Reformējot publisko iepirkumu sistēmu, Finanšu ministrija pārskatījusi pretendentu izslēgšanas nosacījumus un nolēmusi, ka, Saeimai apstiprinot izstrādāto likumprojektu, turpmāk iepirkumos varēs piedalīties arī nodokļu parādnieki. Tiesa, lai konkursā uzvarētu, lēmuma pieņemšanas dienā parādam tomēr būs jābūt nomaksātam.
Pašlaik eksistē 12 pretendentiem obligāti piemērojami kritēriji, kuriem neatbilstot, pretendents konkursam pielaists netiek. Saskaņā ar iecerēto reformu nu būs tikai divi obligāti piemērojamie – nodokļu parāda esamība lēmuma pieņemšanas dienā un kandidāta vai tā pārstāvja sodāmība, piemēram, par noziedzīgas organizācijas izveidošanu, vai krāpšanu.
Pašlaik kandidāts netiek pielaists konkursam, ja tam pieteikšanās dienā nodokļu parāds ir 150 vai vairāk eiro. Jaunā sistēma paredz, ka parādnieks tomēr tiks pielaists konkursam un tam dos iespēju savu parādu dzēst. Tomēr šāda pielaidīga attieksme netiks piemērota ikvienam parādniekam. Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš Inc. skaidroja, ka konkursa izsludinātājam būs jāizvērtē vai nodokļu parāds ir samērīgs pret konkursa kandidāta darbību.
Pārējie kritēriji no publisko iepirkumu kārtības pavisam nepazudīs. Tos, piemēram, pārbaudi par to, vai visiem kandidāta darbiniekiem ir darba līgumi un vai apakšuzņēmēji arī ir samaksājuši visus nodokļus, konkursa izsludinātājs varēs piemērot pēc saviem ieskatiem.
Gan finanšu ministrs Arvils Ašeradens, gan Lapiņš atzīst, ka reforma varētu radīt jaunas problēmas, bet spēkā esošā kārtība ir pārlieku smagnēja un konkurenci ierobežojoša, lai to atstātu negrozītu.
Piemēram, 25 % iepirkumu kvalificējas tikai viens pretendents, bet konkursos uzvar vien 2,4 % no Latvijā reģistrētajiem 182,2 tūkstošiem uzņēmumiem. Savukārt 19,8 % iepirkuma procedūras smagnējās sistēmas dēļ vispār tiek pārtrauktas.
“Publiskie iepirkumi ir būtiska Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa. Mēs bijām pazaudējuši fokusu, koncentrējoties uz dokumentu tīrību, tā vietā, lai panāktu maksimālu atdevi no budžeta līdzekļiem, un bija pienācis laiks veikt pārmaiņas. Tādēļ kopā ar visām publisko iepirkumu procesā iesaistītajām pusēm esam izstrādājuši publisko iepirkumu strukturālu reformu. Tā atbrīvos publisko iepirkumu sistēmu no liekiem administratīviem procesiem, procesu padarīs ātrāku, nodrošinās lielāku konkurenci un veicinās to, ka katrs nodokļu maksātāja eiro dod maksimālu labumu sabiedrībai. Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka, sekmīgi īstenojot reformu, par ceturto daļu saīsināsim iepirkuma procedūru ilgumu un būtiski samazināsim likumā regulētās procedūras. Ja OECD aprēķini norāda uz potenciālu ietaupījumu sākot no 7%, redzam, ka, ieviešot šo reformu, Latvijā publiskā sektora izdevumos ir potenciāls ietaupīt kā minimums no 2% līdz 4%,” pauž finanšu ministrs.

Leave a comment