Inked News

FM nodevusi sabiedriskajai apspriešanai FinTech attīstības stratēģiju, kura faktiski jau ir novecojusi un neatbilst situācijai dzīvē, konstatēja Inc.Baltics.

FinTech stratēģijas izstrādi, kā dokumentu, pie kura pieturēties un izvirzīt mērķus atbalsta visa nozare. Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa Skolas domnīcas “Baltic Finance Center” eksperti pērn pat uzņēmās iniciatīvu un, izmantojot Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu publicēja savu pētījumu – “Kādai jābūt nākamajai Latvijas FinTech stratēģijai?”, kurā apskatīta situācija FinTech nozare Latvijā, analizētas dažādas ārvalstu pieejas šīs jomas attīstības plānošanā, to veiksmes stāsti un klupšanas akmeņi, kā arī sniegti ieteikumi.

“Zinot, ka notiek darbs pie stratēģijas izstrādes, mēs vēlējāmies pacelt latiņu, izrunāt, kā varētu kaut ko darīt jaudīgāk,” saka Kristīne Dambe, domnīcas direktore un viena no pētījuma autorēm. Publicējot pētījumu gada nogalē, domnīca arī organizēja diskusiju, kurā piedalījās arī Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Marine Krasovska, Aija Zitcere, FM Finanšu tirgus politikas departamenta direktore, un citi eksperti.

Tomēr rezultāts nozari neiepriecina – lielākā daļa Inc.Baltics uzrunāto nozares pārstāvju jaunizcepto stratēģiju nav lasījuši, tomēr tie, kas to ir izlasījuši, norāda uz ambīciju trūkumu un nespēju domāt ilgtermiņā. “Mēs esam izanalizējuši 28 valstu pieejas, skatīties vismaz piecu gadu griezumā ir labā prakse,” saka Kristīne Dambe, piebilstot, ka šāda stratēģiska dokumenta izstrāde aizņem apmēram gadu un tam jābūt tā vērtam. “Šobrīd gan politiķi joprojām līdz galam nesaprot, kas ir FinTech, pastāv pagātnes stigmas, turklāt stratēģija nav saintegrēta ar citām stratēģijām, nav sinerģijas,” viņa saka. Kādēļ diskusijā izrunātais nav ņemts vērā – nav skaidrs.

Dambe arī norāda, ka pietrūkst metrikas – pietrūkst skaidrības par to, kā tieši mēris metrikas un cik lielā mērā darba uzdevumu izpilde ļaus sasniegt lielos, stratēģiskos mērķus. 

Viņa nav vienīgā, kas tā domā. “Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, stratēģijai jābalstās ilgtermiņa vīzijā, nevis jāierobežojas ar 2027. gadu. Nepieciešami ieguldījumi un mērķi, kas nesīs augļus arī pēc 5–10 gadiem, stiprinot nozares pamatus un saglabājot Latvijas konkurētspēju globāli,” norāda uzņēmuma “Debitum Investments” valdes loceklis un izpilddirektors Anatolijs Putņa, kurš ir arī “FinTech Latvija” asociācijas FinTech attīstības ekspertu grupas loceklis. Viņš piebilst, ka stratēģija, ko FM izstrādājusi, ir labs sākumpunkts, tomēr tā šobrīd šķiet pārāk vispārīga. Lai patiešām veicinātu nozares izaugsmi, ir nepieciešama konkrētāka, uz mērāmiem rezultātiem vērsta rīcība. Latvijā ir augsta līmeņa eksperti un kompetence, tomēr, lai piesaistītu ārvalstu kapitālu, kas ir kritiski svarīgi uzņēmumu attīstībai, nepieciešams mērķtiecīgs un aktīvs valsts atbalsts.

“Globālā konkurence kļūst arvien sīvāka. Tādēļ aicinām valdību koncentrēties uz to, kas patiešām sniegtu jūtamu atspērienu – veidot efektīvus un konkrētus mehānismus, kas palīdzētu Latvijas FinTech uzņēmumiem iekļūt ārvalstu tirgos un atrast investorus. Šobrīd šis atbalsts ir pārāk nekonkrēts un ierobežots, bet mēs nedrīkstam palaist garām iespējas, ko sniedz mūsu strauji augošais globālais FinTech tirgus,” tā Putņa.

Jāatzīmē, ka iepriekšējā FinTech nozares attīstības stratēģija noteica nozares attīstības mērķus 2022.-2023.gadam, taču Ministru kabinets reāli to pieņēma tikai 2023.gada janvārī. Pēc tam, 2024.gadā gan valsts, gan nozare iztika bez tāda dokumenta un acīmredzot pērnais gads tika veltīts stratēģijas izstrādei it kā uz nākotni: 2025.-2027.gadam. Tagad stratēģija nonākusi līdz publiskai apspriešanai, bet reāli to varētu apstiprināt tikai gada nogalē.

FinTech stratēģija paredz četrus rīcības virzienus: Latvijas popularizēšana ārvalstīs; infrastruktūra un regulējums; piekļuve kapitālam un talantu pieejamība. Tā, piemēram, virzienā “Latvijas valsts popularizēšana ārvalstīs” ir paredzēts, ka LIAA līdz šī gada 3.ceturksnim ir jāizstrādā un jāievieš vienots komunikācijas vēstījums FinTech popularizēšanai un jāapkopo Latvijas FinTech piedāvājums specializētos atpazīstamības veicināšanas materiālos. Gada otrais ceturksnis jau galā, taču nekas par minētajiem dokumentiem nav dzirdēts, jo pati stratēģija, kas paredz šo uzdevumu vēl nav pieņemta un arī termiņš ir izplūdis. Teorētiski “līdz 3.ceturksnim” nozīmē līdz 2.ceturkšņa beigām, bet interpretējot, tas varētu arī ietvert veselu ceturksni. Vaicāti, vai LIAA šāds komunikācijas vēstījums ir izstrādāts un ieviests, 24 stundu laikā iestādes komunikācijas speciālists vien atbildēja, ka jāvēršas pie cita komunikācijas speciālista.

Rīcības virzienā “Infrastruktūra un regulējums” uzdevumu sadaļā līdz nākamā vidum vispār nekas nav jāizdara, bet lielākā daļa uzdevumu ir izpildāmi līdz nākamā gada beigām. Taču arī uzdevumi ir ļoti īpatnēji. Piemēram, FM noteikusi sev uzdevumu grozīt normatīvos aktus, lai atļautu ārzemniekiem iesniegt darbības atļaujas pieteikumu angļu valodā. Šī uzdevuma izpildes pamatrādītājs ir “Ar darbības atļauju saistītais pieteikums pieejams arī angļu valodā”. Normatīvo aktu grozījumi Latvijā var būt ilgstošs process, tomēr galu galā tas nozīmē, ka viena anketa ir jāiztulko uz angļu valodu, bet lai iestāde tādu varētu pieņemt, ir jāgroza likums. Šis darbs ir jāpaveic kaut kad laikā no 2025.līdz 2027.gadam. 

Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ir uzdots līdz 2026.gada beigām izveidot klientu atbalsta tālruņa līniju angļu valodā. Dabā tas nozīmē, ka automātiskajā autoatbildētājā ir jāpieliek izvēles poga angļu valodai,  kolektīvā jāatrod darbinieks, kurš runā angļu valodā un jāuzdod viņam atbildēt uz ārzemnieku zvaniem. Šādam darbam ir atvēlēts pusotrs gads. Pats interesantākais, ka tas jau strādā, es izmēģināju, piezvanot uz PMLP. Nav izslēgts, ka arī citi stratēģijā izvirzītie mērķi jau ir vismaz daļēji izpildīti, – bet tad priekš kam izvirzīt šādus pseido mērķus?

Rīcības virzienā “Piekļuve kapitālam”, piemēram, ir noteikts, ka jāveic grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, un tas ir jāizdara līdz šī gada beigām. Tomēr tiesību aktu projektu portālā tādi vēl nav atrodami, kas nozīmē, ka visticamāk līdz gada beigām tie arī netiks pieņemti. 

Tikmēr RBS eksperte Kristīne Dambe norāda arī uz citu aspektu – stratēģija gandrīz neskar mūsdienu tehnoloģijas: “Šobrīd strauju attīstību piedzīvo mākslīgais intelekts, bet stratēģijā par to nav gandrīz nekā.”