Inked News

Visvairāk no ministriem ceļojusi premjerministre, bet vistālāk – finanšu ministrijas ierēdņi, zemkopības ministrs un labklājības ministrijas eksperts. Tomēr Ārlietu ministrija un Aizsardzības ministrija divatā izlietojuši pat nedaudz vairāk, nekā visas pārējās ministrijas kopā.

Kā tā var būt, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir tik augstā vietā, es taču nekur neesmu bijis!? Droši vien apmēram tā, sēžot savā kabinetā, domā ministrs Kaspars Melnis, kurš kopā ar savu padomnieku februārī divas dienas pavadīja Viļņā, Lietuvā, piedaloties ceremonijā, kurā trīs Baltijas valstis pievienojās Eiropas elektroenerģijas sitēmai. Ministra un padomnieka komandējumam kopā tika iztērēti 235 eiro un tas bija vienīgais viņa komandējums pirmajā ceturksnī. Atskaitot to, ka viņa vadītā ministrija vispār tika mākslīgi izveidota bez redzamas vajadzības, var teikt, ka Melnis ir taupīgs. Viņš ir taupīgs, bet ne viņa vadītā ministrija. KEM strādājošie 48 cilvēki trīs mēnešos  komandējumos izlietojuši vairāk nekā 33 tūkstošus eiro, kas ir gandrīz tikpat, cik Ekonomikas ministrija, kurā strādā četrreiz vairāk cilvēku. Un vēl tas ir trīsreiz vairāk, nekā iztērējusi VARAM,  nodarbinot 6,5 reizes vairāk cilvēku. Dārgākais KEM komandējums bija četru dienu brauciens uz Starptautiskās Atjaunīgās enerģijas asociācijas (IRENA) asambleju Abū Dabi, uz kurieni devies nozares padomnieks, kas ikdienā strādā Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Briselē. Vēl trīs nozares padomnieki no savas darba vietas Briselē devušies komandējumos uz Latviju, piemēram, lai tiktos ar ministru, citiem atašejiem vai piedalītos KEM rīkotā pasākumā.

Jāatzīst, ka visprātīgāk naudu komandējumiem izlietojusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), trīs mēnešos komandējumiem izlietojot vien 11,3 tūkstošus eiro un, pētot atskaiti, nevienu reizi nerodas aizdomas par to, ka brauciens varētu būt nelietderīgs – lielākā daļa braucienu drīzāk ir gandrīz vai obligāti, esot Eiropas Savienībā. To pašu var teikt arī par Iekšlietu ministriju, Satiksmes ministriju un Veselības ministriju.

Lai gan Kultūras ministrija (KM) kopumā 1. ceturksnī nav tērējusi daudz naudas komandējumiem – tie bijuši vien 19 tūkstoši eiro, vairāk nekā ceturtdaļa šīs summas ir iztērēta vienam ministres braucienam uz “Oskara” balvas pasniegšanas ceremoniju. Pārējos KM komandējumos saskatāma cita sakarība: jo dārgāks komandējums, jo mazāk skaidra tā lietderība. Piemēram, viens no dārgākajiem KM komandējumiem bijis piecu dienu brauciens uz Parīzi, lai piedalītos “Starpvaldību komitejas kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai 18.sesijā”, uz kuru devās divi cilvēki. Ja šāda brauciena apmaksāšana valsts sekretāra vietniekam kultūrpolitikas jautājumos būtu attaisnojama, nav īsti skaidrs, kādēļ ministrijai būtu jāapmaksā šāds brauciens ministres ārštata padomniecei.

Lai arī MK vadlīnijas šajā jomā ir vienotas, ministrijas uzdevumu sapratušas dažādi un savam jaunajam pienākumam publicēt komandējumu apkopojumus, ir piegājušas radoši: visas norāda, vai finansējuma avots bijis budžeta līdzekļi vai arī ES fondu finansējums, vai uzņemošās puses finansējums, tomēr ne visos gadījumos ir precizēts, kāda daļa no visām izmaksām ir segta no budžeta. Dažas ministrijas, piemēram, Finanšu ministrija, vispār nenorāda tos izdevumus, kas nav bijuši no valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi nevarētu teikt, ka visi dati ir precīzi salīdzināmi. Piemēram, Zemkopības ministrija, šķiet, ir ieņēmusi pirmo vietu (no zināmajiem datiem) komandējumu tēriņu ziņā, tomēr kopējā skaitlī ir ieskaitīti arī tie braucieni, kuri apmaksāti no citiem avotiem, nevis no valsts budžeta. Sadalīt šo summu arī nevar, jo atskaitē nav informācijas, vai, piemēram, no ES fondiem ir segtas visas komandējuma izmaksas, vai arī tikai ceļa izdevumi, vai tikai viesnīca, un kurš maksājis dienas naudu. Taču, ja Finanšu ministrijai būtu tāda pati pieeja, tad visticamāk, tā tēriņu ziņā apsteigtu ZM. Tāpēc aicinām lielāku uzmanību vērst konkrētiem izceltajiem, interesantajiem komandējumiem, nevis summām, kā arī komandējumos pavadītajam cilvēkdienu skaitam. Tāpat diagramma dod precīzu ieskatu par to, kurās ministrijās vairāk ceļo ierēdņi, kurās – ministrijas vadība, t.i., valsts sekretāri, un kurās – paši ministri. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā pati ministre 1. ceturksnī ir bijusi tikai vienā komandējumā un arī parlamentārais sekretārs – vienā, tomēr kopējais komandējumu budžets pārsniedz, piemēram, Ekonomikas ministriju.

Visvairāk līdzekļu komandējumiem izlietojusi Ārlietu ministrija – 341 ,8 tūkstošus eiro, kā arī Aizsardzības ministrija – 226,7 tūkstošus eiro, no kuriem teju 60 tūkstoši izlietoti nozares pārstāvju ārzemēs un atašeju komandējumiem. Šīs abas ministrijas kopumā izlietojušas 568,5 tūkstošus eiro, kas ir par 2% vairāk, nekā visas pārējās ministrijas un premjere kopā. 

Šīm ministrijām seko Zemkopības ministrija (ZM), komandējumu tēriņu kopsummai sasniedzot 94 tūkstošus eiro (ietverts citu pušu finansējums), no tiem nepilni 20% ir attiecināmi uz ministru un tā biroja darbiniekiem. Ministrija ir līdere arī pēc komandējumos pavadītajām cilvēkdienām – 351. Starp citu, tas ir viens gads, tikai “iespiests” trīs mēnešos.

Dārgākais un acīmredzot arī tālākais no komandējumiem bijis 10 dienu brauciens uz Japānu un Dienvidkoreju. No ministrijas turp devušies četri cilvēki, izmaksas uz katru bija līdzīgas un kopā šis komandējums izmaksājis 17 319 eiro, no kuriem gan daļu segusi uzņemošā puse. Komandējuma mērķis – starptautiskās sadarbības nodrošināšana. ZM skaidro, ka komandējuma laikā apmeklēta izstāde Foodex Japan 2025 un notikušas tikšanās ar virkni dažādu cilvēku, vienlaikus, saskaņā ar ZM komentāru, nekādi konkrēti līgumi vai nodomu protokoli nav noslēgti, bet tikai iegūti jauni kontakti. Ar pilnu ZM atbildi par komandējuma lietderību, var iepazīties šeit. Jāatzīmē, ka Latvijas eksports uz Japānu 2024. gadā bija vien 67 miljoni eiro un lielākā daļa no šīs summas ir koksnes eksports. Pārtikas eksports uz Japānu nesasniedz pat vienu miljonu eiro, visticamāk tas ir saistīts ar kultūras un ēšanas paradumu dažādību. Arī tiešo investīciju jomā īsti nesokas – japāņi Latvijā līdz šim ir ieguldījuši mazāk par vienu miljonu eiro, tādēļ ministra brauciens izskatās drīzāk pēc ceļojuma.

Zemkopības ministrijai izdevumu ziņā seko Finanšu ministrija (FM). Tā izlietojusi 89,5 tūkstošus eiro, komandējumos pavadot 286 cilvēkdienas. Piemēram, FM nozares padomnieks OECD bijis komandējumā 12 dienas, lielāko daļu no tām pavadot Namībijā, Vindhukā (FATF ICRG Āfrikas un Eiropas/MENA reģiona apvienoto grupu klātienes vizītēs), tomēr interneta dzīlēs, ieskaitot pašu FATF mājaslapu, par šādām tikšanās neizdodas atrast pilnīgi nekādu informāciju, pat ierakstu kalendārā.

Savukārt FM departamenta direktors februārī pavadījis septiņas dienas komandējumā Džakartā, Indonēzijā, piedaloties Klimata politikas koalīcijas ministru vietnieku gadskārtējā sapulcē un tas izmaksājis nepilnus 3000 eiro. Pasākumā piedalījās Kongo, Kotdivuāras, Kenijas, Madagaskaras, Sjeraleones, Bangladešas, Kambodžas, Fidži, Japānas, Malaizijas, Filipīnu, Indonēzijas pārstāvji, kā arī Vācijas, Nīderlandes, Luksemburgas un Latvijas pārstāvji. Pilnu dalībnieku sarakstu gan organizatori nepublicē.

Finanšu ministrijai pēc komandējumu izmaksām seko Valsts kanceleja, kurā premjerministres komendējumiem tērēta gandrīz puse no visas Valsts kancelejas komandējumu bužeta.

Ja premjeres ārvalstu braucieni šķiet zināmā mērā loģiski, jo tā ir daļa no viņas tiešajiem ikdienas pienākumiem, tad nākamā lielāko komandējumu tēriņu ministrija pārsteidz. Tā ir Tieslietu ministrija. Visdārgākais komandējums TM bijis… nē, ne ministrei, bet gan ministres preses sekretārei, kura kopā ar ministri martā devusies uz ASV, lai piedalītos ANO Sieviešu statusa komisijas 69. sesijā un tas Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksājis 2854 eiro. Cerams, ka vismaz ministre ir priecīga par bildītēm. 

Otrs dārgākais komandējums, kas segts no “starptautisko projektu finanšu līdzekļiem” – par 2585 eiro – Tieslietu ministrijā bijis 12 dienu brauciens uz Bangkoku, Taizemi, kur viens departamenta direktors piedalījās Starptautiskās cietumu un korekcijas iestāžu asociācijas konfrencē par sievietēm ieslodzījuma vietu sistēmā un konferencē par korekcijas dienestu tehnoloģijām. Latvijā cietumos uzturas 340 sievietes, liecina CSP dati.

Ņemot vērā mērķus, kādam varētu likties, ka kaut kur šeit vajadzētu sekot Ekonomikas ministrijai, tomēr tā nav. Nākamā ir Izglītības un zinātnes ministrija. Pēc IZM komandējumiem, kas lielākoties ir veltīti dažādiem pieredzes apmaiņas braucieniem, šķiet, ka Latvijas izglītības sistēmai būtu jābūt pasaules vai vismaz Eiropas līmenī. Piemēram, dārgākais komandējums vienam IZM darbiniekam, kas segts no valsts pamatbudžeta bijis nedēļu ilgais brauciens uz Itāliju, kur vecākais eksperts piedalījies ēnošanas pasākumā. Cerams, ka ēnošanas pieredze vismaz bija tikpat skaista kā turpat netālu esošais Komo ezers. 

Cits līdzīgs komandējums bijis uz sešām dienām uz Briseli, kur vecākais eksperts piedalījies inspektoru sanāksmē un pieredzes apmaiņā. Kopumā IZM darbinieki pirmajos trīs mēnešos ir bijuši 64 komandējumos, tajos pavadot 219 cilvēkdienas. Pie tam pati ministre ir bijusi tikai vienā komandējumā Islandē OECD Starptautiskajā skolotāju samitā, un arī tajā viesnīcu apmaksāja uzņemošā puse.

Lai gan Ekonomikas ministrijā (EM) darbinieku skaits ir tikai par 10% mazāks, nekā Zemkopības ministrijā, EM darbinieki, ieskaitot ministru, komandējumos ir pavadījuši trīsreiz mazāk laika, nekā ZM kolēģi, iztērējot tam arī par 40% mazāk naudas. Tikai viens no EM komandējumiem ir bijis brauciens ārpus Eiropas Savienības un tas arī bijis visdārgākais – ministra brauciens uz Telavivu Izraēlā. Kā norāda EM, brauciena mērķis bijis stiprināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Izraēlu, veicinot Latvijas uzņēmumu eksportspēju, investīciju piesaisti un tehnoloģiju pārnesi. “Vizīte bija īpaša arī diplomātiskā nozīmē – tā bija pirmā ārvalstu ekonomikas ministra vizīte Izraēlā ar uzņēmēju delegāciju kopš 2023. gada notikumiem reģionā. Latvijas klātbūtne Izraēlā šajā laikā tika uztverta kā būtisks uzticības apliecinājums un signāls par Latvijas interesi padziļināt ekonomisko dialogu,” norāda EM Sabiedrisko attiecību nodaļas Stratēģiskās komunikācijas eksperte Elīna Šakirova. Viņa apgalvo, ka vizīte radījusi konkrētus, mērāmus ieguvumus un ilgtermiņa attīstības potenciālu Latvijas ekonomikai. Parakstīti vairāki nozīmīgi sadarbības memorandi, uzsāktas sarunas par investīciju projektiem enerģētikas, aviācijas, tehnoloģiju un aizsardzības jomās, kā arī sasniegti pirmie praktiskie rezultāti – investīciju lēmumi un jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas tirgū. Ar pilnu EM komentāru var iepazīties šeit. Ministrija gan neprecizēja konkrētus, mērāmus ieguvumus, tomēr, piemēram, Latvijas eksports uz Izraēlu pēdējo divu gadu laikā ir samazinājies par 35% un šobrīd nesasniedz pat Japānas līmeni. Tiesa, šī gada 1. ceturksnī Izraēlas tiešās investīcijas Latvijā, ir pieaugušas par 20 miljoniem eiro.

Iekšlietu ministrija komandējumiem iztērējusi apmēram tikpat (32 tūkstošus eiro), cik KEM un EM, un ārpus Latvijas ir pavadītas 105 cilvēkdienas. Neviens no komandējiem nav bijis ārpus ES, bet pats ministrs ir bijis vien divos izbraukumos. Nākamā tēriņu ziņā ir bijusi Labklājības ministrija (LM), kura arī ir iztērējusi 30 tūkstošus eiro par kopumā 40 komandējumiem, vienlaikus LM ir sūtījusi vadošo ekspertu uz Ņujorku, ASV, lai piedalītos ANO Sieviešu statusa komisijas ikgadējā sesijā – un tas ir bijis dārgākais ministrijas komandējums. LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva norāda, ka dalība šajā pasākumā ir bijusi īpaši nozīmīga, lai Latvija tiktu ievēlēta ANO Drošības padomē. “Parasti Latvija šajā sesijā tiek pārstāvēta ministra līmenī. Šogad tā bija tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Ņemot vērā to, ka dzimumu līdztiesības jautājumu koordinācija ir Labklājības ministrijas pārziņā, tad vadošais eksperts šajā jomā nodrošināja saturisku atbalstu tieslietu ministres dalībai sesijā, kā arī citos paralēlajos pasākumos un bilateriālajās tikšanās visa komandējuma laikā. Latvijas delegācijas sesijā dalības koordinācija notiek ciešā sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas pārstāvniecību ANO,” norāda ministrijā. Interesanti gan, ka uz šādu pasākumu brauc ministre, kurai jāved līdzi citas ministrijas “saturiskais atbalsts”.