Inked News

Īpašs likums austrumu pierobežas pašvaldību darbības nodrošināšanai ir ne tikai atbalstāms, bet nepieciešams. Tā uzskata pierobežas novadu pašvaldību vadītāji.

Ar ideju par šāda likuma nepieciešamību klajā nāca Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Viņš atzina, ka cilvēki, protams, dzīvo visā Latvijā, bet pierobežā nākas saskarties ar milzīgiem izaicinājumiem pakalpojumu nodrošināšanā. Papildus vēl jāņem vērā reģionam raksturīgie drošības riski saistībā ar nedraudzīgo kaimiņvalstu izpausmēm. Ņemot vērā minēto, pret pierobežas teritorijām ir jābūt īpašai attieksmei no valsts, ko varētu panākt, izstrādājot speciālu likumu, pauda G. Kaminskis.

“Vajag šādu likumu! Mēs uzskatām, ka tajā jābūt nostiprinātam, kas tad ir pierobeža un atrunāt to, kā mums kompensē saimnieciskās darbības traucējumus.. Likumā vajadzētu paredzēt bonusus, pretējā gadījumā pierobeža paliks bez cilvēkiem,” saka Augšdaugavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts. Viņš uzsver, ka pierobežas pašvaldībām desmit un vairāk procenti budžeta tiek tērēti dažādiem sociāliem pabalstiem, kamēr Rīgā un citās lielajās pilsētās tam tiek atvēlēts tikai procents. “Tas nav godīgi, ja mēs gribam, lai attīstās visa valsts,” piebilst  pašvaldības vadītājs.

Arī Krāslavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Gunārs Upenieks norāda, ka joprojām nav skaidri definēts, kas ir pierobeža un tas būtu viens no jautājumiem, kas būtu jāatrisina likumam.

Viņš arī atgādina, ka agresīvo kaimiņu dēļ pierobežā ir apgrūtināta uzņēmējdarbība, jo bankas nevēlas sniegt kredītus. “Robežas klātbūtne nerosina uzsākt uzņēmējdarbību, bankas nedod kredītus, arī apdrošināšanai ir savādāka attieksme, ir arī tehniskie ierobežojumi dažādi, to visu vajadzētu atrisināt,” saka G. Upenieks, kas bažījas, ka bez īpašā likuma pierobežā drīz vien nedzīvos neviens cilvēks.

“Likums ir vajadzīgs, te ir īpaša vieta, tā ir Austrumu robeža, tas ir īpašs reģions un ir svarīgi, lai cilvēki nejustos apdalīti,” saka Balvu novada pašvaldības vadītājs Jānis Trupovnieks. Viņaprāt, likums ir nepieciešams ne tikai tādēļ, lai atrisinātu ar drošības pasākumiem saistītās iedzīvotāju neērtības, bet lai noteiktu arī dažādus sadzīviskus izņēmumus. Piemēram, viņa vadītajai pašvaldībai nepieciešami autobusi, lai pārvadātu skolēnus. Taču saskaņā ar spēkā esošo kārtību pašvaldībai jāpērk dārgākie elektor autobusi. “Tur ir atvieglojumi un atbalsts, bet ar visu to mums ir jāņem kredīts, mums nepietiek naudas un tas rada sociālo spriedzi, jo mums liela daļa budžeta tiek novirzīta uz sociālajiem pabalstiem. Varbūt Rīgā tas strādā, bet te pie mums tas nestrādā,” saka J. Trupovnieks.

Visi aptaujātie pašvaldību vadītāji īpaši uzsver, ka bez nevienlīdzības starp valsts centru un pierobežu likvidēšanas pierobežā pavisam drīz vairs nebūs iedzīvotāju, jo biznesa veidošana ir apgrūtināta, mobilitāte ierobežota un citas problēmas, kuru dēļ līdz pat 80 % skolu beigušie jaunieši pamet savus dzimtos novadus uz neatgriešanos.