Inked News

Par spīti iedzīvotāju neapmierinātībai (iespējams, mākslīgi radītai) par birokrātijas paplašināšanu Rīgas domē, galvaspilsētas pašvaldība koalīcijas stabilitātes vārdā šodien lēma, ka Rīgas mēram jau atkal būs trīs vietnieki jeb vicemēri. Trešā vicemēra amats nodokļus maksājošajiem rīdziniekiem izmaksās 167,22 tūkstošus eiro gadā.

Pirms Domes sēdes pašvaldība par trešā vicemēra amata atjaunošanu uzrunāja pilsētas iedzīvotājus un aicināja tos paust savu viedokli pašvaldības interneta vietnē. Divas nedēļas ilgušajā aptaujā, neraugoties uz to, ka par tādas eksistenci plaši pieejamas informācijas nebija, piedalījās 496 cilvēki. Atskaitot 21 svešvalodā rakstītu vai aizskarošu ierakstu, par šī amata ieviešanu nobalsoja tikai viens aptaujas dalībnieks. Atlikušie 474 ieceri neatbalstīja. Savukārt uz opozīcijas jautājumiem, kāpēc tiek ignorēts sabiedrības viedoklis, pašvaldības izpildvaras pārstāvji atrunājās, ka tas ir politisks lēmums.

Iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma vicemērs un mērs Vilnis Ķirsis (JV), kas šodien tika ievēlēts vienā no trim vicemēra amatiem un turpmāk rūpēsies par izglītību, kultūru un ģimenes lietām  Inc. skaidroja, ka vicemēra amati rada priekšnoteikumus, lai pilsēta vieglāk varētu vienoties ar valdību un ārvalstu partneriem. “Vicemēriem ir jāiet uz ministrijām, jācīnās par dažādiem jautājumiem, jābrauc komandējumos, kur jāpārstāv pilsēta, bet neviens ne ārpus valsts ne šeit nesapratīs, ja pilsētu pārstāvēs, piemēram, komitejas vadītājs. Tie uzpleči ir vajadzīgi,” saka V. Ķirsis.

Cits – iespējamais – iemesls, kāpēc netika ņemti vērā rīdzinieku iebildumi ir tas, ka aptaujas veikšanas tehniskais izpildījums ļāva savu viedokli paust ne tikai rīdziniekiem, bet visiem, kam paveicies uzdurties šai aptaujai internetā. Šo nepilnību izmantoja domes opozīcijas pārstāvji, šādi, iespējams, apzināti radot nepatiesu priekšstatu par rīdzinieku noskaņojumu. To atzina vismaz viens opozīcijas deputāts. Vjačeslavs Stepaņenko, kurš pats domes sēdē atzina, ka palīdzējis “Tomam Krūzam” “pareizā valodā” ierakstīt savu viedokli. Aptaujā bija piedalījusies arī “Lēdija Gaga”.

Domes izpildvaras pārstāvji nenoliedza, ka nepilnības ir bijušas un atklāja, ka jau uzsākts process, lai turpmāk Rīgas domes aptauju dalībnieki tiktu identificēti.

Koalīcijas apņēmīgo virzīšanos un trešā vicemēra amata atjaunošanu asi kritizēja “Suverēnā vara”, Apvienība Jaunlatvieši pārstāvji, kuri koalīciju vainoja mantrausībā un birokrātijas uzpūšanā. Asumus nedaudz nolīdzināt mēģināja “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers, kurš atgādināja, ka “tas ir tikai normāli, ka pozīcija nāk ar saviem priekšlikumiem, kā nākamajos četros gados organizēt pašvaldības darbu”. Viņš gan arī piedāvāja nodokļu maksātājiem tīkamāku variantu: vicemēriem ir vienlaikus arī komiteju vadītāji un nesaņem vicemēra algu, taču arī šo ideju koalīcija noraidīja.

Trīs vicemēra amatus Rīgas dome ieviesa pēc ārkārtas vēlēšanām, kad gāžot no amata Nilu Ušakovu (“Saskaņa”) varu galvaspilsētā pārņēma Mārtiņa Staķa (tolaik “Latvijas attīstībai”/”Par!”) vadītā koalīcija. Tai izjūkot un par mēru kļūstot V. Ķirsim, atstāja vien divus vicemērus.

Nepieciešamību atjaunot trešo vicemēra amatu daudzi skaidro ar vēlmi nodrošināt četru vēlēšanu sarakstu – “Jaunā Vienotība”, “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, “Apvienotais Saraksts” – Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība, Liepājas partija” un Progresīvie – veidoto koalīciju. Proti, “Apvienotajam Sarakstam”, kurš domē ieguva vien četrus no 60 mandātiem, vicemēra un citi amati tika iedoti, lai iecementētu koalīcijas stabilitāti. Līdz ar “Apvienotā saraksta” piesaistīšanu koalīcija pašvaldībā ieguva vairākumu – 34 balsis. Koalīcijas politiķi šo vienošanos skaidro šādi – “lai neviens nejustos, kā mazākais brālis”.