Inked News

Tipiska informācijas tehnoloģiju inovācija rada jaunu darbu IT nozares darbiniekiem, bet kāds cits pilsētas otrā malā zaudē darbu, ietekmi vai pusi savu ienākumu – grāmatveži, taksometru vadītāji, žurnālisti. Ar ģeneratīvo MI ir savādāk. Tā kā tas balstās tekstā, tas dabīgi ietekmē profesijas, kas balstās valodā – programmētājus, žurnālistus un juristus. Arī šajā gadījumā žurnālisti ir ietekmēto sarakstā, bet šoreiz tajā atrodas arī programmētāji.

Programmētāji desmitiem gadu centušies procesus padarīt aizvien produktīvākus – optimizējuši datu plūsmu un automatizētos procesus, atkārtoti izmantojuši jau esošos kodus. Tāpēc jauns automātiskais teksta pabeidzējs, co-pilot vai mākslīgā intelektā balstītās aplikācijas, kas ģenerē tekstu, balstoties uzdotajā noskaņā ne tehniskās detaļās, tik viegli savietojas ar programmētāju daudzus gadus attīstītajām sistēmām. Žurnālistiem un juristiem nav šādas infrastruktūras, kas absorbētu straujās izmaiņas.

Atkarībā no tā, kur smeļaties informāciju, pasaulē ir 25 līdz 50 miljoni programmētāju. Salīdzinājumam – uz pasaules ir apmēram pieci miljoni juristu (kaut gan neviens īsti to skaitu nezina) un iespējams viens miljons žurnālistu (vēl grūtāk nosaukt precīzu to skaitu). Tāpēc programmu izstrādāšanas process ir labākā bāze, lai pārbaudītu, kas notiek, kad ģeneratīvais MI sāk knibināties ar mākslu radīt.

Ar ģeneratīvo MI mēs esam sadzīvojuši jau trīs gadus un tas ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu izdarīt secinājumus par tā ietekmi. Kas tad tā ietekmē īsti mainās?

IT darba tirgus mirāža

Uz katru darba sludinājumu tiek saņemti tūkstošiem pieteikumu, taču darbinieku joprojām nepietiek. Kā tas iespējams, ka astoņas vakances piesaista 23 tūkstošus kandidātu, bet uzņēmumi joprojām sūdzas par talantīgu darbinieku trūkumu? Pavisam vienkārši – tāpēc, ka 22 992 pieteikumi bija vienkārši nederīgi. Darba meklētāji izmanto ChatGPT, lai savus pieteikumus padarītu pievilcīgākus vai pat samelotu tajos, bet personāla daļa izmanto to pašu ChatGPT, lai atklātu šādus viltniekus. Šādi vaicājumu un komandu mākslīgajam intelektam duelis aizstāj dialogu starp dzīviem cilvēkiem.

Konkurence IT nozares darba tirgū dažādās valstīs atšķiras. Visaugstākā tā ir ASV un Apvienotajā Karalistē, bet Latvijā situācija var ievērojami atšķirties.

Grēkāzis MI

Visā tiek vainots mākslīgais intelekts, bet patiesībā vajadzētu vainot izmaiņas naudas pieejamībā. Covid pandēmijas gados nauda bija pieejama praktiski par velti, tagad tai atkal ir parādījusies vērtība un līdz ar to arī nopietnāka attieksme pret ekonomiskajiem procesiem. Tas ir tā, it kā uz vairākiem gadiem būtu pazudusi gravitācija, bet, tai atgriežoties, mēs atkal esam spiesti mācīties staigāt. Vainot mākslīgo intelektu darba vietu likvidēšanā ir tāpat kā vainot termometru par to, ka tev ir drudzis.

Izzūdošais inženieris

Jūs varat saņemt tūkstošiem pieteikumu un joprojām neatrast sev vajadzīgo speciālistu. Personāla daļas jaunus darbiniekus sākušas medīt konkurējošajos uzņēmumos nevis pāršķirstot pieteikumu kaudzes. Ja uzņēmumi paši meklē vajadzīgo speciālistu, veiksmes procents ir augstāks, nekā tad, ja speciālists meklē darba devēju. Patiešām labi IT inženieri eksistē, taču tie ir kā reta trofeja, kuru iegūt spēj tikai tie, kas zina, kur tie mājo. Lai pieņemtu kādu darbā tagad augstāk par talantu tiek vērtēta uzticamība un lojalitāte.

“kad ikviens spēj programmēt, tikai zinātkārie un ziņkārīgie tik uzskatīti par meistariem“

Šie procesi ir pielīdzināmi tiem, kas notiek žurnālistikā. Katram, kam nav slinkuma, publicējoties X, Substack un Medium, kvalitātes latiņa ir pacelta augstāk, nevis nokritusi zemāk. Labākie žurnālistu darbi tagad konkurē ar milzīgu apjomu pilsoniskās žurnālistikas.

Tādas pašas tendences es prognozēju arī programmēšanā – tas ko mēs mēdzām saukt par “programmēšanu” pārstās par tādu būt. Bloga uzturēšana nav žurnālistika un lai arī cik funkcionāli līdzīga, aplikācijas radīšana ar Lovable palīdzību netiks uzskatīta par programmēšanu un pieprasījums pēc profesionāliem programmētājiem tikai augs.

Rutīnas darbs izzudīs, paliks tikai sarežģīts, radošs un neaizstājamā cilvēka veikts darbs.

Attālinātā darba utopijas sabrukums

“Sabrukums” iespējams ir ‘pārāk spēcīgs vārds, tomēr šāda tendence ir pamanāma. Kā tas mūsu sabiedrībā mēdz būt, daži štruntīgi spēlētāji sabojāja visu ballīti. Pirmie gadījumi, kas signalizēja par attālinātā darba koncepta norietu, bija, kad cilvēkus pieķēra attālināti strādājam vairākiem darba devējiem. Jaunākā tendence – attālināto darba interviju dažādās stadijās piedalījās dažādi cilvēki. Šādu šmaukšanos novērst bija vienkārši – darba devēji sāka ierakstīt intervijas un salīdzināt sejas. Taču uzticamība šim konceptam jau bija iedragāta.

Tiesa, attālinātajam darbam joprojām ir jēga – ceļošana ir lieka laika un naudas tērēšana un labs darba devējs spēs atrast līdzsvaru starp attālināto darbu un lielu attālumu pārvarēšanu. Apple un Amazon darba tirgū sajūtot deficītu, savu attieksmi pret attālināto darbu kā cilvēktiesībām, mainījuši pret konceptu – strādā tur, kur tu paveiktajam darbam spēj pievienot lielāko vērtību. Mazāki uzņēmumi turpinās eksperimentēt.

Uzticamībai mums būs uzticēties

Tātad, kas šajā darba tirgus šķīstītavā spēj izdzīvot? Uzticamība un lojalitāte. Pieejiet tam kā caurlaidspējai. Potenciālajam darbiniekam ceļā uz darbavietas iegūšanu liekat pēc iespējas mazāk šķēršļu, bet pagariniet piemērojamo pārbaudes laiku. Mazāk laika velties kandidāta CV pētīšanai un tajā atspoguļoto ziņu pārbaudīšanai. Mūsdienās talants slēpjas aiz algoritmiem, ne pieteikumiem uz darbu. Un, kad jūs beidzot atrodat kādu patiešām labu darbinieku, atalgojiet arī tos, kas viņu izskolojis, ne tikai atradis un atvedis pie jums. Jo automatizācijas ekonomikā vienīgais, kas joprojām rada vērtību, ir zināšanas, ar kurām mēs dalāmies ar citiem. Jeb kā teiktu Vailds – pieredze ir tas nežēlīgais pasniedzējs, kas par katru stundu piestāda pilnu rēķinu.