Inked News

Ministrijas un sociālie partneri gandrīz gadu sprieda par grozījumiem Darba likumā, taču Labklājības ministrija uz valdības sēdi virza iepriekš neredzētu likumprojekta redakciju. 

Ministrijas un sociālie partneri gandrīz gadu pulcējās Cilvēkkapitāla attīstības padomē (CAP), lai vienotos par Darba likuma grozījumiem. Kompromisa vienošanās panākta, taču labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) skatīšanai Ministru kabinetā (MK) iesniedzis pavisam citu, iepriekš neredzētu redakciju, kura tagad neapmierina gandrīz nevienu. 

Informācija tiesību aktu portālā liecina, ka Darba likumu koleģiāli saskaņojušas tikai pašas ministrijas, tomēr nav saskaņojuši partneri, turklāt, kas īpatnēji, mierā nav ne darba devēju pārstāvji, ne arī darbinieku pārstāvji. “Noklusējuma saskaņojums”, kas būtu līdzvērtīgs vārdam “neiebilst”, nāk no Iekšlietu ministrijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS). “Protams, varētu labāk, taču savienības ieskatā šis ir daudz maz mērens kompromiss,” saka LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja. Tikmēr iebildumus iesniegušas gan citas arodbiedrības, gan sociālie partneri, ar kuriem gandrīz gadu spriests par izmaiņām Darba likumā. 

“Mums ir gan procesuālas dabas iebildumi, gan pēc būtības. Ilgstoši tika diskutēts par grozījumiem, notika neskaitāmas tikšanās, bet galā MK skaņošanā parādās vispār cita redakcija, kurā nav ietverts ne izrunātais regulējums par virsstundu apmaksu, ne arī ņemts vērā viedoklis par koplīgumu termiņu un citiem būtiskiem jautājumiem, piemēram, vienlīdzīgām iespējām uzteikt darba līgumu, neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir vai nav arodbiedrībā,” norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš arī saka, ka grozījumi Darba likumā būtu jāskata valsts budžeta likuma paketē kopā ar citiem likumiem un budžeta izdevumu kontekstā. “Ja piemaksa par virsstundām būtu nevis 100%, bet 50%, valsts budžetā varētu ietaupīt vismaz 18 miljonus gadā,” saka Gorkšs.

Jāpiebilst, ka bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš tagad ir apsūdzēts bijušā premjera Krišjāņa Kariņa “lidojumu lietā”, augusta vidū intervijā TV24 teica, ka amatpersonas, kuras jau tā valsts pārvaldē ieņem vairākus labi apmaksātus amatus, nekaunas sev aprēķināt virsstundas.

Interesanti arī tas, ka laikā, kad LBAS, kas apvieno gan privātā sektora arodbiedrības, gan publiskā sektora darbiniekus, atzīmē likumprojekta mērenību un izklausās saprotoši arī attiecībā uz darba devēju interesēm, Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrība (RRPDA) diezgan nepārprotami norāda uz vēlmi ilgtermiņā iesakņoties valsts pārvaldē, likvidējot pat teorētiskas iespējas samazināt valsts pārvaldē nodarbināto skaitu. RRPDA savos iebildumos norāda, ka neesot pieļaujams, ka, izbeidzoties koplīgumam ar darba devēju, tas būtu spēkā vēl tikai divus gadus, bet pēc tam, ja nav panākta vienošanās, darba devējs varētu vienpusēji no tā atkāpties, brīdinot vēl sešus mēnešus iepriekš.

Grozījumus Darba likumā otrdien, 19.augustā skatīs MK, bet pēc tam tie vēl jāskata Saeimai.