Inked News

“Jaunieši tikai sociālajos tīklos runā par zaļu dzīvesveidu, mūsu veikalā viņus neredz,” saka Eco Baltia Vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Gada sākumā viņa vadītais uzņēmums atvēra veikalu “Lab!”, kurā pieejamas iepriekšējo saimnieku izmestas, bet uzņēmuma meistaru atkal saremontētas elektropreces. Pasaulē tas ir miljardiem vērts bizness.

Aizbalts stāsta, ka veikala vidējais pircējs ir apmēram 50 gadus vecs vīrietis, kas vēl piedzīvojis padomju laikus, apzinās lietu vērtību un saprot, ka salabota ierīce nav sliktāka par jaunu.

Remontējamās ierīces, kurām remonts bieži vien pat īsti nav vajadzīgs, uzņēmums gūst elektrotehnikas savākšanas punktos un speciālajām lietotās elektrotehnikas kastēm iepirkšanās centros. Lūkojoties uz joprojām lietotajām ierīcēm, uzņēmums  apsvēra domu, ka varētu tās izdalīt saviem darbiniekiem, jo roka necēlās šīs ierīces pārsūtīt pārstrādei – sadalīšanai reizinātājos. “Mums vienā brīdī sāka šķist dīvaini, ka mums ir pienākums visu elektroniku pārsūtīt uz pārstrādi, mums gribējās darīt kaut ko jēdzīgāku,” saka Aizbalts.

Tā radās ideja par darbnīcas iekārtošanu un veikala atvēršanu. Arī Valsts vides dienests apliecinājis, ka šādi rīkojoties, uzņēmums turpinās tam ar likumu uzlikto pienākumu par elektrotehnikas savākšanu un pārstrādi.

Veikala un darbnīcas izveidē uzņēmums investēja 80 tūkstošus un daļu no šīs summas tika segta no LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju”.

Bez tā, ka jaunā paaudze nevēlas izmantot saremontētas lietas, uzņēmuma darbinieki arī konstatējuši, ka elektroierīču ražotāji ir izdarījuši teju visu iespējamo, lai ierīci nemaz nevarētu remontēt. “Lai tu nāktu pēc nākamās jaunās ierīces,” saka Aizbalts un piebilst, ka uzņēmums apkopojis statistiku, par ražotājiem, kuru ierīces izgatavotas tā, lai tās nevarētu remontēt. Iegūtie dati tiek nosūtīti Eiropas Savienības institūcijām, kas gatavo iniciatīvu, kas ražotājiem uzliks par pienākumu ražot tādas preces, kas ir remontējamas. “Lab!” pieredze liecina, ka, piemēram, remontējamākās veļas mašīnas ir vācu rūpnieku ražotas. Kaut arī tās ir dārgākas, tās iespējams saremontēt – atšķirībā, piemēram, no Itālijā vai Polijā ražotajām.

Eco Baltia Vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Lielākā remontēto preču grupa (41 %) gan ir mazizmēra iekārtas un instrumenti –  mikseri, fēni, elektriskie zāģi. Fēni pārsvarā pat nav salūzuši, saka Aizbalts, tiek tikai jāiztīra gaisa filtrs. 37 % no saremontētajām ierīcēm ir datoru peles, telefoni, planšetdatori, bet 10 monitori vai iekārtas ar ekrānu.

Uzņēmuma mērķis nav pelnīt. Veikala un darbnīcas pastāvēšanas piecos mēnešos apritē ir atgrieztas nedaudz mazāk par 1000 ierīcēm. Tas ļāvis ieņemt 15 tūkstošus eiro un algot trīs meistarus. Pagaidām projektu balsta arī LIFE finansējums, bet atverot veikalus arī reģionos, uzņēmums plāno darboties “pa nullēm” arī beidzoties LIFE programmai.

Pavisam cits vēriens ir Francijas uzņēmumam Back Market, kas nodarbojas tieši ar to pašu, ko dara “Lab!”. Francijas uzņēmuma tirgus vērtība tiek lēsta krietni virs miljarda. Aizbalts neslēpj, ka veidojot “Lab!” viņa vadītais uzņēmums zināmā mērā iedvesmojies no Back Market, taču nav uzstādījis tik ambiciozus mērķus. “Latvijā nekas tāds nav iespējams, bet Francijā, kurā gandrīz 70 miljoni iedzīvotāju pavisam viegli atradīsies pāris simti tūkstoši, kas novērtēs saremontētu ierīci,” saka Aizbalts.

Franču Back Market iet tik labi, ka tie izvērtuši darbību arī ASV un sāk pieradināt amerikāņus pie viņu viedtālruņu remontēšanas. . Kā tas aizsākās?

Kādu rītu aizvadītā gada jūlijā Tibo Hags de Larūzs, barojot savu tolaik divus gadus veco meitiņu, nolika savu 2017. gada iPhone 8 Plus uz gultas. Pāris sekundes vēlāk viņš dzirdēja skaļu troksni – meitiņa bija paņēmusi viņa telefonu, un nu tur tas bija, viņa 19. gadsimtā celtās mājas mūra kāpņu pakājē ar sadauzītu korpusu un stikliņu

Daudzi tehnoloģiju izpilddirektori, visticamāk, vienkārši būtu pasūtījuši jaunu telefonu, taču Hags de Larūzs domā citādi. Kā atjaunotu ierīču tirgotāja Back Market, kas ir pazīstams Francijas “vienradzis”, līdzdibinātājs un izpilddirektors, viņam ir praktiski pienākums neatzīt sakāvi, ja vien Back Market laboratorijas tehniskie speciālisti nepasludina ierīci par nesalabojamu. Šoreiz tā gan notika un Hags de Larūzs tika pie 2020.gadā ražota, atjaunota iPhone 12 Pro Max.

Par savas izvēles dot priekšroku salabotai, iepriekš lietotai tehnikai pareizību Hags de Larūzs ir pārliecināts: “Tas ir daudz labāk gan ietaupījumu, gan drošības, gan vides ziņā.” Uzņēmējs nav pret jauninājumiem kā tādiem—un viņš nevēlas atņemt jums jūsu iPhone. Bet Hags de Larūzs ir norūpējies pat to, cik ātri vien ierīce nomaina otru. Ņemot vērā pieaugošās jauno ierīču izmaksas—gan videi, gan jūsu maciņam—viņš jautā: “Cik daudz ir vērta inovācija? Un vai jums patiešām ir nepieciešams jauns telefons katru reizi, kad Apple piedāvā jaunu modeli?”

Tagad uzņēmums darbojas 17 valstīs tas piedāvā vairāk nekā 200 atjaunotu ierīču kategorijas – no mājsaimniecības iekārtām līdz spēļu konsolēm, piemēram, Dyson Airwrap un Sony PlayStation. Parīzē bāzētā uzņēmuma mērķis ir mainīt jūsu uzskatus par ierīcēm. Pagājušajā gadā Back Market, kurā ir vairāk nekā 700 darbinieku, paziņoja, ka kopš darbības uzsākšanas ir izpildījis 30 miljonus pasūtījumu. 2023. gadā (pēdējā gadā, par kuru ir pieejama informācija), Back Market pasūtījumi bija 2.157 miljardus eiro vērti, kas ir par 32 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2022. gadā uzņēmums piesaistīja iespaidīgus 510 miljonus riska kapitāla dolāru, palielinot kopējo summu līdz 1 miljardam dolāru un uzņēmuma tirgus vērtību līdz 5.7 miljardiem dolāru.

Kā saka Hags de larūzs, ne mazāk svarīgi ir tas, ka uzņēmums ir novērsis vairāk nekā miljona tonnu oglekļa emisiju nonākšanu atmosfērā, un tas palīdz palēnināt pasaulē straujāk augošo atkritumu plūsmu – izmestās elektronikas. Un ASV ar to pilsoņu vēlmi iegādāties pašus jaunākos produktus, ir šo piesārņotāju saraksta galvgalī.

Dažas lietas par šo neērto patiesību ir zināmas Alam Goram. Bijušais ASV viceprezidents ieguldīja Back Market pēc tam, kad Hags de Larūzs šādu iespēju viņam piedāvāja sarunājoties Zoom. Gore’s Generation Investment Management ieguldījumu nodaļas vadītāja Lila Prestone saka – Back Market misija ir ambicioza un datos balstīta.

Tagad aktuālais jautājums ir vai Back Market spēs pārliecināt tehnoloģijām apsēstos amerikāņus pārslēgties uz zemāku līmeni? Lai gan uzņēmums ASV tirgū ienāca 2018. gadā, tas joprojām ir salīdzinoši nezināms. Hags de Larūzs vēlas to mainīt – un tas nav tikai tāpēc, ka Amerika ir milzīga tirgus iespēja šim plaukstošajam uzņēmumam.

Izejvielu ieguve un ūdens izmantošana, kas nepieciešama jaunu ierīču, piemēram, viedtālruņu, ražošanai, būtiski ietekmē planētu. Hags de Larūzs iesaka patērētājiem pagarināt savas ierīces kalpošanas laiku, cik vien iespējams, vai nu veicot remontus, maiņu, vai atkārtoti izmantojot, piemēram, izmantojot veco viedtālruni kā bērnu monitoru vai televizora tālvadības pulti. Kad ierīci vairs nevar izmantot atkārtoti, labot, pārdot vai atjaunot, to vajadzētu pārstrādāt, nevis izmest atkritumos, kā tas bieži notiek Āfrikā.

Back Market ambiciozajiem mērķiem palīdz fakts, ka Hags de Larūzs ir diezgan netipisks tehnoloģiju CEO. Neraugoties uz to, ka viņš ir uzņēmēju dēls, mazdēls un brāļadēls jaunībā šķita, ka šie uzņēmēju gēni viņam nav tikuši.  “Es biju nedaudz slinks,” atzīst 37 gadus vecais uzņēmuma līdzdibinātājs.

Mācību programma ārzemēs, kas viņu aizveda uz Toronto, bija katalizators. Kanādā 16 gadus vecais Hags de Larūzs dzīvoja pie viesģimenes un bija spiests pielāgoties ļoti zemām ziemas temperatūrām (“Ar aukstumu es neesmu draugos,” viņš saka), kā arī ļoti nefranciskai attieksmei pret vidusskolniekiem, kas lieto alkoholu.

„Tas veido pielāgošanās prasmes,” par šo pieredzi saka Hags de Larūzs. Biznesa skola aizveda viņu pie tirgus integratora Neteven, kur viņš strādāja par pārdošanas vadītāju. Iedvesma Back Market nāca 2014. gadā ierīču remonta uzņēmumā dienvidrietumu Francijā, kad Hags de Larūzs apmeklēja vienu no saviem klientiem. Viņam nebija īpašas intereses par atjaunotām ierīcēm – citi viņa klienti pārdeva vīnu un apģērbu – bet, skatoties, kā tehniskie darbinieki maina telefonu ekrānus putekļu brīvās telpās un pēc tam pārbauda ierīces, viņš nodomāja: „Tas ir forši, bet neviens par jums nezina.” Atjaunotās ierīces eBay un Amazon tika apvienotas vienā kategorijā ar „lietotām”. Tad kāpēc neizveidot īpašu tirgu, kas skaidrotu, kāpēc atjaunots ir labāks nekā lietots vai jauns?

Atrast līdzīpašnieku bija viegli. Hags de Larūzs Neteven sāka strādāt apmēram tajā pašā laikā, kad viens no uzņēmuma labākajiem inženieriem Kvintins Le Brūsters. Ar savu ideju viņš nāca klajā sarunā kādā krogā. Viņš pat pārliecināja savus priekšniekus Neteven integrēt platformu. Bet viņam bija divas daudz lielākas problēmas: pirmkārt, kā pārvarēt uzticības plaisu starp jauniem un lietotiem produktiem, un otrkārt, kā pretoties idejai, ka jauni vienmēr ir labāki un pārvarēt šo primāro vēlmi pēc jaunākā modeļa. Viņš iedvesmojās no lietoto automašīnu nozares, kas, lai palīdzētu atbrīvoties no sliktās reputācijas, piedāvāja garantijas, un lūdza saviem četriem rūpnīcas klientiem pagarināt viņu parasto trīs mēnešu garantiju līdz sešiem mēnešiem. Viņš saprata, ka dziļi iesakņotu pirkšanas ieradumu iznīcināšana prasīs lielu piepūli, tāpēc kā trešo dibinātāju un radošo vadītāju pieņēma Vīniju Votu.

(Vots, kurš ir atbildīgs par neizteiksmīgo zīmolu, pērn pameta kompāniju, lai strādātu labdarības organizācijā Mercy Ships.)

Aptuveni trīs nedēļas pirms projekta, kuru izveidoja par dibinātu ietaupītajiem 15 tūkstošiem eiro, trio atklāja Francijas uzņēmumu, kas pārdod sadzīves ierīces ar nosaukumu, ko viņi paši plānoja izmantot, Jung. Intelektuālās īpašuma jurists viņiem teica, ka cīņu par šo nosaukumu viņi neuzvarēs. Šī pieredze lika viņiem skaidri apzināties, kas ir viņu dibinātais uzņēmums un kopš tā laika tas ietekmē uzņēmuma darbību. Viņi bija pirāti, kas nesa nebijušas vēsmas nozarē, un ar prieku laupīja klientus lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem. “Sākumā mēs bijām aizrautīgii cilvēki, kas vēlējās būt ļoti radikāli,” Vots sacīja kādā 2022. gada intervijā. Uzņēmuma pirmajā logo bija melna pirātu stilā veidota karoga attēls un cilvēki, kas 2014. gadā apmeklēja uzņēmuma mājaslapu, tika sveicināti ar vēstuli, kas adresēta Apple, Samsung, LG un līdzīgiem uzņēmumiem: „Mēs mīlam jūsu produktus, bet mēs dodam priekšroku tos pārdot atjaunotus, nevis jaunus. Tas ir videi neiedomājami draudzīgāk. Un, godīgi sakot, arī lētāk.”

Pirmajā darbības gadā uzņēmums saskārās ar nepieciešamību izglītot klientus – savā ziņā tā bija tāda pati uztveri mainoša pieredze, kā Haga de Larūza mācības Kanādā.

Viņš uzrunāja apmēram 50 klientus dienā, kas par uzņēmumu bija uzzinājuši no reklāmām Leboncoin – franču Craigslist. Zvanītāji domāja, ka viņš pārdod savu telefonu (patiesībā iPhone 6), bet viņš viņiem izskaidroja Back Market konceptu un nosūtīja saiti uz uzņēmuma mājaslapu, kurā iekļauts viņa personīgā telefona numurs. Varēja paiet dienas bez noslēgta darījuma, un viņam prātā ienāca doma – šis uzņēmums nolemts neveiksmei. Bet otrajā darbības mēnesī uzņēmums sāka pārdot vienu telefonu dienā, un pārdošanas apjoms sāka dubultoties ik pāris nedēļas. 2023. gadā ienākumi bija sasnieguši 320 miljonus eiro, kas ir par 45 procentiem vairāk nekā 2022. gadā.

Back Market 2015. gadā, lai ātri paplašinātos starptautiski, piesaistīja aptuveni 300 000 eiro.

Konkurence ārvalstīs bija tikai viens no daudzajiem izaicinājumiem; naudas plūsmas pārvaldīšana bija vēl viens. 2016. gadā, kad uzņēmums paplašinājās Vācijā un Spānijā, kodēšanas kļūdas dēļ Back Market 10 dienas nespēja piekļūt ietorgotjai naudai – apmēram 200 tūkstoši eiro. Līdz kļūda tika novērsta, uzņēmumam nebija pietiekami daudz naudas, lai veiktu maksājumus piegādātājiem. “Ja zaudē piegādātāju uzticību, tu esi pagalam,” saka Hug de Larauze.

Uzņēmums potenciāli letālo kļūdu tomēr pārdzīvoja un drīz pēc no investoriem, citu starpā arī Bernarda Arno Aglaé Ventures, piesaistīja 7 miljonus eiro. Kļūstot aizvien lielākam, Back Market nezaudē spēju uzdrīkstēties. Tas savā ziņā ir pozicionējis sevi kā konkurentu Apple – pasaules lielākajam uzņēmumam un daudzu tālākpārdoto ierīču dizainerim. 2022. gada Zemes dienā Back Market pie sešiem Apple veikaliem Parīzē, Berlīnē un Londonā rīkoja kampaņu “Hack Market”. Izmantojot Apple AirDrop funkciju, uzņēmums cilvēkiem, kas pētīja jaunos viedtālruņus, nosūtīja tādus ziņojumus kā “Šis iPhone 12 ir rozā, zilā, melnā un zaļākā krāsā. Izvēlies atjaunotu”. (Apple neatbildēja uz lūgumu sniegt komentāru šim rakstam.)
“Jūs nevēlaties, lai cilvēki justos slikti, jo viņi kaut ko pērk,” saka Hags de Larūzs. “Tas nedarbojas. Jums jāvēlas sniegt risinājumus un iesaistīt cilvēkus nevis pārlieku norādīt, ko viņiem darīt.”

Uzņēmuma jaunākais mērķis ir mainīt ne tikai industriju, bet arī paaudzi. Tāpat kā visiem bērniem arī Haga de Larūza meitām ir jāiemāca lietu vērtība. Viņa 5 gadus vecā meita “varētu iegūt spaini ar monētām, un, ja es, teiksim, kaut ko darītu ar tām, viņa domātu, ka tas nav nekas īpašs,” viņš saka. Ja nu bērniem iemācītu ierīču vērtību? Tāpēc uzņēmums sadarbojas ar bērnu autoru un ilustratoru, lai izveidotu 30 lappušu grāmatu, kas sākas ar to, ka Neo un Žanete (vai Leo un Madelaina, ja jūs lasāt angļu valodas versiju) dodas piknikā savā iecienītajā pļavā un atklāj, ka pļavas ziedu vietā ir ar atkritumu kaudze ar ierīcēm, kas joprojām ir izmantojamas. Stāstam turpinoties viņi uzzina par “gandrīz maģisku” vietu, kur tehnoloģijas tiek atjaunotas. “Néo et Jeannette n’en croient pas leurs mirettes!” (Tulkojums: Viņi nespēj noticēt savām acīm!)

Ar īpašu jogas telpu un atrašanās vietu stilīgā veco kuģu remontdarbnīcu un ostu rajonā – Back Market birojs Bordo varētu būt jebkurš veiksmīgs jaunuzņēmums. Bet ledusskapī zem auzu piena ir vīna plaukts, un vestibilā ir neliels galds ar lietotām drēbēm, ko darbinieki ir izlikuši pārdošanā Vinted. Uz sienas milzīgas zaļas fluorescējošas gaismas burti veido vārdus “Fuck new.”

Uzņēmumam šī biroja vieta dienvidrietumu Francijā ir kopš 2018. gada, kad Haga de Larūza izvēlētais kvalitātes direktors nevēlējās tēriņus, kas saistīti ar dzīvošanu tuvu Back Market birojam Parīzē. Biroja atrašanās vieta – senas akmens ēkas, sarkanvīns, labi laika apstākļi – izrādījās veiksmīga. Pandēmijas laikā uzņēmums varēja izmantot talantu ieplūdumu no lielajām pilsētām, jo Back Market pārdošanas apjomi, kad visiem bija nepieciešama tehnika, bet mazumtirgotāji bija slēgti, pieauga trīskārši. Hags de Larūzs pats pārcēlās uz Bordo sešus mēnešus pēc pandēmijas sākuma – laikā, kad audzināt viengadīgu bērnu mājsēdei pakļautajā Parīzē bija visnepievilcīgāk.

Ja Back Market ir Vecā pasaules uzņēmums, uzņēmuma darbības modelis šķiet neticami mūsdienīgs, it īpaši ņemot vērā Trampa administrācijas ieviestās muitas nodevas. Aprīlī prezidents paziņoja par plašām nodevām precēm, kas tiek importētas uz ASV, ieskaitot 20 procentu nodevu no Eiropas Savienības valstīm. Tā kā katra ierīce, ko Back Market pārdod ASV, ir iegūta un atjaunota ASV, tas var paplašināties šeit bez papildu izmaksām. “Nav importa, nav muitas nodevu, nav piegādes ķēdes galvassāpju,” viņš saka. “Tas nav tikai par izvairīšanos no muitas nodevām. Tas ir par gudrāku, ilgtspējīgāku sistēmu projektēšanu.”

Bordojā esošajā birojā ir laboratorija, kas neko nelabo (izņemot, reizēm, Haga de Larūza iPhone). Tā vietā šī laboratorija – un otra laboratorija Ņujorkā – pēta uzņēmuma salabotās ierīces, kas anonīmi nopirktas no to izplatītājiem.

Laboratorijā, kur purpursarkans sienas uzraksts vēsta “Pārbaudīts. Pilnveidots. Atdzimis,” piecu cilvēku komanda ņem āmurus un skrūvgriežus, lai pārbaudītu ekrānus un kameru objektīvus, cik ātri un smagi tie saplīst un veic bateriju stresa testus, bezgalīgā cilpā skatoties TikTok. Mašīna, ko viņi sauc par robotu un kas izskatās kā milzīga elektroniska maizes kaste, arī testē telefonus, atklājot kļūdas, kuras cilvēks varētu palaist garām. Arī rezerves daļas arī tiek testētas. Šādi pārbaudīto ierīču bojājumu īpatsvars kopš uzņēmuma dibināšanas ir samazinājies no 16 līdz 4 procentiem.

Uz laboratorijas galda atrodas vairāki iPhone viedtālruņi kas tikuši pakļauti āmura un skrūvgrieža testam. Īstie iPhone viedtālruņi plīst nelabprāt – kā automašīnas vējstikls. “Un lai to saplēstu vajadzīgs kārtīgs āmurs un divas minūtes pūļu,” saka uzņēmuma progresīvās atjaunošanas operāciju speciālists Žuljēns Bīzs. Savukārt, lai sadauzītu ar lētām detaļām atjaunotu iPhonu vajag krietni mazāk pūļu. Bīzs norāda uz telefonu, kas izskatās tā it kā tam būtu pārbraukusi smagā automašīna un pēc tam aparāts vēl būtu sašauts. (Laboratorijas komanda noteikti ieteiks turpmāk neizmantot šī ražotāja detaļas.)

Laboratorijas otrais uzdevums ir pasūtīt un pārbaudīt jaunus Apple modeļus, lai redzētu, cik grūti ir tos labot, un sniegt padomus tālākpārdevējiem Back Market platformā. 2016. gadā, ja jūsu sākuma pogu, kurā atrodas Touch ID sensors, nomainīja kāds cits nevis Apple vai tās autorizēts pakalpojumu sniedzējus, jūs saņēmāt blāvu “Kļūda 53” ziņu. 2021. gadā iPhone XS līdz 12 Pro Max, akumulatora nomaiņa ģenerēja ziņu, ka rezerves detaļa nav oriģināla un nav iespējams attēlot akumulatora stāvokli, proti, jūs nezinājāt, kad izlādēsies akumulators.

Hagam de Larūzam programmatūras barjeras, kas neļauj saremontēt ierīci un atjaunotas ierīces, kurās izmantotas sliktas kvalitātes rezerves daļas, ne tikai iedragā nozares reputāciju, kuru viņš cenšas padarīt aizvien labāku, bet ietekmē arī cilvēku ticību idejai, ka ierīces var tikt salabotas kvalitatīvi.  Problēmas rada arī fakts, ka remonti prasa pārāk daudz laika, bet telefonu gadījumos, cilvēki bez tiem nav gatavi pavadīt pat dažas stundas.

Viņš norāda, ka pat pēc 10 gadiem, vadot uzņēmumu, kas pārdod telefonus, “es nevaru pats atvērt savu telefonu un nomainīt rezerves daļu. Tu nevēlies to salauzt. Bet kā piekļūt pareizajām rezerves daļām? Tu aizdomājies par to visu un tad tam atmet ar roku.” (Hags de Larūzs reiz lejupielādēja rokasgrāmatu no iFixit, lai salabotu dažas austiņas. Tas prasīja viņam visu dienu, laiku, kuru, viņš uzskata, daudzi citi kam tādam neveltītu.)

Back Market šai situācijai ir risinājumi šai situācijai, tostarp ekspress pakalpojuma sniegšana, kas tiks ieviesta šā gada trešajā ceturksnī un piedāvās aizvietojošus telefonus 24 stundu laikā. Lietotājs pēc tam nosūtīs savu esošo telefonu uz Back Market.

Nav pārsteidzoši, ka uzņēmums uzskata, ka cīņa par ierīču remonta vienkāršošanu  ir būtiska gan tā biznesam, gan tā vispārējai misijai.

Kā mēs nonācām līdz tam, ka mums ir jākaro par tiesībām labot lietas, par kurām esam maksājuši naudu? Vainojiet 20. gadsimta korporatīvo Ameriku. Tādi giganti kā General Electric un General Motors, kļuva par dominējošiem uzņēmumiem, radot produktus ar iepriekš noteiktu un peļņu nesošu kalpošanas laiku. Agrīns piemērs: neilgi pirms Ziemassvētkiem 1924. gadā starptautiska biznesmeņu grupa (tai skaitā pārstāvji no galvenajiem spuldžu ražotājiem, piemēram, GE) tikās Ženēvā. Kā tiek stāstīts, viņi vienojās maksimizēt pārdošanu un peļņu, samazinot kvēlspuldžu kalpošanas laiku no 2500 stundām līdz 1000 – standarts, kas joprojām pastāv dažās valstīs. Aptuveni tajā pašā laikā GM ieviesa ikgadējus modeļu uzlabojumus, lai šādi pievilinātu automašīnu īpašniekus pirkt jaunu auto.

Pēdējo pāris desmitgažu laikā koncepts, kas kļuvis pazīstams ar nosaukumu plānotā novecošana, ir attīstījies ar programmatūras parādīšanos daudzās patēriņa ierīcēs. Agrāk uzņēmumam bija jāizstrādā fiziskas detaļas, kas noveco un pārstāj darboties, tagad jūs varat vienkārši uzrakstīt kodu, kas mudina iegādāties jaunu ierīci.

Eiropā tiesības uz remontu ir labi reglamentētas, nosakot saprātīgas cenas oriģinālām daļām un aizliedzot programmatūras praksi, kas novērš neatkarīgu remontu. Bet ASV tikai dažas štati uztur tiesības uz remontu likumus, un daži no tiem ir salīdzinoši šauri, iekļaujot tikai, piemēram, lauksaimniecības iekārtas vai motorizētos invalīdu ratiņus. Ērons Perzanovskis, Mičiganas Universitātes Juridiskās skolas profesors un grāmatas ‘Tiesības uz remontu’ autors saka: cerība ir tāda, ka uzņēmumi nogurs no nepieciešamības ievērot dažādas štatu regulas, un kaut kas var tikt pieņemts federālā līmenī.

Pašlaik, Back Market piedāvā informāciju par Tiesībām uz remontu savā mājaslapā, taču tas galvenokārt koncentrējas uz klientu izglītošanu par ierīču izmantošanu pēc iespējas ilgāk – un atteikšanās no šādas prakses var kaitēt videi.