Inked News

Saeimai pieņemot Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, kā viens no sasniedzamajiem mērķiem tika noteikts radīt tādu ekosistēmu, lai Latvija Baltijā kļūtu par jaunuzņēmumu dibinātāju izvēles valsti Nr.1, atgādina Ekonomikas ministrijas ziņojums, kuru šodien izskata valdībā. Pēc gandrīz astoņiem likuma darbības gadiem neizskatās, ka šis mērķis būtu sasniegts. Taču nozares eksperti saka, ka “viss nemaz nav tik slikti”.

Vērtējot jaunuzņēmumu skaitu Baltijas valstīs, Latvija ievērojami atpaliek ne tikai no iedzīvotāju ziņā lielākās Lietuvas, bet arī no mazākās Igaunijas. Tā saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Igaunijā ir vairāk nekā 1300 jaunuzņēmumu, Lietuvā vairāk nekā 1100, bet Latvijā vairāk par 600 jaunuzņēmumiem. “Objektīvi vērtējot, skatoties uz skaitļiem un statistiku, tā par 100 procentiem šis mērķis nav sasniegts. Taču, ja mēs skatāmies, kas pie mums nozarē notiek – uzņēmumu skaits aug un tie attīstās – viss nemaz nav tik slikti,” saka www.Labsoflatvia.lv redaktore Anda Asere.

Saskaņā ar www.Startin.lv datubāzi, laika posmā no 2023. gada 31. decembra līdz 2024. gada 31. decembrim pēc kopējiem uzskaites datiem jaunuzņēmumu skaits pieauga vidēji par 14 %.

Par izaugsmi cita starpā liecina arī tas, ka Latvijas jaunuzņēmumi spēj piesaistīt ievērojamas investīcijas. Piemēram, 6. augustā biotehnoloģiju jaunuzņēmums Cellbox Labs paziņoja, ka piesaistījis 3,3 miljonus eiro, bet 1. augustā Latvijas biometrijas tehnoloģiju jaunuzņēmums Handwave piesaistīja 4,2 miljonus dolāru. Arī lielāko finansējumu Baltijā šogad izdevies piesaistīt Latvijas vēja enerģijas robotikas jaunuzņēmums Aerones. Tas jūnija sākumā paziņoja par 62 miljonu dolāru piesaisti.

Saskaņā ar http://www.Startin.LV sniegto informāciju pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus eiro.

Vēl viens no sasniedzamajiem mērķiem bija ik gadu atbalstīt vismaz 20 jaunuzņēmumus. Un šo mērķi programma ir sasniegusi, kopš likuma stāšanās spēkā atbalstu saņēmuši 168 jaunuzņēmumi no 235, kas bija tam pieteikušies.

Pieņemot likumu, tika izveidotas atbalsta programmas, kas paredzēja fiksētu minimālo maksājumu par katru nodarbināto un augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaisti. Šo programmu ietvaros 168 jaunuzņēmumiem tika sniegts atbalsts 10,33 miljonu eiro vērtībā. No kuriem 3,15 miljoni atvēlēti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei.

Ir patīkami uzzināt arī to, ka jaunuzņēmumi ne tikai saņem valsts atbalstu, bet aizvien vairāk nodokļu iemaksā valsts budžetā. Tā 2023. gadā tie nodokļos samaksājuši 71,4 miljonu eiro, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2022. gadā.

Lielākā daļa atbalstu valstij lūgušo jaunuzņēmumu darbojas IT nozarē – 69 %, tikai 5 % uzņēmumu pievērsušies eksperimentālo izstrāžu veikšanai dabaszinātnēs un inženierzinātnēs un 2,6 % elektromedicīnisko un elektroterapijas iekārtu ražošanai. Pārējo nozaru jaunuzņēmumu īpatsvars svārstās no diviem līdz vienam procentam. Turklāt šāds procentuālais īpatsvars ir saglabājies kopš atbalsta programmu ieviešanas 2017. gadā.

Interesanti, ka no valsts atbalstu saņēmušajiem 111 uzņēmumiem, kuriem sniegtā atbalsta periods ir beidzies, tikai trīs ir likvidēti.