Partijas “Jaunā Vienotība” Saeimas frakcija ir sagatavojusi Enerģētikas likuma grozījumu projektu, lai ieviestu regulētu tarifu neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā, jo tas palīdzēšot samazināt siltuma tarifu. Par to liecina Saeimas deputāta Andra Kulberga (Apvienotais Saraksts) ieraksts sociālajā tīklā X, kur viņš piebilst, ka piekrīt, ka tādējādi var panākt daļējus uzlabojumus. Neviens no politiķiem gan nav piebildis, ka šāda norma Enerģētikas likumā bija spēkā vēl pirms pusotra gada, taču šie paši deputāti ar Kulbergu priekšgalā to atcēla. Jāpiebilst, lai arī norma likumā bija, tā netika ievērota.

Latvenergo regulācijas vadītājs Kristaps Ločmelis ir vairākkārt uzsvēris, ka apstiprināt SPRK tarifu bijis pienākums visiem, arī privātajiem ražotājiem, tomēr ražotāji, izņemot Juglas Jaudu, to gadiem ignorējuši. Tā ir daļēja taisnība.

Pienākums katlu mājām saskaņot siltuma tarifu tika ieviests no 2022. gada 1. oktobra un bija saistošs vien pusotru gadu (līdz 2024. gada jūlijam). Tas tika ieviests uz laiku, jo kara dēļ Ukrainā gāzes cena pieauga un Latvenergo tirgoja siltumu dārgi. Likumā gan nekāds termiņš netika noteikts un teorētiski regulējums varēja palikt.

Privātās katlu mājas savus tarifus skaņoja, skaņoja, bet tā arī nesaskaņoja. SPRK skaidro, ka minētajā periodā siltumenerģijas ražotāji tarifu projektus iesniedza, un SPRK tos izvērtēja, pieprasot arī papildu informāciju. Tomēr vairumā gadījumu tarifu projekti līdz apstiprināšanai nenonāca, jo komersanti lūdza termiņu pagarinājumus vai nesniedza visu nepieciešamo informāciju, kā arī paralēli norisinājās diskusijas par normas atcelšanu.

Kur norisinājās diskusijas nav līdz galam skaidrs, bet ne Saeimā. Saeimā bija atvērts Enerģētikas likums un atbildīgās komisijas priekšlikums (nr.38) izņemt no likuma pienākumu saskaņot tarifu ar SPRK izgāja cauri bez debatēm, bez jebkādiem iebildumiem vai diskusijām. Saskaņā ar pieejamo stenogrammu, ziņotājs par šiem likuma grozījumiem bija deputāts Andris Kulbergs, kurš nosauca šo priekšlikumu par vienkārši korekciju, un neviens deputāts neiebilda. Ironiskā kārtā ziņotājs vēl jautājuma izskatīšanas sākumā pamanījās pārmest atbildīgajai komisijai, ka tā tērē deputātu dārgo laiku, lai lieki skatītu juridiskas kļūdas un brāķus. Tas notika 2024.gada 25.aprīlī, kad, neiebilstot pret priekšlikumu deputāti atbalstīja piedāvājumu izslēgt no likuma 49. panta 1.¹ daļu. 

Attiecīgi, šķeldas katlu mājām tarifs bija jāskaņo, taču pusotra gada laikā tās to neizdarīja, bet pēc tam Saeimas deputāti šo normu atcēla.

Ja šķeldas katlu mājām tarifs būtu jāsaskaņo ar SPRK, visticamāk tas šobrīd būtu ap 55 eiro – līdzīgs cenai, kāda ir Rīgas Bioenerģijai, pašvaldības uzņēmumam, kurš darbojas Daugavas kreisajā krastā.

No neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem šobrīd Rīgā tarifu projekti SPRK tiek apstiprināti Latvenergo TEC-1 un TEC-2, kā arī Juglas jauda, jo vēsturiski šie komersanti ir saņēmuši valsts atbalstu par koģenerācijā saražoto elektrību. Starp citu, daži uzņēmumi joprojām saņem OIK atbalstu. No tiem, kas strādā Rīgas siltumenerģijas tirgū, tādi ir trīs: Latvenergo, Juglas Jauda un Gren.

Visu rakstu par siltuma iepirkšanas kārtību Rīgā Daugavas labajā krastā lasiet žurnāla Inc. pirmajā numurā – veikalos jau pēc dažām dienām. Abonē vēl šodien un saņem žurnālu pa pastu.