Inked News

Divējāda – civilā un militārā – lietojuma jaunu vai būtiski uzlabotu produktu ražotājiem ievērojami atvieglota piekļuve Eiropas Savienības līdzfinansējumam. Īpaši pateicīgi par šiem grozījumiem varētu būt jaunuzņēmumi. Attiecīgu, Ekonomikas ministrijas izstrādātu normatīvo regulējumu 21. oktobrī atbalstīja valdība.

Līdz šim bija noteikts – lai pretendētu uz atbalstu divējāda lietojuma jaunu vai būtiski uzlabotu produktu izstrādei, projektu iesniedzēju apgrozījumam jābūt vismaz divas reizes lielākam nekā pieprasītajam publiskajam finansējumam. Saskaņā ar nule apstiprināto regulējumu nu apgrozījuma slieksnis tiek samazināts – tam jābūt vismaz 30 % no pieprasītā publiskā finansējuma, vai jābūt noslēgtam līgumam ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kura vērtība ir vismaz 30 % no pieprasītā publiskā finansējuma.

Ja komersantam ir laba nodokļu saistību izpilde, nodokļu parādi netiek vērtēti. Papildus punkti tiek piešķirti projektu iesniedzējiem, kas darbojas ārpus Rīgas.

Turklāt komersantiem, kas ražo preces vai piedāvā tehnoloģijas gan civilām, gan militārām vajadzībām, būs iespēja aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības un piesaistīt profesionālas zināšanas un nozares asociāciju ekspertīzi – uz projekta izmaksām attiecināmas būs izmaksas, kas saistītas ar patentiem un citu nemateriālu aktīvu iegūšanu, kā arī izmaksas par nozares ekspertīzi tirgus un tehnoloģiju izpētei, ciktāl tas nepieciešams projekta īstenošanai.

To visu paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” trešās kārtas īstenošanas noteikumi”.

“Divējāda lietojuma tehnoloģijas kļūst par vienu no Latvijas ekonomikas izaugsmes balstiem – jomā, kur satiekas inovācija, drošība un eksportspēja. Šobrīd jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi attīsta produktus, kas izmantojami gan civilajā, gan militārajā sektorā – no dronu risinājumiem un sensoru tehnoloģijām līdz materiālzinātnes inovācijām un programmatūras drošības risinājumiem. Ar šiem grozījumiem mēs paplašinām pieejamo atbalstu un samazinām birokrātiskos šķēršļus, lai arī jaunuzņēmumi varētu iekļauties drošības industrijas ķēdēs,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ņemot vērā, ka programmas ietvaros atbalsts tiek sniegts divējāda lietojuma jaunu vai būtiski uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kas paredzēti gan militārām, gan civilām vajadzībām, tiek precizēts projektu iesniegumu vērtēšanas process – projektu iesniegumu vērtēšanā kā kompetentā iestāde militārās komponentes jomā būs noteikta Aizsardzības ministrija, savukārt civilo komponenti izvērtēs Ekonomikas ministrija.

Pirmajā projektu iesniegumu atlasē, kas noslēdzās 2025. gada aprīlī, tika noslēgti līgumi ar 25 komersantiem par 13.8 milj. eiro publiskā finansējuma. Plānots, ka tiks piesaistīts privātais līdzfinansējums 8.7 milj. eiro apmērā. Jaunajai projektu iesniegumu atlasei pieejamais publiskais finansējums ir 15.5 milj. eiro.