Inked News

Gandrīz gadu uzraugot Rīgas pilsētas Daugavas labā krasta siltumenerģijas iepirkuma tirgu, Konkurences padome (KP) kā neatkarīga iestāde, uzrakstīja gala ziņojuma projektu, kuru 2024.gada 15.martā elektroniski parakstīja KP padomes loceklis Kārlis Piģēns un nosūtīja visiem tirgus dalībniekiem un iestaistītajām institūcijām. Tomēr gala ziņojums KP mājaslapā tika publicēts tikai trīs mēnešus vēlāk, un no tā izņemtas daudzas rindkopas, kuras varēja nepatikt Rīgas Siltumam un Latvenergo.

“KP ir iedibinājusi praksi – pirms tirgus uzraudzības ziņojumu gala versiju publiskošanas, to nosūtīt iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un atbildīgajām institūcijām (konkrētajā gadījumā – Klimata un enerģētikas ministrijai, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai). Šāda rīcība nenozīmē šaubas par KP kompetenci, iegūto informāciju, secinājumiem vai neatkarību, bet tiek īstenota ar mērķi iegūt nozares un atbildīgo institūciju (ministriju/regulatoru) plašāku atgriezenisko saiti, lai gala ziņojumā pēc iespējas vispusīgāk atspoguļotu visus būtiskos tirgus apstākļus un viedokļus,” norāda KP Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Anete Vitjazeva. “Visi saņemtie viedokļi tiek rūpīgi un objektīvi izvērtēti, ievērojot KP kompetenci. Pēc izvērtēšanas tie var tikt daļēji vai pilnībā iekļauti gala ziņojumā, noraidīti vai precizēti. Tirgus uzraudzības gala ziņojuma saturs, ar visu iesaistīto personu sniegtajiem viedokļiem, tiek papildus skatīts arī Konkurences padomes sēdē pirms tā apstiprināšanas un publicēšanas,” viņa komentē, piebilstot, ka KP pozīcija un secinājumi starp sākotnējo un gala versiju neesot būtiski mainīti. Taču vai tā tiešām ir? Citētās teksta daļas ir izceltas.

Tā, piemēram, KP sākotnējā ziņojumā (49.punkts) bija norādījusi, ka Rīgas Siltums (RS) savā siltumenerģijas iepirkuma procedūrā nenodrošina visiem tās dalībniekiem līdzvērtīgus noteikumus, bet virza Latvenergo dominējošā stāvoklī esoša komersanta intereses. Šis punkts par Latvenergo interešu virzīšanu, no gala ziņojuma ir pazudis.

Tāpat no sākotnējā ziņojuma ir izņemta arī vesela vairāku lappušu sadaļa “Tarifa noteikšana no neatkarīgajiem ražotājiem iepirktajai siltumenerģijai”, kurā KP cita starpā arī norādīja, ka gadījumā, ja tiktu mainīts siltuma iepirkuma tirgus modelis, pārtraucot siltumenerģijas iepirkuma tirgus sadalīšanu konkurējošajā un nekonkurējošajā daļā, būtu jāizvērtē arī Enerģētikas likuma grozījumu nepieciešamība, paredzot, ka arī neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju siltumenerģijas cenām tiek noteikti tarifi. Ziņojuma sadaļa par tarifu noteikšanu neatkarīgajiem ražotājiem ir izņemta pilnā apmērā, lai gan KP norādīja, ka tās vērtējumā patērētājiem ieguvumi varētu rasties no maksimālo cenu regulācijas arī mazākiem, bet nozīmīgiem tirgus dalībniekiem.

Tāpat sākotnēji ziņojuma 84.punkts noslēdzās ar teikumu, ka Regulatoram (SPRK) būtu pamats pārskatīt esošo Koģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodiku garantētajā siltumenerģijas iepirkšanas daļā [..]. Acīmredzot KP tā vairs nedomā.

Sākotnēji KP uzskatīja (ziņojuma 88.punkts), ka esošais modelis ierobežo visu tirgus dalībnieku spēju vienlīdzīgi konkurēt par iespējami lielāku tirgus daļu, līdz ar to tirgus dalībnieki var nebūt ieinteresēti investēt jaunās jaudās un palielināt konkurenci tirgū koumā. Radot iespēju visiem tirgus dalībniekiem konkurēt par visu iepirkuma daļu, siltumenerģijas ražotājiem varētu rasties lielāks stimuls palielināt to ražošanas jaudas, tādā veidā ilgtermiņā veicinot konkurenci kopumā. Tomēr gala ziņojumā Konkurences padome ir pārdomājusi jautājumā par konkurences veicināšanu un savu apgalvojumu par tirgus dalībnieku spēju vienlīdzīgi konkurēt, ir izdzēsusi.

Visbeidzot lielākās pārmaiņas dažu mēnešu laikā ir skārušas visjūtīgāko – atlikumsiltuma jautājumu. Sākotnēji KP bija iedziļinājusies atlikumsiltuma būtībā un definīcijā, atsaucoties uz Eiropas Komisijas pētījumu un Direktīvu, īpaši uzsverot, ka tikai siltums no kondensatora var tikt uzskatīts par atlikumsiltumu, un tikai noteiktos apstākļos, īpaši definētos gadījumos un pie nosacījuma, ka konkrētajā koģenerācijas stacijā ir ieviesti visi saprātīgie energoefektivitātes pasākumi, lai šāda liekā siltuma rašanās netiktu radīta vispār. Tāpat bija norādīts, ka Latvija savā nacionālajā likumdošanā terminu “atlikumsiltums” un ar to saistītās tiesību normas vēl nav pārņēmusi. 

Tomēr tas viss ir izdzēsts, bet šie apgalvojumi aizvietoti ar atrunu, ka KP ziņojumā lietotais termins atlikumsiltums turpmāk ir saprotams gan kā blakusprodukts, gan atlikuma siltumenerģija vai arī, piemēram, siltumenerģijas pārpalikums. KP skaidro, ka no konkurences tiesību vērtējuma tam kā blakusproduktu vai pārpalikuma siltumenerģiju nosauc nav būtiskas nozīmes, jo būtiskākais patērētāju un gala lietotāju interesēm ir tas, ka jebkura siltumenerģija, kas tiek pārdota vai iepirkta, pirmšķietami ir uzskatāma par vienotu preci un līdz gala lietotājam (patērētajām) rezultātā centralizētajā apgādes sistēmā nonāk viens produkts – siltums. Tāpat ir pierakstīts, ka tirgus uzraudzības mērķis nav risināt aktuālo atlikumsiltuma definīcijas jautājumu, lai gan no ražotāju skatpunkta, tieši tas ir viens no galvenajiem diskusiju jautājumiem.

Acīmredzot šeit sāka parādīties pretrunas, jo sākotnējā ziņojumā 65.punktā tika ietverts apgalvojums, ka vērtējot siltumenerģijas tirgus dalībnieku viedokļus, ir secināma viedokļu dažādība un pretrunas. Viennozīmīgi secināms, ka īsāku iepirkuma periodu ieviešana nav labvēlīga neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem, bet KEM, LE un RS paustie efektivitātes ieguvumi, kuri it kā tiks sasniegti ar īsāku iepirkuma periodu ieviešanu, nav pamatoti ar konkrētiem ekonomiskiem rādītājiem, līdz ar to pirmšķietami veidoti LE atlikumsiltuma ieviešanas interesēs. [..] Tāpēc ilgtermiņā konkurence, visticamāk, vājināsies. Lai pretrunas nerastos, KP nolēma savu secinājumu par konkurences vājināšanos no gala ziņojuma izdzēst, vienlaikus nenorādot, ka LE vai RS būtu iesnieguši konkrētu ekonomisku pamatojumu.

Inc. vērsās KP ar papildus jautājumiem, taču ņemot vērā jautājumu apjomu tas varētu aizņemt kādu laiku.