Inked News

Divdesmit gadi Eiropas Savienībā ir būtiski pārveidojuši Latvijas ekonomisko vidi: uzbūvēti ceļi un tilti, izveidotas laboratorijas un industriālie parki, digitalizēti valsts pakalpojumi, kā arī modernizētas un pilnveidotas enerģētikas sistēmas. Kopš pievienošanās 2004. gadā Latvijā vairākos tūkstošos projektos ieguldīti aptuveni 18 miljardi eiro ES finansējuma – apjoms, ko vietējie resursi vien nespētu nodrošināt.

Šobrīd galvenais jautājums vairs nav par to, vai Latvijā ienāk “Briseles nauda” – tā ienāk nepārtraukti -, bet gan par to, kāda veida finansējumu spējam piesaistīt un cik efektīvi to pārvēršam produktivitātes pieaugumā un ekonomikas izaugsmē. Šajā aspektā Latvijas rezultāti ir nevienmērīgi: labi panākumi sasniegti lielajās, valsts līdzfinansētajās programmās, taču būtiski vājāka ir snieguma puse, kas saistīta ar inovācijām un intelektuālā īpašuma radīšanu.

Kā darbojas “Briseles nauda”

ES finansējums nav viens kopīgs fonds, bet gan trīs dažādi kanāli, katrs ar saviem noteikumiem un īstenošanas tempu.

Netiešā pārvaldība darbojas kā finanšu instruments. Eiropas Komisija līdzekļu pārvaldību deleģē tādiem partneriem kā Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Eiropas Investīciju fonds (EIF) programmas InvestEU ietvaros. Kapitāls uzņēmumiem nonāk caur ALTUM, LIAA un komercbankām aizdevumu, garantiju vai kapitāla ieguldījumu veidā. Bieži vien tas ir ātrākais veids, kā nodrošināt līdzfinansējumu grantu projektiem vai palielināt investīciju apjomu.

Dalītās pārvaldības fondi – Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERDF), Eiropas Sociālais fonds+ (ESF+), Kohēzijas fonds, Just Transition Fund un Kopējās lauksaimniecības politikas (CAP) finansējums – tiek saskaņoti ar Latviju un pēc tam īstenoti caur Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un nozaru ministriju izsludinātajām programmām. Projekta īstenotājs līdzfinansē, iepērk un ievieš projektu, valsts atlīdzina attiecināmās izmaksas un norēķinās ar Briseli. Šie fondi veido pamatu produktivitātes pieaugumam, energoefektivitātei, prasmju attīstībai un infrastruktūras modernizācijai.

Tiešās pārvaldības programmas – Horizon Europe, European Innovation Council (EIC) un Erasmus+ – tiek izstrādātas un piešķirtas Briselē. Pieteikumi jāiesniedz Funding & Tenders portālā, bieži vien starptautisku konsorciju ietvaros. Ja projekts gūst atbalstu, finansējums tiek piešķirts tieši no ES, pamatojoties uz starpposmu mērķu sasniegšanu. Šeit veidojas dziļo tehnoloģiju (deep-tech) attīstība, intelektuālā īpašuma radīšana un pārrobežu partnerības.

Divdesmit gadi vēlāk: atbalsta mērogs

2021.–2027. plānošanas periodā Latvijai pieejamais publisko investīciju apjoms ir ievērojams. Kohēzijas politikas piešķīrumi (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds un Eiropas Sociālais fonds+) sasniedz apmēram 4,6 miljardus eiro – līdzīgi kā iepriekšējā, 2014.–2020. gada periodā. Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam paredz vēl aptuveni 2,5 miljardus eiro, savukārt Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) piešķīrums ir ap 1,97 miljardiem eiro. Trešais maksājums 293 miljonu eiro apmērā Latvijai tika izmaksāts 2025. gada 14. maijā.

Kopumā, ieskaitot dalītās pārvaldības fondus, ANM un tiešās ES programmas, šajā periodā reāli apgrozībā ir 10,5–11,5 miljardi eiro, neņemot vērā InvestEU un nacionālā līdzfinansējuma piesaisti.

Šie piešķīrumi nav automātiski. Gan ANM, gan Connecting Europe Facility (CEF) ietvaros maksājumi ir piesaistīti starpposmu mērķu sasniegšanai. To neizpilde var aizkavēt maksājumus vai pat samazināt kopējo finansējumu.

Rail Baltica piemērs ilustrē gan panākumus, gan izaicinājumus. 2024. gada novembrī Latvija nodrošināja 397,7 miljonus eiro CEF Transport grantu RB darbiem, bet 2025. gada jūlijā ES apstiprināja vēl 295,5 miljonus eiro CEF 2024 uzsaukuma ietvaros. Tas kopējo Latvijai piešķirto RB saistīto ES atbalstu palielināja līdz vairāk nekā 1 miljardam eiro, lai gan atjaunotās pirmās fāzes izmaksas Latvijai pārsniedz 6,4 miljardus eiro. Tas apliecina ļoti intensīvu īstenošanas grafiku laikā, kad Brisele turpina nodrošināt līdzfinansējumu.

Latvijas spēja vienoties un nodrošināt papildu finansējumu parāda, ka lielu infrastruktūras projektu gadījumā rezultātus iespējams nodrošināt. Tomēr tā ir tikai viena daļa no plašākas finansējuma ainas. Vēsturiski Latvija konsekventi devusi prioritāti infrastruktūrai, savukārt tādas jomas kā cilvēkkapitāls, pētniecība un inovācijas, uzņēmējdarbības konkurētspēja ir grūtāk mobilizējamas un lielā mērā atkarīgas no tā, cik veiksmīgi sākotnējie apstiprinājumi tiek pārvērsti līgumos, iepirkumos un savlaicīgos maksājumu pieprasījumos. Ar vēl vairākiem miljardiem, kas jānovirza, galvenais izaicinājums vairs nav piekļuve ES fondiem, bet gan to efektīva absorbācija visās programmās. Tas ir uzdevums, kas prasa nepārtrauktu uzraudzību, konsekventu īstenošanu un koncentrēšanos uz rezultātiem, kas sniedzas tālāk par fizisku infrastruktūru – ceļiem, ēkām un sliedēm.

Vai pastāv risks zaudēt 2021.–2027. gada naudu?

Īss atskats. 2024. gada sākumā kopējais noskaņojums bija drūms. Finanšu ministrijas statusa ziņojumā tika atzīmēti “ļoti augsti riski” jaunā 2021.–2027. gada finansējuma iedarbināšanā – kavējās Ministru kabineta noteikumu pieņemšana, bija maz atvērto uzsaukumu un tikai daži projekti bija nonākuši īstenošanas stadijā. Medijos parādījās brīdinājumi par iespējamu aptuveni 500 miljonu eiro iztrūkumu 2024. gadā, ja temps netiks uzlabots.

Kas mainījās? 

2024. gada martā valdība pārdalīja 662,8 miljonus eiro programmas ietvaros, lai prioritizētu projektus, kas bija gatavi īstenošanai – nesamazinot nevienas ministrijas piešķīrumu -, un pieņēma grozījumus, lai atbloķētu projektu plūsmu.

Jaunākais Finanšu ministrijas un CFLA ziņojums rāda skaidru paātrinājumu un pilnīgas absorbcijas perspektīvu: apstiprināti investīciju noteikumi 3,6 miljardu eiro apmērā (~85%), atvērti uzsaukumi 3,2 miljardu eiro apmērā (~76%), un jau līgumos iesaistīti 2,1 miljards eiro (~50%). ANM situācija: līgumos noslēgti projekti 1,8 miljardu eiro apmērā (~92%), izmaksāti 835 miljoni eiro (~42%), izpildīti 59% no starpposmu mērķiem. Valsts ir īstenojusi arī 95% no ES fondu vienkāršošanas plāna, kura mērķis ir līdz 2026. gadam samazināt birokrātiju par vismaz 25%.

Kur bija šaurie pudeles kakli – un kas jāvēro

Latvijas iepirkumu mehānisms un atļauju izsniegšanas termiņi prasīja laiku, lai pielāgotos jaunajiem noteikumiem, taču politikas reakcija jau ir redzama: vienkāršošanas plāns lielākoties ir ieviests, notiek procesu uzlabojumi projektu atlasē, un 2025. gada augustā valdībai tika iesniegta publisko iepirkumu sistēmas strukturālā reforma. Šiem pasākumiem vajadzētu nodrošināt līdzekļu plūsmu arī 2026.–2027. gadā, kad līgumos tiks iesaistīti lielāki transporta, enerģētikas un cilvēkkapitāla projekti.

Vienīgis formālais risks, kas paliek

ES saistību anulēšanas noteikums paredz N+3 termiņu 2021.–2026. gada saistībām un N+2 termiņu 2027. gada saistībām, kas nozīmē, ka pēdējā gada piešķīrumi ir pilnībā jāapgūst un jāpieprasa līdz 2029. gada 31. decembrim. Latvijai tas nozīmē īpaši rūpīgu priekšdarbu lielajos iepirkumos un nepieciešamību nodrošināt, lai maksājumu pieprasījumi nekoncentrētos pašā perioda noslēgumā.

Kur mēs atpaliekam: konkurētspējīgā, Briselē vadītā inovāciju nauda

Skaitļi no Horizon Europe paneļa rāda skarbu ainu. No kopumā ~44 miljardiem eiro līdz šim piešķirto grantu līgumu ietvaros Latvija ir nodrošinājusi tikai ~112 miljonus eiro – krietni mazāk nekā Lietuva ar ~183 miljoniem eiro un Igaunija ar ~286 miljoniem eiro. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tas nozīmē ap ~60,6 eiro uz vienu Latvijas iedzīvotāju, kamēr ES vidējais ir ~118 eiro un Igaunijas rādītājs sasniedz ~209 eiro. (Visi skaitļi atspoguļoti Horizon Europe Dashboard raksta tapšanas brīdī.)

Atšķirība kļūst īpaši redzama projektu vadībā. Igaunija ir līdere ar 102 koordinētajiem projektiem, Lietuva seko ar 64, bet Latvijai ir tikai 32. Šīs koordinatoru lomas ir izšķirošas, jo tās nosaka projektu stratēģiju un nodrošina lielāku finansējuma daļu. Pretstatā tam Latvijas 380 dalības projektos bieži vien aprobežojas ar šaurākiem darba uzdevumiem, kas sniedz mazāku finansiālo un stratēģisko pievienoto vērtību.

Dalība: kāda ir situācija? Neprotam sapņot vai neticam paši sev?

Kā zināms, lai gūtu panākumus, ir jāmēģina – reizēm atkal un atkal. Horizon Europe panelis rāda arī dalības rādītājus pašreizējā programmā. Uz 2025. gada 8. augustu Latvijai ir zemākie dalības rādītāji Baltijā un vairākos parametros tie ir gandrīz divreiz mazāki nekā Igaunijai. 

Salīdzinājumā ar relatīvi mazāku valsti tas izgaismo nopietnu problēmu: daudzi Latvijas projekti vai nu nezina, ka var saņemt finansējumu no Eiropas, vai arī vienkārši nepiesakās.

Statistika aptver arī privātā sektora dalību. Baltijā īpatsvars ir līdzīgs – ~25–28% no dalībniekiem – taču Latvijā liela daļa šīs aktivitātes ir koncentrēta valsts uzņēmumos, atstājot neatkarīgos MVU nepietiekami pārstāvētos. Izņēmumi ir, piemēram, NACO Technologies (EIC Accelerator finansējums 2,3 miljoni eiro) un SIA Semantic Intelligence (75 000 eiro AI projektam). Tomēr šādi veiksmes stāsti ir reti, un lielākā daļa Latvijas MVU joprojām ir pasīvi ES inovāciju programmās.

Būtisks šķērslis ir līdzfinansējuma prasība, kas dalībniekiem var nozīmēt ~30% vai vairāk no projektu izmaksām; daudzām uzņēmējdarbības un izglītības iestādēm pietrūkst kapitāla vai atbalsta struktūru, lai izpildītu šīs saistības, kas attur no pieteikšanās un ierobežo izaugsmi.

Profesionālā atbalsta loma

Vēl viena liela problēma ir profesionālās palīdzības neizmantošana. Horizon Europe dati rāda, ka apmēram ceturtā daļa pieteikumu tiek atzīti par neatbilstošiem vai neatbilstoši sagatavotiem jau iesniegšanas brīdī kļūdu dēļ. Savukārt pareizi iesniegto projektu vidū Baltijā panākumus gūst aptuveni katrs piektais – skaitļi, kas kopumā atbilst ES vidējiem rādītājiem. Mūsu secinājums praksē ir viens: pārāk maz Latvijas projektu izmanto pieredzējušu pieteikumu sagatavošanas atbalstu.

Kādi ir šīs problēmas rezultāti

Latvijas vājo rezultātu Horizon Europe un citās tiešajās ES programmās nosaka ierobežotā inovāciju kapacitāte, kā rāda Eiropas inovāciju rezultātu pārskats (EIS) 2025. Konkurētspējīgie ES granti nonāk valstīs ar spēcīgām pētniecības un attīstības ekosistēmām, privātā sektora investīcijām, prasmīgu talantu bāzi un pieejamu finansējumu – un tieši šajās jomās Latvija joprojām atpaliek. Dati izgaismo gan iemeslus, gan izmaksas, kas rodas no šīs atpalicības.

Latvija ir ierindota kā “Emerging Innovator”, ar Kopsavilkuma inovāciju indeksu (SII) 56,7 (ES = 100), 25. vietā no 27 dalībvalstīm. Kopš 2018. gada Latvijas rādītājs pieaudzis tikai par +4,9 punktiem, kamēr ES vidēji pieaugums ir +12,6. Krass pretstats ir Igaunija, kas reģistrējusi straujāko inovāciju izaugsmi ES – +30 punkti, sasniedzot SII 104,8 un iegūstot “Strong Innovator” statusu. Lietuva pa šo laiku pieauga par +17,4 punktiem līdz 81,0, nostiprinot savu “Moderate Innovator” pozīciju.

Detalizēts Latvijas rādītāju sadalījums skaidri parāda šaurās vietas. Finansējuma un atbalsta indekss ir tikai 35,5, riska kapitāla pieejamība sabrukusi līdz 24,2 (-235% kopš 2018. gada), savukārt tiešais un netiešais valdības atbalsts uzņēmējdarbības pētniecībai un attīstībai ir vien 4,4 – zemākais rādītājs ES. Tas ir kritiski, jo lielākā daļa ES programmu, tostarp Horizon, prasa būtisku līdzfinansējumu – šķērsli, kas ietekmē ne tikai privātos uzņēmumus, bet arī universitātes un pētniecības institūtus, kuriem grūti nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu projektu pieteikumiem.

Digitālā infrastruktūra gan ir laba: 87,5 par ātrgaitas interneta pieejamību. Latvijas cilvēkkapitāla bāze arī ir spēcīga: 105,1 par pēcvidusskolas izglītības līmeni (virs ES vidējā) un nozīmīga daļa absolventu STEM jomās. Tas apliecina, ka Latvijai netrūkst ideju, talantu vai ambīciju. Pietrūkst finanšu un institucionālā ietvara, kas šo potenciālu spētu pārvērst konkurētspējīgos, mērogojamos inovāciju projektos.

Atpalicības cena ir augsta. Latvija palaiž garām grantus, kas finansē modernās laboratorijas, prototipus, patentus un dziļo tehnoloģiju uzņēmumus – ieguldījumus, kas virza produktivitāti un rada augsti kvalificētas, labi apmaksātas darbvietas. Lai gan Latvijai ir labi rezultāti tādās jomās kā preču zīmju pieteikumi un CO₂ produktivitāte, ar to nepietiek, lai kompensētu pētniecības un attīstības bāzes un starptautiski saistītas inovāciju ekosistēmas trūkumu. Bez būtiska uzlabojuma uzņēmumu P&A ieguldījumos, riska kapitāla piesaistē un līdzfinansējuma kapacitātē Latvija turpinās atpalikt tiešajās ES programmās, kamēr kaimiņi – Igaunija un Lietuva – pārvērš savas spēcīgākās ekosistēmas straujākā izaugsmē un lielākā ES fondu daļā.

Kas kavē privāto sektoru

Latvijas inovāciju plaisas aizvēršanai ar pārējo Eiropu nepietiek vien ar problēmas atzīšanu – tas prasa ilgtermiņa ieguldījumus, gudrāku īstenošanu un konsekventu dalību konkurētspējīgajās ES programmās.

• Pirmais solis ir palielināt publiskos un privātos P&A ieguldījumus. Pie ~0,8% no IKP Latvija investē krietni mazāk nekā ES vidēji (2,22%) vai Igaunija (~1,8%). Bez spēcīgākas nacionālo projektu bāzes Latvija turpinās iesniegt mazāk un vājāk sagatavotus pieteikumus Horizon Europe un EIC uzsaukumiem.
• Otrs solis – līdzfinansējums ir jādara vieglāk pieejams un prognozējams. Daudzas ES programmas prasa 30% vai vairāk kā līdzfinansējumu, kas ir šķērslis MVU un pat universitātēm. Iespējams, ALTUM instrumentu paplašināšana un vienkāršošana palīdzētu vairākām organizācijām drošāk pieteikties.
• Trešais solis – Latvijai jāpārprofesionālē savu pieteikumu sagatavošanas process. Aptuveni 25% no Horizon pieteikumiem tiek noraidīti atbilstības vai formālu kļūdu dēļ (pēc Horizon Europe datiem). Ekspertu atbalsta piesaiste un iekšējo kompetenču veidošana pieteikumu sagatavošanā palielinātu panākumu rādītājus un atbrīvotu inovatorus no administratīvā sloga, ļaujot koncentrēties uz saturu.
• Ceturtkārt, nepieciešama konsekventa dalība. Pat neveiksmīgi pieteikumi palīdz veidot pieredzi un tīklus. Latvijai jau ir talants, digitālā infrastruktūra un spēcīga STEM bāze – pietrūkst tikai izpildes, lai šo potenciālu pārvērstu spēcīgākā klātbūtnē Briselē vadītajās programmās.

Ja Latvija apvienos lielākus ieguldījumus ar vieglāku līdzfinansējumu un gudrāku pieteikumu procesu, tā varēs iegūt vairāk finansējuma, vairāk partnerību un vairāk zināšanu, kas veicina izaugsmi Eiropas inovatīvākajās ekonomikās.

Un cerība pastāv. Mūsdienu pasaulē, kur efektivitāte strauji aug, pateicoties automatizētiem mākslīgā intelekta risinājumiem, kas mācās līdzi mūsu gaitai, šīs problēmas var risināt ātrāk nekā jebkad agrāk. Jauno tehnoloģiju apgūšana ir izšķiroša, jo tās ir patiesi spēles noteikumu mainītājas. Neizmantojot tās, mēs paliksim vēl vairāk iepakaļ. Venture Faculty AI iepirkumu un grantu risinājumi jau nodrošina labākus rezultātus, un mūsu pašu pieredze rāda, ka gudra izmantošana var būt izšķirošs faktors. Galvenais ir līdzsvars: izmantot MI saprātīgi, lai mērogotu rezultātus, nezaudējot cilvēku uzraudzību.

Spriedums – un rīcības plāns

Latvija nekavējas kopējā ES finansējuma apguvē; mēs izceļamies lielajās, līdzfinansētajās programmās un turpinām nodrošināt Connecting Europe Facility (CEF) līdzekļus vadošajiem infrastruktūras projektiem. Taču tur, kur mēs atpaliekam – un kur tas sāpēs visvairāk gan tagad, gan ilgtermiņā -, ir konkurētspējīgais, tiešais inovāciju finansējums.

Šīs plaisas aizvēršanai nepieciešams palielināt publiskos un privātos pētniecības un attīstības ieguldījumus, padarīt līdzfinansējumu vienkāršu un prognozējamu, kā arī profesionalizēt pieteikumu sagatavošanas procesu – sākot kā partneriem konsorcijos, pārejot uz līdzvadītāju lomām un galu galā kļūstot par līderiem.

Dalība Horizon Europe un radniecīgajās programmās nav tikai veids, kā iegūt finansējumu, bet arī ieejas punkts modernāko pētījumu un inovāciju tīklos. Katrs pieteikums, pat neveiksmīgs, stiprina pieredzi un uzticamību, savukārt veiksmīgi projekti nodrošina tiešu pieeju progresīvai tehnoloģiju attīstībai, starptautiskai sadarbībai un dziļām zināšanām, ko ar nacionālām programmām vien atkārtot nav iespējams.

Dzīvojot nepārtrauktā mākslīgā intelekta revolūcijā, kas ar arvien straujākiem soļiem pārveido darba ražīgumu un inovācijas, nav cita ceļa kā izmantot MI, lai šo plaisu aizvērtu. Tie, kas MI izmantos, strauji paātrināsies, bet tie, kas neizmantos, atpaliks vēl vairāk. Latvijai ir skaidra izvēle: rīkoties ātri vai riskēt ieslīgt atpalicībā, zaudējot ambīcijas.

Mūsu kaimiņi skaidri parāda, ka tas ir iespējams. Igaunija un Lietuva apliecina: ar skaidru stratēģiju un neatlaidīgiem ieguldījumiem arī mazās valstis var pārsniegt savu svaru Briselē vadītajās programmās. Brisele nav griesti – robežas nosaka tikai mūsu pašu īstenošana.

Autori ir “Venture Faculty” vadītājs Edgars Poga un analītiķis Tomass Vilks,