Inked News

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju licencēm ir pieteikušies pieci uzņēmumi, kuri ir licencēšanas procesā, bet vēl 20 uzņēmumi ir pirmslicencēšanas konsultāciju procesā. Par to Inc.Baltics pastāstīja Latvijas Bankā. Tikmēr Lietuvas Banka, izsniedzot MiCA licenci ASV kompānijai Robinhood, ir nodrošinājusi to, ka finanšu tehnoloģiju gigants Lietuvā atvēr savu pirmo pārstāvniecību Eiropā. 

Kamēr Apvienotajos Arābu Emirātos bāzētais gigants Binance jau gadu klauvē pie Latvijas durvīm, tikmēr Lietuvas Banka nodrošinājusi sev jaunu investīciju piesaisti no kompānijas Robinhood, kurā strādā 2300 cilvēki. Kompānijas aktīvu vērtība pērn bija 26,2 miljardi dolāru. 

“Lietuva saglabā lielākā finanšu tehnoloģiju centra pozīcijas Eiropas Savienībā pēc fintech kompānijām izsniegto licenču skaita. Trešdaļa šo uzņēmumu ir maksājumu uzņēmumi, tāpēc mēs šobrīd fokusējamies uz segmentu diversifikāciju. Nodrošinot pirmo MiCA licenci Lietuvā, mēs vēlamies demonstrēt vietējā regulējuma gatavību un vēlmi ieviest inovatīvus produktus Eiropā, kas vēl nav pieejami citur,” jūlija sākumā medijiem paziņoja Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Lukas Savickas.

Lietuva izsniegusi vēl divas citas MiCA regulējuma licences: tiesības emitēt elektroniskās naudas žetonus (EMT) Lietuvas Banka ir atļāvusi uzņēmumiem Ambr Payments un Blue EMI.

Latvijas Banka pieņem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai atbilstoši jaunās Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA) prasībām kopš šī gada sākuma. 

“Vienotais Eiropas regulējums ir salīdzinoši stingrs, tāpēc ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā izsniegto licenču skaits vēl pašlaik nav ļoti liels. Kopumā Latvijā interesi par licences iegūšanu vērtējam kā labu. Gan pirmslicencēšanas konsultāciju procesā, gan arī licencēšanas procesā laiks, kas nepieciešams, lai nonāktu līdz rezultātam, ir atkarīgs no abām pusēm. Latvijas Banka no savas puses dokumentus izskata un informāciju sniedz ļoti operatīvi, esam atvērti un sasniedzami ātri. Uz to kā pozitīvi vērtējamu aspektu jau norādījuši vairāki uzņēmumu pārstāvji un nozares eksperti. Citviet Eiropā tā nav. Tomēr jāsaprot, ka uzņēmumiem arī pašiem ir jāiegulda darbs, lai sagatavotu gan informāciju, gan iekšējās uzņēmuma procedūras, lai tās atbilstu Eiropas vienotā regulējuma prasībām, un tas tomēr prasa zināmu laiku un resursus, norāda Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. 

Informācija Latvijas Bankas mājaslapā ietver visus tirgus dalībniekus, kuriem ir licences strādāt visā Eiropas Savienībā. Tā liecina, ka ES šobrīd jau ir 54 kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un 26 uzņēmumiem ir tiesības emitēt elektroniskās naudas žetonus. 

“54 licences jau ir ļoti daudz, tirgus šobrīd zeļ un tā būtu lieliska iespēja arī Latvijai izveidot savu kompetenci. Objektīvi Latvijai ir viens no labākajiem regulējumiem, taču valstij ir jābūt drosmīgai un jāsāk vai nu izsniegt licences, vai arī būs par vēlu,” saka Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas (LBAA) izpilddirektors Reinis Znotiņš. Viņš norāda, ka šī joma vairs nav nekas nedrošs vai aizdomīgs – pasaules kriptoaktīvu tirgus ir 3,5 triljoni dolāru, bet ASV ir atļāvušas pārvaldniekiem kriptoaktīvos ieguldīt arī pensiju naudu. 

LBAA ir aprēķinājusi, ka gadījumā, ja Latvija izsniegtu licences visiem šī brīža interesentiem, Latvija gadā nodokļos iegūtu apmēram 100 miljonus eiro, turklāt konkrētās kompānijas nodarbina arī augsti kvalificētus cilvēkus, kas ļautu radīt Latvijā veselu jaunu segmentu. “Man nenāk prātā lieli pasaules uzņēmumi, kuri kaut ko būtisku darītu Latvijā vai būtu izvēlējušies Latviju kā savas mājas Eiropā. Šis jaunais finanšu tehnoloģiju segments, varētu pamudināt kādu,” saka Znotiņš, piebilstot, ka Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija ar Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu polularizē Latvijas piedāvājumu un piesaista uzņēmumus, kas gribētu Latvijā licensēties, bet galu galā nepieciešama Latvijas Bankas spēja pieņemt drosmīgus lēmumus un licenses izsniegt. 

MiCA regulējums nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem līdzvērtīgas iespējas ES valstīs neatkarīgi no tā, kurā valstī uzņēmums saņēmis darbības atļauju. Tātad – saņemot darbības atļauju Latvijā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs varēs sniegt pakalpojumus visā ES saskaņā ar pārrobežu darbības paziņošanas mehānismu.