Inked News

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ierosinājums paplašināt Austrumu robežjoslu par 30 metriem nozīmē vismaz 1344 hektāru pielāgošanu šim mērķim – privātīpašumu atpirkšanu, mežu izciršanu, augsnes uzaršanu. Lai padarītu pierobežu drošāku, būs nepieciešams no īpašniekiem atpirkt arī citus īpašumus. Pierobežā informācijas trūkuma dēļ tas jau satraucis iedzīvotājus, kas cer uz godīgām kompensācijām, taču informācijas par tām nav.

“Pagājušajā nedēļā runājām ar Aizsardzības ministru pavisam par citām lietām, un tad parādās ziņas par prezidenta teikto un, ja to saka prezidents, tad tas visticamāk jau ir nolemts. Nav dialoga, un cilvēki jau ir sašūmējušies,” saka ar Baltkrieviju robežojošā Krāslavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

Robežjoslas paplašināšana tieši skars arī viņu, jo tajā teritorijā atrodas viņam piederoša lauku tūrismam pielāgota māja – viesnīca ar tai pieguļošo zemu. “Es tagad nesaprotu, man vajadzēs to taisīt ciet, vai man atpirks visu īpašumu,” saka novada priekšsēdētājs, un piebilst, ka viņa īpašums novadā nav vienīgais, kuru ietekmēs robežjoslas paplašināšana. “Kompensāciju jautājums i ļoti svarīgs, cilvēki uzdod šo jautājumu.”

Arī Krievijai blakus esošā Balvu novada iedzīvotājus satrauc šis jautājums, apliecina tā pašvaldības vadītājs Jānis Trupovnieks, kura vadītajā pašvaldībā pierobežā pārliecinoši lielākā daļa zemes ir lauksaimniecībā izmantojamā.

“Cilvēki nezina, cik lielas platības būs vajadzīgas un kādas būs kompensācijas. Runājot ar Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru, viņš sola, ka kompensācijas būs godīgas, ka īpašumus godīgi novērtēs, bet tiem vērtētājiem ir savi kritēriji. Un, ja viņi vērtēs Austrumu pierobežu, kas Krievijas dēļ pašlaik ir toksiska zeme, viņi to zemi nenovērtēs godīgi,” bažījas J. Trupovnieks, kurš domā, ka Ministru kabinetam vajadzētu pieņemt lēmumu, kas noteiks kārtību, kā un kādā apmērā jāizmaksā kompensācijas.

Arī Augšdaugavas novada pašvaldības vadītājs Vitālijs Aizbalts norāda, ka viņa vadītā novada iedzīvotājus satrauc vai kompensācijas patiešām būs taisnīgas. “Topošā pretmobilitātes likuma anotācijā teikts, ka kompensācijas būs taisnīgas, bet neviens nevar pateikt, kas tad ir taisnīga samaksa. Vai tajā būs iekļauta negūtā peļņa? Vai kompensēs cilvēkiem biznesa attīstīšanai ņemtos kredītus, kas jāatmaksā, bet viņam atņem zemi, kurā viņš bija plānojis gūt to peļņu, jābūt arī kaut kādiem bonusiem par to, ka tiek traucēta saimnieciskā darbība,” saka V. Aizbalts. “Mēs esam par to, ka mūsu zeme ir jāaizstāv no pirmā centimetra un milimetra, bet tad ir arī jāatbalsta uzņēmēji un iedzīvotāji, kas ar to visu sadzīvos.”

Austrumu robežu, lai klātienē izvērtētu progresu robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, Rinkēvičs apmeklēja 19. augustā. Viņš atzinīgi novērtēja progresu robežapsardzības infrastruktūras izbūvē un pretmobilitātes materiāltehnisko līdzekļu izvēršanā.

Apmeklējuma laikā viņš uzsvēra, ka Latvijas austrumu robežjosla būtu jāpaplašina. “Žogs nedaudz attur, taču tā nav panaceja, ir vajadzīgas sistēmas un robežsargi. Tas ir jautājums par personālu. Prieks pa NBS un Valsts robežsardzes sadarbību (VRS). Paldies gan VRS, gan NBS personālam, kas jau patrulē un atvaira hibrīduzbrukumus,” teica E. Rinkēvičs.

Lai robežas aizsardzības pasākumu veikšana notiktu raiti un likumīgi Saeimai nepieciešams pieņemt Pretmobilitātes infrastruktūras likumu. 20. augustā notikušajā Nacionālās drošības padomes sēdē valsts augstākās amatpersonas vienojās par nepieciešamību šo likumu pieņemt pēc iespējas ātrāk.

Latvijas robeža ar Baltkrieviju un Krieviju ir 448 kilometrus gara.