Inked News

Vērojot notiekošo citās Eiropas valstīs, Iekšlietu ministrija nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kā ierobežot nelegālo imigrāciju. Viens no tiem negodīgiem uzņēmējiem padarīs sarežģītāku trešo valstu pilsoņu nelegālu nodarbināšanu – kontrolēs personu, ne uzņēmumu.

Pašlaik spēkā esošā kārtība nosaka – ja uzņēmums veic pārkāpumus ārzemnieku nodarbināšanas jomā, liegumu uzaicināt trešo valstu pilsoņus darbā nosaka konkrētajam uzņēmumam. Iekšlietu ministrija norāda, ka ir situācijas, kad šādu uzņēmumu valdes locekļi, lai apietu šo aizliegumu, mēdz nodibināt citu uzņēmumu un turpina aicināt ārzemniekus un pārkāpt to nodarbināšanas nosacījumus, jo jaunajam uzņēmumam šāda lieguma nav. Lai šo situāciju risinātu, iecerēts noteikt terminētu aizliegumu uzaicināt trešo valstu pilsoņus visiem uzņēmumiem, kuros kā valdes loceklis ir minētā persona.

Trešo valstu pilsoņu nodarbinātībai pastāv virkne ierobežojumu gan ieceļošanai, gan uzturēšanās, gan nodarbinātībai, turklāt darba devējs uzņemas pilnu atbildību gan par ārzemnieka nodarbinātību, gan uzturēšanos, gan nepieciešamības gadījumā – izraidīšanas izdevumiem.

“Trešo valstu pilsoņu uzturēšanās sistēmai Latvijā ir jābūt tādai, kas nelegālu uzturēšanos Latvijā padara ne tikai pretlikumīgu, kā tas ir jau pašlaik, bet arī neizdevīgu. [..] Iekšlietu dienesti jau pašlaik veic pastāvīgus reidus – tie cilvēki, kuri uzturas Latvijā nelegāli, tiek izraidīti. Tomēr mēs redzam tendences ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, un mūsu galvenais uzdevums ir jau savlaicīgi padarīt sistēmu stingrāku tajos kontroles posmos, kur tas nepieciešams,” pauž iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Iekšlietu ministrija norāda, ka pēdējos gados Latvijā pieaudzis to trešo valstu pilsoņu skaits, kuri ieceļo valstī nodarbinātības un studiju nolūkos. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem tiesības uz nodarbinātību (vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas) 2024. gadā piešķirtas 19 825 trešo valstu pilsoņiem (2023.gadā – 18 983; 2022.gadā – 19 731), bet 2025. gada 1. pusgadā 10 214. Populārākās profesijas, kuru veikšanai ieceļoja trešo valstu pilsoņi, bija kravas automobiļu vadītāji, palīgstrādnieki un būvstrādnieki. Tāpat saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2024. gada 31.  decembrī Latvijā uzturējās 7036 trešo valstu pilsoņi, kuri bija ieceļojuši valstī studiju nolūkā.

Ņemot vērā situāciju Latvijas darba tirgū ar trešo valstu pilsoņiem, Valsts darba inspekcija 2025. gadā būtiski palielināja veicamo pārbaužu skaitu sadarbībā ar Valsts robežsardzi, kā arī plāno tuvāko gadu laikā to trīskāršot. Vienlaikus secināts, ka kontrolējošajām iestādēm nepieciešams pievērst uzmanību uzņēmuma reģistrētajam saimnieciskās darbības veidam.