Inked News

Pēc 17 mēnešu ilgušas birokrātiskās rosības Ministru kabinets nokritizējis un noraidījis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iniciatīvu anonimizēt Aizsardzības ministrijas stratēģisko partneru valdes locekļus un patiesos labuma guvējus, bet savu risinājumu to aizsardzībai tā arī nepiedāvā.

Atbildīgās komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis uzskata, ka militārās industrijas uzņēmēju, kas noslēguši piegādes līgumus ar Aizsardzības ministriju, noslepenošana ir pašsaprotama. Valdības lēmumu noraidīt komisijas iniciatīvu, un piedāvātos risinājumus viņš pieņem, bet nesaprot, kāpēc valdība nepiedāvā savu risinājumu.

“Nevajag visiem visu redzēt, ir lietas, kur cilvēki ir ļoti svarīgi mūsu valstij,” saka R. Bergmanis (Apvienotais saraksts) un piebilst, “tad kāpēc valdība nesniedz savus priekšlikumus”.

Atbildīgā komisija jau 2024. gada 27. martā vērsās pie Ministru kabineta ar ierosinājumu izstrādāt regulējumu, kas ļautu Uzņēmumu reģistrā neuzrādīt Aizsardzības ministrijas stratēģisko partneru, piemēram, vieglā taktiskā transportlīdzekļa VR Fox ražotāja, valdes locekļus un patiesos labuma guvējus un ierobežot to brīvību ceļot. Šodien, 2025. gada 19.augustā valdība apstiprinās komisijai nosūtāmo vēstuli.

Vēstulē norādīts, ka Ministru kabinets atbalsta priekšlikumos pausto mērķi, taču neatbalsta šī mērķa sasniegšanai piedāvāto risinājumu, taču savu nepiedāvā.

Piemēram, Saeimas komisija rosināja Uzņēmumu reģistrā anonimizēt valdes, padomes locekļus un īpašniekus. Valdība uzskata, ka tas apgrūtinātu stratēģisko partneru ikdienas darbību, jo “Iespēja viegli pārliecināties par pārstāvību un īpašniekiem ir būtiska ātrai un drošai darījumu slēgšanai”.

“[..] jābūt iespējai ātri pārbaudīt informāciju komercreģistrā. Sevišķi, ja kāds cits uzdodas par kapitālsabiedrības pārstāvi. Ja šī informācija pieejama tikai pēc pieprasījuma, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs šo pieprasījumu nevarēs apstrādāt minūšu vai stundu laikā, kas atsevišķos gadījumos var būt izšķiroši darījuma noslēgšanai. Samazinātos ne tikai komerctiesiskās apgrozības ātrums, bet tas apgrūtinātu arī citus procesus, kuros stratēģiskie partneri mijiedarbojas ar trešajām personām,” atteikuma iemeslu plašāk skaidro valdība.

Tāpat valdība arī uzskata, ka  šādā veidā netiktu sasniegts regulējuma mērķis panākt lielāku drošību, jo informācija, uzrakstot pieteikumu Uzņēmumu reģistram, tā pat būtu pieejama, jo Uzņēmumu reģistram nebūtu pienākuma pārbaudīt, vai pieprasītājam patiešām ir nopietni nolūki noslēgt darījumu ar militārās industrijas pārstāvi. Turklāt potenciālais naidnieks, pamanot uzņēmumu, kuram nav identificēti īpašnieki un patiesie labuma guvēji, noteikti šādam uzņēmumam pievērstu lielāku uzmanību.

“Sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā nav jānorāda to darbības veids, arī statūtos var būt ierakstīta jebkāda darbība, kas to neasociē ar aizsardzības industriju. Turpretim, ja par stratēģiskajiem partneriem nebūtu pieejama informācija par valdi, padomi un īpašniekiem, šie subjekti tiktu vairāk izgaismoti, tiem varētu tikt pievērsta žurnālistu uzmanība, būtu skaidrs, ka šāda izņēmuma prasība attiecināma tikai uz stratēģiskajiem partneriem, jo par pārējām kapitālsabiedrībām informācija ir brīvi un nepastarpināti pieejama,” atteikumu pamato valdība.

Valdību arī satrauc tas, ka anonimizējot patiesos labuma guvējus Latvija pārkāptu Naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvu prasības. 

Savukārt, izvērtējot ceļošanas brīvības ierobežošanas lietderību, Ministru kabinets atgādina, ka Ārlietu ministrija regulāri atjauno rekomendācijas ceļošanai ārpus Latvijas saistībā ar Krievijas Izmeklēšanas komitejas uzsāktajām darbībām. Ir uzsvērts, ka pastāv riski Latvijas amatpersonām, jo īpaši privāti ceļojot ārpus Latvijas, Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu teritorijām. Tādēļ stratēģisko partneru valdes, padomes locekļiem un īpašniekiem pašiem ir jāapzinās šie riski un jāizvairās no privātas ceļošanas uz minētajām valstīm.