Inked News

Eiropas Savienībā kopš augusta vidus licencēto kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju skaits Eiropas Savienībā ir pieaudzis par 52%, sasniedzot 82 uzņēmumus. Latvija gan nevienu licenci vēl nav izsniegusi, jo Latvijas Bankai ir bažas par potenciālo tirgus spēlētāju reputāciju un brieduma līmeni, – tā Saeimas Ilgstpējīgās attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas sēdē uzsvēra Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Marine Krasovska. 

Krasovska gan neafišēja, ka uz Finanšu kapitāla tirgus komisiju (FKTK savulaik, kas tagad pievienota Latvijas bankai) atnāca pēc darba bēdīgi slavenajā pūļa finansēšanas platformā Grupeer, kur strādāja par kreditēšanas direktori, kad šī platforma apkrāpusi tūkstošiem investoru. Vēlāk viņa bija līdzīpašniece līdzīga profila uzņēmumā YieldUp, kurš savu darbību beidza ar bankrotu. Lai arī Krasovska šo traipu no sava CV un interneta padzēsusi, izrādās, ka apkrāpto investoru skaits ir gana liels, lai šādus faktus atcerētos. Acīmredzot Valsts civildienesta likuma 7.pants par nevainojamu reputāciju uz Latvijas Bankas darbiniekiem neattiecas. Tomēr nav izslēgts, ka reputācijas riskus rada pati Latvijas Banka, nevis uzņēmumi.

Lai arī Latvija pirms gada apņēmās būt teju vai par pirmo valsti, kura sāks izsniegt licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, praksē neviena licence vēl nav izsniegta. Komisijas sēdē Latvijas bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes vadītāja Agnese Alaine pastāstīja, ka “notiek aktīvs darbs”. Šobrīd licencēm esot saņemti 6 pieteikumi, no tiem 2 atzīti par pilnīgiem, bet pārējie atgriezti precizēšanai. 12 pieteikumi ir pirmslicencēšanas fāzē, t.i., konsultāciju fāzē. Interesanti, ka šī gada augustā 5 uzņēmumi bija licencēšanas procesā, bet 20 uzņēmumi – pirmslicencēšanas konsultāciju procesā. Tas nozīmē, ka interesentu skaits samazinās un tie izvēlas citas valstis. 

Latvijas Bankas pārstāves sēdē piedalījās attālināti neskatoties uz to, ka Banka atrodas 200 metru attālumā no Saeimas, un par to neizpratni pauda Saeimas komisijas sēdēs vadītājs, deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts). Viņš arī atzīmēja, ka pirms desmit gadiem Latvija finanšu sektorā bija priekšā kaimiņiem, bet tagad atpaliek par kārtu. 

Latvijas Bankas pārstāves sēdē teica, ka pretendenti iesniedzot nekvalitatīvus pieteikumus un nepiesaistot šim procesam nopietnus konsultantus, ko apšaubīja Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš: “Negribas ticēt, ka visi pieteikumi ir nekvalitatīvi. Uzņēmumi pēc vēršanās Latvijā iegūst licences Maltā, Austrijā… arguments, ka uzņēmumi nepiesaista nopietnus konsultantus, neiztur kritiku, turklāt visi piesaista konsultantus! Izskatās, ka gribam būt pareizākie un stingrākie… Ja mēs drīz nesāksim izsniegt licences, tad tā arī paliksim, kur esam,” viņš teica, piebilstot, ka “uz papīra” Latvijai ir viens no labākajiem, konkurētspējīgākajiem regulējumiem. 

“Man nepatīk, ka mēs it kā uzliekam mērķi, bet izrādās, ka mērķa nemaz nav. Pie mērķiem nav pat 1 licence gada beigās, bet tikai regulējums,” sacīja Kulbergs, turpinot: “Protams, mums nevajag nelegālu naudu vai kiberdrošības riskus, bet izskatās, ka citur viss strādā, bet pie mums nē.” Viņam piekrita deputāte Aiva Vīksna (AS), kura sacīja, ka Latvija pati sev izveidoja iespēju piesaistīt investorus un būt šajā jomā par līderiem, dubultojot ekonomiku, taču beigu beigās šo iespēju pati arī sabojāja. 

Inc. jau ziņoja, ka Lietuvas Banka, izsniedzot MiCA licenci ASV kompānijai Robinhood, ir nodrošinājusi to, ka finanšu tehnoloģiju gigants Lietuvā atvēr savu pirmo pārstāvniecību Eiropā.