavadītu ceļā uz mazāko William P. Hobby lidostu. Tur atsevišķā, ar lielu JSX plakātu rotātā ēkā ir vienkārša uzgaidāmā telpa ar dažām funkcionālām mēbelēm un kafijas automātu.
Kad es ierados, uzgaidāmā telpa bija tukša, ja neskaita dažus JSX darbiniekus. Tās ir sekas tam, ka JSX cenšas atdarināt privātās aviācijas noskaņas. “Mēs negribam, lai jūs ierastos ilgi pirms lidojuma. Lielākā daļa privātās aviācijas klientu nemaz neieiet uzgaidāmajā telpā, viņi vienkārši piebrauc pie lidmašīnas un dodas ceļā,” saka JSX komercdirektors Deivids Drabinskis.
Kad tuvojas mans izlidošanas laiks (14:00), sāk parādīties arī citi klienti. Kaut arī uzgaidāmajā telpā nav drošības pārbaužu, čartera lidmašīnas, kas sver vairāk par sešām tonnām, ir pakļautas drošības pasākumiem – jāpārbauda, vai kādam no pasažieriem nav liegts izmantot aviopakalpojumus. “Bet mēs darām vairāk,” uzsver Drabinskis. JSX lidojumos tiek pārbaudīta visa lielākā bagāža. Nesot tikai manu klēpjdatora mugursomu, es pievienojos īsai rinda pie durvīm uz skrejceļu, eju cauri skenerim (“ļoti gudrs metāla detektors,” saka Drabinskis), un tad vēroju, kā JSX aģents pārbauda manu somu, vai tajā nav sprāgstvielu pēdas. Salīdzinot ar lielajās lidostās pierasto pārbaudi, viss process aizņem vien mirkli un praktiski nerada nekādu stresu. Tiesa, pēc tam, kad esmu izgājis šo pārbaudi, man ienāk prātā, ka šādām drošības kontrolēm nepieciešams ļoti augsts uzticēšanās līmenis. Protams, neviens process nav ideāls, arī Transporta Drošības administrācija ir piedzīvojusi neveiksmes, bet vai aviopakalpojumus izmantojošie cilvēki patiešām ir gatavi drošības jautājumus uzticēt aviokompānijas darbiniekiem vien?
Uz borta es sākumā apsveru domu pasūtīt JSX Ranch Water kokteili, taču beigās izvēlos Fever-Tree Ginger Beer. Tad es attaisu savu klēpjdatoru un pieslēdzos Wi-Fi, kas ir pietiekami jaudīgs, lai es varētu skatīties futbola spēles tiešraidi. “Mēs pirms gandrīz diviem gadiem bijām industrijas pirmā flote, kurā visas lidmašīnas ir aprīkotas ar Starlink,” lepojas Vilkokss. Viņš stāsta, ka United, kas būs pirmā lielā aviokompānija, kas visus savus lidaparātus aprīkos ar Starlink, sistēmu pārbaudīja tieši uz SJX lidmašīnām. “Man šķiet, ka viņi mūs uztver kā sava veida laboratoriju.”
Lidojums aizņem mazāk laika nekā brauciens ar taksometru no vienas lidostas. Mēs izkāpjam no lidmašīnas un ejam garām atvērtam angāram, kurā stāv dažas lidmašīnas. Blakus esošajā ēkā, kur atrodas JSX operatīvais centrs, no ekrāniem veidotā sienā redzama karte, kurā var vērot visus JSX lidojumus tiešsaistes režīmā – šovakar trīs.
“Dalasas-Fortvērta, kur atrodas gan American, gan Southwest, ir aviācijas Silikona ieleja,” saka Vilkokss. “Šeit ir desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri zina, kā izsūtīt lidmašīnu, zina, kā salabot lidmašīnu. Tā ir milzīga ekosistēma.”
Ir vērts atzīmēt, ka arī Southwest, uzsākot biznesu, balansēja uz federālo regulējumu robežas. Muzejā Frontiers of Light, kas atrodas īsa gājiena attālumā no JSX, ir redzama slavenā skice uz salvetes, kas iedvesmoja aviokompānijas izveidotājus – vienkāršs trijstūris, kura stūri apzīmēti ar “Dalasa”, “Hjūstona” un “Sanantonio”. Doma bija izveidot zemu izmaksu aviokompāniju, kas izvairītos no starpštatu maršrutiem un Civilās aviācijas padomes, kas pārvaldīja debesis pirms Federālās Aviācijas administrācijas, veiktajām cenu kontrolēm.
Mēs visi zinām, kā tas beidzās. Cits muzeja eksponāts stāsta par vēl vienu Dalasas aviokompāniju – Legend Airlines. Tā tika dibināta 90. gadu beigās. Tolaik pilsētas Lovfīldas lidosta bija pakļauta federālajam regulējumam, kas pazīstams kā Vraita labojums. Tas noteica, ka no šī lidlauka varēja organizēt lidojumus tikai pa Teksasu un uz četriem robežštatiem. Uzņēmuma dibinātājs Brūss Līdbetters atrada risinājumu: šie grozījumu attiecās uz lidmašīnām ar vairāk nekā 56 sēdvietām. Tāpēc viņš no savām lidmašīnām izņēma pusi sēdvietu un piedāvāja zemas cenas lidojumus uz Vašingtonu un Losandželosu, turklāt pasažieriem bija pieejams arī tolaik ekskluzīvais televizors priekšā esošā krēsla atzveltnē.
Izklausās pazīstami? Americam Airlines un citas aviokompānijas asi vērsās pret Līdbettera uzņēmumu. Pretestības dēļ viņa lidmašīnas nostāvēja dīkā trīs gadus un tikai 2000. gadā tās pacēlās gaisā. Gadu vēlāk uzņēmums regulējumu uzspiesto izmaksu dēļ bankrotēja. Vai SJX būs nākamā Southwest, vai arī nākamā leģenda? Vai uzņēmums ir drosmīgs inovators, kas lidošanai atgriež kādreizējo prieku, vai arī gudrinieks, kas pārspējis regulatorus viltībā. “Viena lieta, kuru es apzinos katru dienu, ir tas, ka pārmaiņām ir savi pretinieki,” saka Vilkokss.
Pavadot laiku ar Vilkoksu, ir grūti neietekmēties no viņa entuziasma. Tā ietekmē visa avio nozare, kuru mēs pazīstam un kura, par spīti visiem trūkumiem, ir drošāka kā jebkad, šķiet kaut kādā ziņā nepareiza. “Es nekad neesmu dzirdējis, ka viņu atzīstam, ka pastāv diskusija. Viņš ir īsts ticīgais, tas noteikti,” saka analītiķis Snaiders.

Leave a comment